Rehabilitācija

Gan nozarē, gan centrā 25 darbības gados mainījies ir pilnīgi viss. Sākumposma un mūsdienu portretu zina salīdzināt Vaivaru valdes priekšsēdētāja Anda Nulle, kura uzņēmumā strādā 23 gadus. Deviņdesmitajos gados valstī kopumā dzima mūsdienīgas rehabilitācijas ideja un attiecīga speciālistu izglītošana. Līdz tam tā vairāk bija sanatoriju kūrorta tipa jeb pasīvāka ārstēšana. Arī Vaivarus vairāk uztvēra kā vietu veselības uzlabošanai. Uz kūrortcentra bāzes 1992. gadā Vaivarus dibināja kā mātes un bērna rehabilitācijas centru, bet, saprotot, ka tas ir par šauru, ieviesa plaša spektra rehabilitāciju un piešķīra nacionālā centra statusu. Vaivaru dibinātājs ir profesors Aivars Vētra, kuru var uzskatīt arī par rehabilitācijas tēvu Latvijā, bet iestādē darbojušies vēl citi izcili ārsti, kuru pēctecība jūtama arī šodien.

Sākumā nebija fizioterapeitu, audiologopēdu, ergoterapeitu, mākslas, reitterapeitu, praktizēja vien ārstnieciskās vingrošanas instruktori. Tāpat nebija nedz nodaļu, nedz programmu, tikai bērnu un pieaugušo rehabilitācija. «Pacienti ir atšķirīgi, un dažādām diagnožu grupām nepieciešama atšķirīga pieeja, tāpēc šobrīd tādas ir, piemēram, pieaugušajiem ir insulta, kardioloģiskā rehabilitācijas programma, tāda ir pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumiem u.c., kā arī ambiciozs mērķis - izvērst amputācijas programmu. Būtībā nosedzam visu spektru, izņemot pacientus ar dzirdes un redzes problēmām, jo Vaivari specializējušies uz mobilitātes, ikdienas aktivitāšu traucējumiem,» teic A. Nulle.

Svarīgi nefinanšu mērķi

Centra vadītāja pieļauj, ka Vaivari izvēlējušies iet sarežģītāko un vismaz finansiāli neizdevīgāko ceļu. «Pēdējos gados valsts pakalpojumu apjoms ir audzis. Veidojas situācija, kad jāatsaka maksas pacientiem un nevaram izvērst arī medicīnas tūrismu. No biznesa puses, iespējams, būtu izdevīgāk pārdot maksas pakalpojumu, piesaistīt klientus no ārvalstīm, bet mūsu pamatuzdevums tomēr ir nodrošināt stacionāro rehabilitāciju Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc arī grūti runāt par konkurenci situācijā, kad pacientu ir vairāk, nekā valsts spēj rehabilitēt. Drīzāk mums ir sadarbības partneri – universitātes stacionāri, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca. Absolūti nepietiekami valsts finansiāli līdzdarbojas rehabilitācijā. Gluži tāpat, kā visā veselības aprūpē, arī te kritiski trūkst līdzekļu un varbūt pat vairāk, jo, ja izoperētam vai akūti apārstētam pacientam neseko rehabilitācija, tad tā ir zemē izšķiesta nauda. Turklāt Pasaules veselības organizācija ir definējusi, ka rehabilitācija ir jāuztver kā šī gadsimta veselības aizsardzības stratēģija. Taču kur ņemt papildus līdzekļus veselības aprūpei, to es gribētu atstāt valdības un ministriju kompetencē,» bilst A. Nulle.

Viņas vadītās iestādes galvenais uzdevums un mērķis ir sabalansēts budžets, jo «būtu naivi iedomāties, ka situācijā, kad veselības aprūpei tik ļoti trūkst līdzekļu, Vaivari spētu ģenerēt milzīgu peļņu. Uzņēmuma budžets ir apmēram 5 milj. eiro gadā. Peļņa pērn bija nedaudz mazāka nekā gadu iepriekš, bet, ņemot vērā, ka mūsu mērķis ir strādāt ar peļņu, nodrošinot iespējami labāko pakalpojumu, domāju, ka tas ir sasniegts. Par naudu šajā iestādē svarīgāki ir nefinanšu mērķi.»

Augsta latiņa

Vaivari nesūdzas par darbinieku trūkumu. «Acīmredzot, zīmols ir ieguvis savu vietu, un vakances tiek ātri aizpildītas ar jauniem kvalificētiem darbiniekiem,» spriež A. Nulle. Kad viņa 2011. gadā ieņēma valdes priekšsēdētājas amatu, bija viens no zemākajiem punktiem pēckrīzes situācijā. Vaivaru vadītāja atminas: «Sākumā bija jādomā, kā vispār izdzīvot, noturēt darbiniekus un nodrošināt pakalpojumu. Toreiz sākām kārtot pamatlietas, bet šodien jau daudz vairāk runājam par kvalitāti, efektivitāti. Pēdējos gados orientējamies uz klientiem. Un arī pacienti ir vairāk gatavi strādāt mērķim. Ir specifiska smago traumu pacientu grupa – ar muguras smadzeņu bojājumiem, un viņu rehabilitācija ir kā pārbaudījums, taču tieši Vaivaru spinālo pacientu rehabilitācijas programma ir Eiropā sertificēta. Tātad līmenis ir, protams, paliek jautājums, par kādu cenu. Vai tas ir uz personāla izdegšanas robežas, un cik ilgi šādos apstākļos nozarē to spēsim noturēt? Ja stāstu, ka līmenis ir labs un strādājam bez zaudējumiem, no malas var likties, ka veselības aprūpē viss ir kārtībā. Galīgi ne. Tas ir kā balansēšana uz aizas robežas, kad vēl mazliet tālāk un veselības aprūpes darbinieki nebūs gatavi sevi tik ļoti «sadedzināt».»

Uzņēmuma mērķis ir arī samazināt gaidīšanas rindas, taču tas šajā jautājumā viens pats nav cīnītājs, tālab pašreizējais uzdevums ir rindas sakārtot pēc prioritātēm. Lielākā gaidīšana ir insulta pacientiem, kuri ir maksimāli asistējami. Pēc A. Nulles domām, lielai daļai no viņiem vajadzētu nonākt laba līmeņa aprūpes gultās, kuru valstī kritiski trūkst.

Finansējumu sola palielināt

Veselības ministrijas (VM) ieskatā, Vaivari ir stratēģiski svarīga augstas intensitātes stacionāra ārstniecības iestāde. Tā ir centrālā un lielākā rehabilitācijas medicīnas iestāde Latvijā, un tai līdzvērtīgas valstī nav. Runājot par pakalpojumu pieejamību, VM preses sekretāre Agnese Zarāne min, ka kopumā valsts apmaksātu rehabilitāciju nodrošina 70 ārstniecības iestādes visā Latvijas teritorijā. Rehabilitācijas jomā, līdzīgi kā citās veselības aprūpes sfērās, ir vērojams finansējuma trūkums, kas rezultējas pacientu rindās uz pakalpojumu saņemšanu. Lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību, būtu jāpalielina finansējums veselības aprūpei. Veselības nozares reformu plāna ietvaros paredzēts palielināt finansējumu arī pacientu rehabilitācijai. Vienlaikus šobrīd tiek risināti jautājumi par finansējuma avota rašanu.

Ir arī ražotne

Jāpiemin arī paša pakalpojuma rakstura maiņa. Pašā sākumā lielākais resurss Vaivaros bija cilvēka rokas. Tagad papildus tam iegādātas pirmās robottehnoloģijas. Pērn – robotizēts vertikalizācijas galds ar funkcionālu elektrostimulāciju apakšējām ekstremitātēm. Šogad – rokas ekzoskelets insulta pacientiem. Nākamais plānā ir staigāšanas ekzoskelets. Tas nav brīnumlīdzeklis, bet padara rehabilitāciju efektīvāku. Robottehnoloģijas maksā dažādi, sākot no 50 līdz 500 tūkst. eiro. «Ja būtu vairāk naudas, viens no nākamajiem soļiem būtu lokomat - robotizētas staigāšanas rehabilitācijas iekārtas - iegāde, kas maksā ievērojamu summu. Valstī vienai tādai vajadzētu būt, un, visticamāk, tieši Nacionālajā rehabilitācijas centrā. Igaunijā ir vismaz divi,» stāsta A. Nulle.

Iekštelpu remontam izmantota arī ES fondu nauda. Jaunajā plānošanas periodā par 1,8 milj. eiro Vaivaros cer pabeigt iekšējos renovācijas darbus divās kritiskās nodaļās, lai pacienti atlabtu civilizētos apstākļos. Tie sāksies rudenī.

Centrs strādā ar VM dotiem uzdevumiem, bet kā uzņēmumam tam ir arī blakus sadaļas: Izglītības un zinātnes nodaļa, kas nodarbojas ar jauno speciālistu un rezidentu apmācību, tāpat ir Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrs Slokā, kur notiek ražošana. Plānots attīstīt arī Vaivaru ambulatoro rehabilitācijas klīniku Rīgā. Un vēl ir Labklājības ministrijas valsts deleģēta funkcija – centralizēta tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana Latvijas iedzīvotājiem.