Finanšu pakalpojumi Latvijā jārada vide, kas ļautu piesaistīt investorus un radīt jaunus finanšu pakalpojumu sniegšanas centrus, Dienas Biznesa rīkotajā forumā Nākotnes risinājumi jau šodien sacīja eksperti

Jau tagad Latviju atsevišķos aspektos var dēvēt par Baltijas finanšu centru, ko apliecina dažādi rādītāji, taču jāveido likumdošanas vide, kas investoriem šeit ļautu justies droši, citādi viņi izvēlēsies mūsu kaimiņvalstis.

Ievērojama daļa

Kopumā Latvijas pakalpojumu sektoram pēdējos gados gājis kā pa kalniem – ir segmenti, kas uzrāda ļoti labus rezultātus, taču ir arī tādi, kuru rādītāji neiepriecina. Būtiska loma ārvalstu kompāniju piesaistei ir atsevišķu veidu pakalpojumiem, taču Latvija neelastības dēļ nereti atpaliek no kaimiņvalstīm.

DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, raksturojot pakalpojumu sektoru, skaidroja, ka kopumā tajā pēdējos gados vērojama samērā strauja izaugsme. Tiesa gan, ne visām jomām iet labi – tranzītam pēdējā laikā ir dažādi rezultāti, un ja 2000. gadā tranzīts bija 60% no pakalpojumu eksporta, tad tagad tas aizņem tikai vienu trešdaļu. Strauji audzis tūrisms un biznesa pakalpojumu eksports – šīs pozīcijas Latvijas ekonomikai dod aptuveni 700 milj. eiro gadā. Tāpat strauji augušas arī IT, finanšu pakalpojumu struktūras, un šobrīd Latvijas finanšu pakalpojumu eksports ir lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs.

Domnīcas CERTUS valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka pēdējos gados būtisks attīstības potenciāls ir tā saucamajiem dalīto pakalpojumu centriem (shared service center), kas ir ieguvums abām iesaistītajām pusēm. 2011. gadā Viļņai izdevās spert nozīmīgu soli, piesaistot Barclays banku un radot 1300 samērā labi apmaksātas darbavietas.

Tiesa gan, izskatās, ka šajā ziņā esam nedaudz atpalikuši no pārējām Baltijas valstīm, uzskata eksperti. «Mūsdienu pasaulē, lai nestāvētu uz vietas, ir jākustas uz priekšu, citādi pārējie tevi apsteigs, un izskatās, ka pēckrīzes periodā mēs šo iespēju esam palaiduši garām, jo aktīvi pirmie pakalpojumu centri 2009.–2010. gadā ienāca, tie bija Statoil, bankas, Atea, Accenture un citi, kas sekoja Statoil iemītai taciņai un pieņēma lēmumu izvietot pakalpojumu centrus šeit,» atminas Ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns. Tajā pašā laikā, redzot šos gadījumus, mūsu kaimiņvalstis negulēja, un 2010. gadā Lietuvas aģentūra izveidoja dokumentu ar konkrētiem un mērķtiecīgiem uzdevumiem, ko piedāvāt investoriem, kuri izvēlas izvietot Lietuvā pakalpojumu centrus, ko valdība pieņēma un viņi arī konsekventi īstenoja. Tajā ietilpa atbalsts apmācībām, darbaspēka nodokļu atlaides, kā rezultātā uzņēmumiem šis piedāvājums bija interesants. Pirmais lielais lēmums bija Barclays un tam sekoja arī citas bankas. Rezultātā šā gada pirmajā ceturksnī Viļņā jau ir Danske Bank, Western Union, Nasdaq, AIG, Intermedex un citi uzņēmumi, un tā rezultātā dalīto pakalpojumu sektorā kopā strādā aptuveni 12 tūkst. darbinieku, kas ir puse no Baltijā šajā sektorā strādājošajiem.

Kreditē maz

Lai zinātu, kurā virzienā finanšu sektoram doties nākotnē, Finanšu ministrija (FM) izveidojusi jau otro Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019.gadam, kurā noteiktais mērķis ir attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanu, sacīja FM valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa. Plāns pamatā koncentrējas uz tiem finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir FKTK pārziņā, taču ir jāņem vērā, ka tirgū ienāk arī jauni spēlētāji, piemēram, finTech kompānijas.

Pēc viņas teiktā, 25 gadu laikā finanšu sektors ir strauji attīstījies un pērnā gada pirmajā pusē sasniedza 174% no IKP, kopējo aktīvu apmēram, ieskaitot kapitāla tirgu, sasniedzot 34 miljardus eiro. «Vērtējot pēc kopējā aktīvu apjoma, Baltijā noteikti esam līderis,» viņa uzsver. Finanšu sektoru raksturojošie finansiālie rādītāji turpina uzlaboties, un Latvijas banku nozare patlaban ir viena no pelnošākajām Eiropas Savienībā, un arī šā gada pirmajos trīs mēnešos bankas jau uzrāda labus rezultātus, peļņai sasniedzot 104,7 milj. eiro.

Tiesa gan, lai arī Latvijas banku sektors strādā ar augstu peļņu – saskaņā ar FKTK datiem, 2016. gadā gūtās peļņas apmērs sasniedza 454 milj. eiro, beidzot ir atsācies kopējā kredītportfeļa pieaugums un iekšzemes noguldījumi sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni, tomēr kreditēšanas apjomi vēl aizvien ir zemi, atzīst Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis. Salīdzinot kredītu dinamiku Baltijas valstīs, ir vērojams, ka Latvijā bankas kredītus ir izsniegušas ievērojami kūtrāk nekā Igaunijā vai Lietuvā. Ja Igaunijā kredītu izaugsme atsākās jau 2012. gadā, Lietuvā 2015. gada vidū, tad Latvijā nominālais izsniegto kredītu apjoms atsāka augt vien 2016. gada otrajā pusē. Turklāt, pēc viņa sacītā, kreditēšanas atgūšanās bijusi vienlīdz gausa gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu kredītiem. Tāpēc pozitīvi vērtējams, ka jaunajā Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir tieši kreditēšanas aktivizēšana, viņš piebilst. Uz līdzīgu nepieciešamību par kreditēšanas veicināšanu pasākumā norādīja arī citi eksperti, uzsverot, ka no tā atkarīga turpmākā ekonomikas izaugsme.

Nekavēt izaugsmi

Eksperti gan norādīja, ka regulējums nereti finanšu pakalpojumiem traucē attīstīties – nepieciešams uzlabot reputāciju, taču tajā pašā laikā, ja tas būs pārāk stingrs, zaudēsim uzņēmumus kaimiņiem. Tāpat būtiska ir datu drošība un citi jautājumi, kas rodas, attīstoties ārpusbanku pakalpojumiem. FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere uzsvēra, ka ministrija patlaban strādājam pie naudas atmazgāšanas jomas (AML) regulējuma, kas ir sāpīgs mājasdarbs, taču tam jābūt spēcīgam, lai valstij būtu stipra reputācija un mūs nopietni uztvertu starptautiskajā mērogā. FinTech kontekstā likumdošana, savukārt, ir jāsalāgo ar digitālo attīstību, identifikāciju un citiem jautājumiem. Tāpat eksperti diskusijas laikā uzsvēra, ka viens no aspektiem, kas traucē kļūt par finanšu centru, ir kopējais regulējums, sākot no Komerctiesībām līdz pat uzticībai valstij, kur bāzēsies uzņēmumi, jo, kā uzsvēra Creamfinance Juridiskās nodaļas direktors Ivars Stankevičs, viņš vairākkārt saskāries ar situāciju, ka neviens pat neizskata varbūtību, ka Latvijas uzņēmums būs tas, kurā nāks galvenās investīcijas un kurš turēs daļas citos uzņēmumos, jo pirmkārt tā ir tiesību sistēma, kam priekšroku dod investori, un lielākā daļa izvēlēsies Londonu vai Luksemburgu.