Svarīga sasaiste ar praksi
Ventspils Augstskola cenšas piesaistīt studentus ne tikai no vietējās apkārtnes, bet arī no citiem reģioniem un ārvalstīm; studiju programmas veido tā, lai uzņēmumiem sagatavotu speciālistus
Augstākā izglītība
Augstskolā patlaban studē 900 studentu, un to skaitu ir plānots palielināt. Galvenais gan nav skaits, bet kvalitāte, un nepieciešams sekot līdzi, lai būtu pēc iespējas mazāks atbiruma procents, stāsta augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš. Augstskola aktīvi darbojas, lai piesaistītu studentus no citiem reģioniem, organizējot konkursus, piedaloties karjeras dienās un informējot potenciālos studentus par iespējām pilsētā. Tam ir arī rezultāti, un patlaban 52% studentu ir no Kurzemes reģiona, bet pārējie – no Rīgas un citiem reģioniem. Uzmanība tiek vērsta arī uz ārvalstnieku apmācību, un novērojama liela interese par studijām no NVS valstu studentu puses.
Skaitu audzēs
Brīdī, kad studenti stājas augstskolā, viņi par svarīgu aspektu uzskata, lai studijām būtu sasaiste ar praksi un profesionālo vidi, un nākotnē nebūtu šaubu par iespējām atrast darbu vai tādu zināšanu apguvi, kas ļautu veidot pašam savu uzņēmumu, norāda rektors. Tādēļ būtiska ir mijiedarbība ar pilsētas kopējo stratēģiju un komunikācija ar uzņēmumiem, kas strādā pilsētā, viņš uzsver.
«Ja ik pa laikam izskan informācija, ka citur studentiem pēc augstskolas absolvēšanas nav, kur strādāt, tad mēs varam teikt, ka gandrīz 100% studentu ir atraduši sev darbavietu. 90% augstskolu beigušo elektroniķu ir palikuši tepat, pilsētā strādājošajos uzņēmumos, piemēram, HansaMatrix,» viņš uzsver. Augstskolā patlaban atrodas biznesa inkubators, kur līdz šim inkubēti vairāk nekā 100 uzņēmumu, turklāt lielu daļu no tiem veidojuši paši studenti, tāpat izveidots Augsto tehnoloģiju parks. K. Krēsliņš uzsver, ka augstskola par topošajiem studentiem domā savlaicīgi un sadarbojas arī ar vidusskolām, piemēram, tās pasniedzēji vada dažādus pulciņus – skolēniem sniedz IT vai elektronikas zināšanas, savukārt skolēni apmeklē augstskolas laboratorijas, tādējādi iepazīstot to jau skolas laikā. Neskatoties uz to, ka augstskola piedāvā arī akadēmiskās programmas, procentuāli lielāko īpatsvaru veido profesionālās programmas ar praksi. Viņš skaidro, ka pilsēta ir izveidojusi IKT stratēģiju, kurā ir iekļauta arī augstskola, pilsētā atrodas vairāki nozīmīgi IT uzņēmumi un patlaban aktīvi veidojas IT klāsteris. Kā piemēru viņš min uzņēmumu Accenture, kuram nepieciešami speciālisti, līdz ar to ir būtiski, lai augstskola tos sagatavotu. Tāpat ir vairāki aktīvi strādājoši uzņēmumi, kas auguši no absolventu vides, piemēram, TestDevLab un kuri labprāt praksē ņem nākamos potenciālos darbiniekus. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš skaidro, ka patlaban vairāki lieli tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Accenture izlēmuši izvietot savu struktūru Ventspilī, un prognozējams, ka IKT uzņēmumu skaits tuvākajos gados pieaugs. Ar ES fondu līdzekļu palīdzību patlaban tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra, lai uzņēmumiem būtu piemērotas nomas telpas, vienlaikus atjaunojot ēkas vecpilsētā. Reizēm pat šādas ēkas tiek atpirktas no īpašniekiem, kuri, piemēram, atrodas ārvalstīs un nevar paši tās uzturēt, viņš stāsta.
Būs jaunas
Arī nākotnē plānots paplašināt piedāvāto programmu klāstu, taču pirms tam izpēta pieprasījumu. «Visas programmas, kas tiek veidotas, tiek izvērtētas, cik tās būs pamatotas, jo mēs galu galā cenšamies gatavot speciālistus, kuri strādās tepat, Ventspilī, vai Latvijā, negribam gatavot speciālistus Vācijas vai Lielbritānijas tirgum, svarīgi, lai viņi paliktu šeit,» uzsver rektors. «Esam secinājuši, ka pastāv brīva vieta starp tehnikuma un augstskolas piedāvājumu, tādēļ nākotnē plānots piedāvāt koledžas līmeņa divgadīgo programmu – programmētājs,» viņš stāsta. Tāpat novērots, ka ārvalstu studentiem nepietiek vien ar valodu un starpkultūru bakalaura diplomu, un viņi vēlas turpināt studijas maģistratūrā, tādēļ izpētīts, ka pēc tās būs pietiekams pieprasījums (vismaz 15–20 studentu), programma patlaban atrodas akreditācijas procesā, un to plānots sākt piedāvāt no septembra. «Domājam arī par starpdisciplinārām programmām, piemēram, IT un vadītājs,» nākotnes plānus atklāj K. Krēsliņš.