Veselība Negaidīti liels konkrētu iespēju virknējums, kur ietaupīt esošos līdzekļus, un kur smelt papildus, lai novirzītu veselības aprūpei

Dienas Biznesa konferencē Izaicinājumi un reformas veselības aprūpē kompetenti nozares eksperti, domājot par kritiski trūkstošā finansējuma piesaisti ārstniecībai, īpašu uzmanību veltīja divām trauslām stīgām. Pirmkārt, tiek likti priekšā dažādi saimnieciski risinājumi jau esošo līdzekļu sadalei. Otrkārt, ar degsmi savu viedokļu aizstāvībā konferences dalībnieki palika brīnuma gaidās, jo šodien, 14. jūnijā, valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdē vajadzētu izdarīt liktenīgo izvēli par papildus finansējuma (ap 300 milj. eiro jau nākamajam gadam) avota izvēli.

Par, nevis pret

Nozares pārstāvji aicina nekavējoties pieņemt šo lēmumu, lai izvairītos no veselības aprūpes sistēmas sabrukuma. Eksperti gan neizslēdz raksturīgo bēdīgo scenāriju, kad izšķiršanās tiek nomuļļāta vai pieņemts kāds puslēmums. Lai tas nenotiktu, DB veselības foruma finālā izkristalizējās arī pieci varianti, par ko balsot. Proti, 1% novirzīšana no sociālā budžeta, 1% no PVN ieņēmumiem, abi iepriekšējie kopā, treškārt, definēta atkarībā no ienākumiem diferencēta ikmēneša veselības maksājuma ieviešana, kā arī visi iepriekšminētie vienkopus. Vēršoties nevis pret, bet par, pasākuma dalībnieki balsojot izteica arī savu viedokli. Kopumā uzvarēja pirmais variants – ar 33% balsu, bet pa 24% tika otrajam un ceturtajam.

Palikuši jaņos

Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Birks diskusijas sadaļā norādīja, ka no administrēšanas viedokļa vienkāršākais veids ir paņemt līdzekļus no kopējā budžeta, bet jebkurā gadījumā allaž trūkst politiskās atbildības. «Dažas prioritārās nozares tādas ir tikai uz papīra, un diemžēl tostarp arī veselības aprūpe, kur visus šos gadus esam palikuši jaņos. Risks ir milzīgais pacientu līdzmaksājums, kas ir ap 40%. Tā dēļ aptuveni trešdaļai Latvijas iedzīvotāju nav pieejamības veselības aprūpes pakalpojumiem,» teic J. Birks. Veselības ministre Anda Čakša, jau sākumā par to taujāta, zinot niecīgo maksātspēju un kvotu nepietiekamību, pārmaiņas te nesola, iekams netiks atrisināta kopējā finansējuma problēma.

J. Birks ir pārliecināts, ka nevienu reformu nav iespējams īstenot bez papildus finansējuma un nav prātīgi politiķiem tiražēt «iemīļoto» saukli: nesakārtotā sistēmā nedrīkst pludināt naudu.

Kuldīgas slimnīcas vadītājs, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes loceklis Ivars Eglītis neatkāpjas no pārliecības par obligāto veselības aprūpes apdrošināšanas polisi, ko visi iegādājas par kādu konkrētu summu (iespējams, 20–30 eiro mēnesī), valstij turpinot aizsargāt atsevišķas sociālās grupas. Tam gan iebilst MFD Veselības grupas galvenā ārste Ingrīda Circene, kuras modelim tagad, nonācis strupceļā, seko pat premjers. «Ļoti daudzi vienkārši nemaksās. Ja abi vecāki saņem minimālo algu un audzina trīs bērnus, tad no šīs ģimenes jāmaksā par pieciem cilvēkiem, kas nebūs iespējams. Tāpat arī cilvēkam ar 50 tūkst. eiro ienākumiem nebūs intereses par polisi, jo viņš tāpat var aiziet un saņemt maksas pakalpojumu, kur vien vēlas. Obligātam maksājumam ir kaut kādā veidā jābūt saistītam ar nodokļu nomaksu (automātiskais maksājums), tad saglabājas proporcionalitāte. Citādi nav sistēmas, kā motivēt samaksāt brīvprātīgi obligātu maksājumu,» tā I. Circene. J. Birks papildina: «Vajag personificēt nodokļu maksātājus.»

Iepirkt no privātajiem

«Ir zāles un tehnoloģijas, bet pats veselības aprūpes modelis nesasniedz vajadzīgo efektivitāti,» pievēršoties arī iespējām ietaupīt, norāda Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane. Viņa konkrētā piemērā ataino, ka ar efektīvu diagnostiku un terapiju, pēc rūpīgas slimības izmaksu analīzes, vidēji uz vienu Hodžkina limfomas un ne Hodžkina limfomas pacientu valsts var ietaupīt 19 952 eiro gadā. Jāpiebilst, ka kopumā šiem ap 160 pacientiem tiek novirzīti 1.12 milj. eiro gadā.

Līdzīgi pašreizējo situāciju raksturo Roche Latvia direktors Rauls Vēliņš, izklāstot, kā vienas onkoloģijas pacientes diagnostikas un ārstēšanas izdevumi dažādu birokrātisku u.c. nepilnību dēļ pusotra gada garumā izaug līdz 41 tūkst. eiro.

No cita aspekta situāciju aplūko Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits. Viņam pieejamie aprēķini vēsta, ka zināmos gadījumos funkciju veikšana ar ārpakalpojumu palīdzību vidēji nodrošina slimnīcu izmaksu samazinājumu 20–30% apmērā, turklāt dod iespēju to vadībai fokusēties uz pamata procesiem. D. Šmits arī allaž uzsvēris, ka nosacīti slēptās rezerves ir ieguldījumos ēkās un iekārtās. Arī I. Circene teic, ka ir vērts diskutēt par ambulatorās aprūpes pakalpojumu lielāku procentuālu iepirkumu no privātā sektora, kas ir gatavs turpināt ieguldīt mūsdienīgās iekārtās.

Vēl viņa vērtē, ka daudzu stacionāru lielam pacientu procentam varētu pietikt ar ģimenes ārsta vizīti reizi nedēļā sociālās aprūpes nodaļā. «Ja no veselības budžeta nodalām šīs izmaksas, iegūstam naudu gan algām, gan neatliekamai palīdzībai.» Un vēl I. Circene ar statistikas datiem pamato, ka Latvijā ir nozares, ko zināmā mērā var nosaukt par pārfinansētām, jo tās paceļas pat virs ES vidējiem rādītājiem, piemēram, pašvaldības, transports, kultūra un reliģija.

Un tā ir tikai daļa no ekspertu vērtīgajiem ieteikumiem, kuros ieklausīties aicināto politikas veidotāju no Veselības ministrijas puses krēsli palika tukši.