Luminor banka gaida regulatoru atļaujas un oficiāli darbu plāno sākt 1. oktobrī

Bankas

Tradicionāli par bankām saka, ka tās iedod lietussargu saulainā dienā un atņem to tad, kad ir lietus, tādēļ ir būtiski rast risinājumu, ko darīt, lai tas būtu otrādi, intervijā norāda Nordea un DNB apvienotās bankas Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča. Viņa uzsver, ka jaunā banka nākotnē orientēsies uz tehnoloģiju izmantošanu un plāno iekarot piektdaļu Baltijas tirgus.

Kādā statusā patlaban ir apvienošanās process?

Patlaban regulatoram ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, un gaidām atbildi. Jārēķinās, ka apvienošanās ir jāsaskaņo ar vairākiem regulatoriem, kā arī šī procesa ietvaros iespējamas izmaiņas, kas prasa papildus laiku saskaņošanai. Tāpat arī esam iesnieguši dokumentus izvērtēšanai Eiropas Komisijā. Tomēr pašreiz neredzam šķēršļus atļauju saņemšanai.

Kad banka sāks strādāt ar jauno nosaukumu?

Oficiāla juridiskā apvienošana plānota 1. oktobrī, un pirmajās dienās mūsu galvenais uzdevums būs nodrošināt, lai klienti šīs izmaiņas nejustu un lai viss, kas līdz šim strādājis labi, turpina strādāt. Pēc tam aptuveni nākamās 100 dienas būs saspringts laika periods, kad būs reāli jāapvieno abas organizācijas un sagaidāmi pirmie pavisam redzamie rezultāti, bet, protams, liela daļa pārmaiņu notiks daudz ilgākā laika periodā, piemēram, IT sistēmu ieviešana un citas. Taču tuvākās izmaiņas un lielākos jaunumus klienti var gaidīt jau tuvāko trīs mēnešu periodā pēc juridiskās apvienošanas. Mērķis, protams, ir izmaiņas veikt pēc iespējas nesāpīgi.

Kas būs pirmais, ko klienti izjutīs 1. oktobrī?

Pamatā viņi ieraudzīs, ka bankai ir jauns nosaukums, bet lielu izmaiņu šajā datumā nebūs. Abu banku klientiem piedāvāsim līdzšinējo servisu un pakalpojumus, īpašu uzsvaru liekot uz komunikāciju. Pēc iepriekš minētajām 100 dienām mēs sāksim vienādot produktus un pakalpojumus, iespējams, ieviešot arī citas pozitīvas pārmaiņas pakalpojumu piedāvājumā.

Ņemot vērā, ka iepriekš strādājāt tehnoloģiju nozarē, kas būs tās izmaiņas, ko atnesīsiet sev līdzi no citas jomas? Kāda ir jūsu vīzija, ieņemot jauno amatu?

Vispirms laikam jāmin Luminor vīzija – būt vietējai Baltijas bankai. Viena no mūsu priekšrocībām būs efektīvāks un klientiem draudzīgāks lēmumu pieņemšanas process . Proti, būsim daudz tuvāk saviem klientiem, tādējādi spējot reaģēt uz to nepieciešamībām un pieņemt lēmumus ātrāk. Varbūt būsim mazāki, salīdzinot ar Skandināvijas un Eiropas mērogiem, taču tajā pašā laikā Baltijas reģiona mērogiem būsim liela banka.

Runājot par sevi – patlaban banku un tehnoloģiju nozares saplūst, nesot līdzi būtiskas izmaiņas konkurences vidē, un tas notiek ne tikai banku nozarē. Straujāk un vairāk nekā agrāk tirgū ienāk globālie konkurenti, un ilgtermiņā konkurences cīņa būs ar tāda mēroga kompānijām kā Facebook, Google vai Amazon. Tādēļ vietējiem un reģionālajiem spēlētājiem būtiski ir saglabāt tuvumu klientam un personisku kontaktu ar viņu, kas, neraugoties uz digitalizācijas attīstību, tomēr paliks nozīmīgs aspekts. Tehnoloģijas un digitālo kanālu attīstība ir ārkārtīgi būtiska, jo prasa lielu dinamiku un sapratni, lai izmantotu pareizās tehnoloģijas un kanālus, taču vienmēr jāpatur prātā, ka tehnoloģijas ir tikai rīks un cilvēciskais aspekts biznesā un īpaši jau banku sektorā, kas ir balstīts uz savstarpēju uzticēšanos, vienmēr būs svarīgs. Tādēļ mums kā mazākai un jaunai bankai būs iespējams ātri izveidot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, tajā pašā esot blakus klientam.

Jaunā banka orientēsies uz attālināto apkalpošanu?

Noteikti. Tā ir iešana līdzi laikam un klientu gaidām. Piemēram, es kā bankas klients nevēlos iet uz bankas filiāli, ja jautājumu varu atrisināt attālināti. Domāju, ka lielu daļu ikdienas procesu un pakalpojumu var un vajag digitalizēt. Konsultācijām klātienē paliks pieredzējušu ekspertu ieteikumi par labāku produktu, ieguldījumu veidu izvēli. Tomēr arī šādas konsultācijas ar laiku jānodrošina attālināti. Laiks ikvienam no mums vēl joprojām ir vienīgais mums visiem pieejamais, tomēr pilnīgi ierobežotais resurss.

Kāds varētu būt jūsu devums jaunajā bankā, nākot no tehnoloģiju nozares?

Man tā šķita lieliska iespēja veidot ko nozīmīgu šeit uz vietas. Mūsu mērķa klients ir vietējais uzņēmums, kas ir galvenais ekonomikas attīstības dzinējs, tādēļ tā šķita laba iespēja nodrošināt savu devumu vietējai ekonomikai. Mani vienmēr ir interesējušas pārmaiņas, un man ir liela pieredze, strādājot ar tām iepriekšējos amatos, kas ir arī viens no iemesliem, kādēļ pievienojos Lattelecom. Pārmaiņu laiks vienmēr ir ļoti interesants un, lai arī ietver daudzus riskus, reizē paver arī daudz iespēju, kuras, ja izmanto pareizi, kļūst par pamatu, lai uzbūvētu ko daudz lielāku nekā stabilā un nemainīgā vidē.

Visas bankas akcentu patlaban liek uz tehnoloģiju izmantošanu, kas būs tas, ar ko Luminor izcelsies? Vai tie būs jauni pakalpojumi? Kādi?

Par jauniem pakalpojumiem runāt vēl ir pāragri, bet vēlamies labāk izprast mūsu klientu, ņemot vērā, ka atrodamies tepat. Vēlamies spēt runāt ar šo klientu vienā valodā un izprast nianses. Centīsimies apvienot tehnoloģijas ar atrašanos tuvāk klientam.

Vai tas palīdzēs īpaši analizēt klientus?

Šeit ietilps analīze, sarunas ar klientu un spēja saprast, kas viņam nepieciešams, tādējādi ātrāk piedāvājot tieši viņam piemērotus risinājumus, iespējams, sadarbojoties arī ar vietējiem fintech uzņēmumiem, integrējot dažādus spēlētājus un produktus mūsu platformās, lai piedāvātu daudzveidīgus pakalpojumus, bet neapgrūtinot klientu ar vairākām kontaktpersonām.

Kas būs jaunās bankas galvenā mērķauditorija?

Tie ir vietējie uzņēmumi un iedzīvotāji, kurus interesē ieguldījumi.

Patlaban bankas cenšas aptvert MVU sektoru, vai tas būs interesants arī Luminor?

Jā, noteikti, un šajā gadījumā iespējama partnerība arī ar dažādiem citiem uzņēmumiem. Vēlamies palīdzēt un augt līdzi šiem uzņēmumiem, nodrošinot tiem nepieciešamos pakalpojumus. Mēģināsim būt pieejamāki produktu un apkalpošanas ziņā.

Bet tomēr pieteikumus izvērtēsiet piesardzīgi?

Protams, jo bankai būs noteikts riska profils. Tomēr šajā gadījumā iespējama sadarbība ar citiem uzņēmumiem, kuriem ir citāds kredītņēmēja riska profils un attīstības stadija.

Vai iespējama sadarbība arī ar savstarpējo ieguldījumu platformām?

Ar platformām vai vienkārši sadarbība ar citiem uzņēmumiem. Sākotnēji vajadzēs izmēģināt un skatīties, vai ir jēga to darīt.

Kas, jūsuprāt, ir Latvijas finanšu sektora vājās puses, kas jāattīsta?

Kā cilvēks, kam bijusi saskarsme ar banku pakalpojumiem, varu pateikt, kam jāpievērš galvenā uzmanība - tas ir klients un viņa vajadzības. Tradicionāli par bankām saka, ka tās iedod lietussargu saulainā dienā un atņem to tad, kad ir lietus, tādēļ ir būtiski rast risinājumu, ko darīt, lai tas būtu otrādi.

Kuri būs tie segmenti, uz kuriem vairāk orientēsieties kreditēšanā?

Noteikti meklēsim veidus, kā atbalstīt ražojošos uzņēmumus, eksportētājus un tehnoloģiju kompānijas, jo šajos segmentos saskatām izaugsmes potenciālu. Runājot par nekustamā īpašuma un būvniecības sektoru – kamēr tiem būs ES fondu atbalsts, ir skaidrs, ka turpināsies arī bankas līdzfinansējums. Respektīvi, mūs interesē nozares, kurās sagaidāma izaugsme.

Vai, pēc jūsu domām, Latvijas ekonomika virzās pareizi? Daudz ir runāts par to, kas būs pēc ES fondu beigām.

Latvijas galvenā sāpe ir, ka jau no paša sākuma nav bijis skaidrs fokuss un bieži vien rīcība ir nekonsekventa un mainās atkarībā no koalīcijas un valdības maiņas. Piemēram, Igaunijā to izdevies īstenot sekmīgāk, un ne vienmēr svarīgākais ir tas, ka tiek pieņemti pareizākie lēmumi, bet gan tas, ka tie ir nemainīgi. Tomēr IKP izaugsme un prognozes Latvijā ir pietiekami stabilas. Galvenais izaicinājums ir efektivitātes celšana, īpaši jaunajās nozarēs, piemēram, tehnoloģiju jomā, kas ir potenciāls eksportam. Šajā jomā trūkst speciālistu, un ir vērts skatīties, kā izmantot ES fondu līdzekļus to apmācībai.

Kaut arī jaunā banka taps, apvienojoties divām jau strādājošām kredītiestādēm, cik, jūsuprāt, viegli jaunajam spēlētājam būs iekarot klientu uzticību?

Noteikti būs daļa klientu, kas vairs nebūs mūsu mērķa klienti vai arī paši izlems, ka vēlas pāriet uz citu kredītiestādi, taču sagaidām, ka būs arī liela daļa, kas pievienosies mums. Esošās bankas Nordea un DNB ir profesionāli būvējušas savu klientu bāzi, un mūsu uzdevums ir uz tās pamata veidot jaunu banku. Runājot ar dažādiem cilvēkiem, šo banku klientiem, no malas, reti esmu dzirdējusi bažas par šo apvienošanos, ņemot vērā, ka jaunā banka kļūs par nozīmīgu tirgus spēlētāju un stiprinās konkurenci nozarē.

Vai banku nozarē paredzat vēl kādas apvienošanās vai iegādes darījumus?

Konsolidācija tirgū varētu vēl notikt, taču šādā mērogā laikam vairs īsti nē. Taču mazo banku vidū varētu būt izmaiņas, un tām būs jāskatās, kā dzīvot tālāk.

Aktīvas izmaiņas pēdējo gadu laikā notiek to banku vidū, kas vērstas uz nerezidentu un starptautisko klientu apkalpošanu.

Jā, es teiktu, šis segments ir ļoti laba iespēja pelnīt, taču tajā pašā laikā ienākumu plūsma nav paredzama.

Vai fintech kompānijas saskatāt kā konkurentus vai potenciālos sadarbības partnerus?

Droši vien vairāk kā sadarbības partnerus. Viens no mūsu tālākajiem attīstības plāniem varētu būt veidot kopīgus piedāvājumus sadarbībā ar šīm kompānijām, taču kādus tieši – par to vēl pāragri runāt.

Vai nākotnē bankas vispār var pastāvēt bez sadarbības ar fintech kompānijām?

Es pieļauju, ka jā. Tiesa gan, lai arī katrai bankai, protams, ir sava stratēģija, tomēr visā pasaulē ir vērojama tendence, ka fintech kompānijas ienāk arī banku nozarē. Tādēļ ir divi varianti – vai nu cīnīties ar jaunpienācējiem, vai atrast veidu, kā sadarboties.

Daudz bažu izskanējis saistībā ar datu noplūdi, trešajām personām iesaistoties finanšu tirgū. Vai ir pamats satraukties? Kā vērtējat gaidāmo Maksājumu direktīvu?

Datu jomā vienlaicīgi pārmaiņas skar ne tikai banku jomu, bet arī citas nozares, un domāju, ka virknei uzņēmumu vēl būs jāiegulda lieli līdzekļi un, iespējams, tie nepaspēs visu paveikt laikā. Manuprāt, ir apsveicami, ka Eiropas līmenī tiek doti skaidri signāli, lai panāktu, ka noteikumi datu drošības jomā ir vienlīdzīgi visiem. Pēdējie lēmumi un sodi no Eiropas regulatora, piemēram, kompānijai Google, ir pietiekami stingrs un spēcīgs signāls pārējiem. Bankām prasības datu jomā ir pietiekami apjomīgas, taču tās ir striktas arī citiem uzņēmumiem. Rezultātā konkurence banku un uzņēmumu vidū būs vienlīdzīgāka un nebūs situācijas, kad vienam spēlētājam ir ļoti stingras prasības, bet citiem tādu gandrīz vispār nav. Datu noplūde var notikt visu laiku, taču jaunās izmaiņas paredzēs stingrāku kontroli un preventīvos pasākumus.

Teicāt, ka jums patīk strādāt pārmaiņu laikā. Kādi bijuši lielākie izaicinājumi jūsu karjeras laikā?

Mans lielākais izaicinājums bija mans pirmais pārmaiņu projekts, jo tad man vēl nebija pieredzes, kā tos vadīt, un kā jau ne īpaši pieredzējis cilvēks, protams, pieļāvu daudz kļūdu. Lattelecom mani izaicinājumi bijuši, sākot ar klientu apkalpošanas procesu pārbūvi un televīzijas tirgus iekarošanu, savukārt pēdējos pāris gadus es strādāju tikai ar jauniem biznesiem un jaunu nozaru apgūšanu. Tehnoloģiju tirgus ir neparedzams, un daudzas metodes, kas iepriekš strādājušas, vairs nestrādā. Tādēļ būtiski pielāgoties un atrast veidus, kas jaunu projektu padarītu par veiksmīgu.

Banku apvienošana Baltijas mērogā arī nav ierasts projekts.

Protams, banku nozarē man ir daudz kā jauna. Tomēr pie apvienošanas strādā spēcīga komanda, līdz ar to ir paredzams, ka tas, kas ieplānots, tiks paveikts līdz galam.

Kas, pēc jūsu domām, būs lielākie izaicinājumi jaunajā amatā?

Pirmkārt, tā būs abu banku apvienošana un spēja nodrošināt, lai tās laikā viss strādā nevainojami. Pēc tam izaicinājums būs attīstīt jaunus biznesa virzienus, kā arī stiprināt esošos, kas noteikti par biznesa prioritātēm. Patlaban biznesa modeļus, kā strādāt nākotnē, meklē gandrīz visas bankas.

Kuri produkti, izņemot kreditēšanu, būs jaunās bankas prioritātes?

Viens no fokusiem būs vietējie ieguldījumi. No otras puses, ir jārēķinās, ka zemās procentu likmes ierobežo produktu attīstību. Otra vienlīdz svarīga prioritāte būs izkāpt no produktu orientētas domāšanas uz klientu vajadzībām orientētu domāšanu. Klientam pamatā nevajag kredītu, viņš grib veiksmīgi vadīt savu biznesu, un lai viņam ar naudas plūsmu viss būtu kārtībā, kā arī varētu iegādāties mājokli vai mašīnu, uz to arī būs jāorientējas.

Kad plānots noslēgt apvienošanās procesu? Cik būs kopējās izmaksas?

Lai teiktu, ka viss ir daudzmaz apvienots, būs nepieciešami aptuveni 2,5-3 gadi, un lielākās pūles prasa visu sistēmu izveide no jauna. Tas prasīs laiku, taču, no otras puses, būs labs atspēriena punkts nākotnei. Izmaksas pagaidām neatklājam.

Kas notiks ar abu banku bankomātiem un filiāļu tīklu?

Mēs vērtēsim visu bankomātu un filiāļu lietderīgumu, ņemot vērā ikdienas cilvēku plūsmu. Reģionos, kur ir mazs cilvēku skaits, ir jāvērtē citas iespējas piedāvāt šos pakalpojumus.

Kas notiks ar darbiniekiem, ņemot vērā apvienošanos?

Ir skaidrs, ka, apvienojot divas bankas, darbinieku optimizācija ir iespējama. Tomēr ir virkne jaunu amatu, un, aktīvāk pārejot uz attālinātu apkalpošanu, arī tās nodrošināšanai būs nepieciešami spēcīgi un profesionāli darbinieki.

Kādi būs jaunās bankas plāni tuvākās piecgades laikā?

Luminor ambīcija būs iegūt aptuveni 20% Baltijas tirgus daļas.