Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem

Uzkrājumi

To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.

Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.

Nesen izskanēja ziņas, ka Lielbritānijā 2056. gadā plānots celt pensionēšanās vecumu līdz 70 gadiem, un, kaut arī šie izteikumi gan pagaidām nav iesakņoti likumdošanā, tāds plāns ir. Atsevišķas attīstītās valstis, piemēram, ASV demogrāfijas problēmu risina, uzņemot savā valstī jaunus cilvēkus. Tādēļ varam sagaidīt, ka arī Latvijā jaunākajai paaudzei nākotnē jārēķinās ar pensionēšanās vecumu vismaz 70 gados.

Kā atšķiras pensiju 2. un 3. līmeņa plānu ieguldījumu politika Baltijas valstīs?

Pensiju 3. līmenī lielu atšķirību nav – nedaudz atšķiras likumdošana un nodokļu atvieglojumi, bet ieguldījumu politika ir vienāda – plāni var līdz 100% ieguldīt akcijās. Atšķirīga aina ir pensiju 2. līmenī, kas katrā valstī ir citāds.

Kurā valstī ir labākie pensiju 2. līmeņa rezultāti?

Atgādināšu, ka rādītājus vēlams salīdzināt ilgākā laika periodā, jo īstermiņā rezultāti var ievērojami svārstīties, līdz ar to vislabākais termiņš patlaban ir 10 gadi. Konservatīvajos plānos augstākais vidējais ienesīgums, atskaitot komisijas, ir bijis Latvijā – 3,9%. Igaunijā tas bija 3,22%, bet Lietuvā – 3,35%. Sabalansēto plānu kategorijā ienesīgākie bijuši ieguldījumi Lietuvā – vidējais ienesīgums bijis 3,85%. Aktīvo plānu kategorijā situācija ievērojami atšķiras, un plāni, kuri var ieguldīt līdz 50% akcijās, ir tikai Latvijā un Igaunijā, Lietuvā tādu nav. Savukārt Latvijā ir vairāk tirgus spēlētāju – astoņi aktīvie plāni, savukārt Igaunijā to ir trīs vai četri. Dati liecina, ka pēdējos gados šo plānu rezultāti ir bijuši identiski. Lielākās atšķirības sākas akciju īpatsvarā, kurā iespējams ieguldīt līdzekļus. Gan Lietuvā, gan Igaunijā pastāv agresīvie ieguldījumu plāni, kas nozīmē, ka Igaunijā maksimālais akciju īpatsvars, kur iespējams ieguldīt, ir 75%, bet Lietuvā – 70%, taču Lietuvā ir arī plāni, kuri līdz pat 100% drīkst ieguldīt akcijās; Latvijā šādu plānu vispār nav. Rādītāji liecina, ka pēdējos gados šādi plāni ir nopelnījuši vairāk nekā aktīvie plāni, tādēļ, ja pensionēšanās vecums pārsniedz 10 gadus, klientam ir vērts uzņemties risku un ieguldīt riskantākos plānos. Latvijā patlaban situācija ir apzināta un tiek strādāts pie nepilnību novēršanas, tādēļ paredzēts pārstrādāt 2. pensiju līmeņa likumdošanu. Šobrīd ir iesniegti dažādi priekšlikumi un tiek plānots, ka, sākot ar nākamo gadu, klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas var ieguldīt akcijās līdz pat 75% no līdzekļiem. Tam, kāpēc nav 100%, ir savi apsvērumi, jo risks varētu būt pārāk augsts – tika veikti stresa testi, kas parādīja, ka, ieguldot 100% akcijās, klientam būtu jārēķinās, ka sliktākā brīdī viņa kapitāla vērtība var samazināties pat par 50%.

Kas varētu būt potenciālie klienti, kuru nauda varētu tikt ieguldīta šajos agresīvajos plānos?

Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas asociācijas dati, Latvijā ir vairāk nekā 800 tūkstoši klientu, kuriem līdz pensijas vecumam ir vairāk nekā 20 gadu, un šajā laika posmā augstāks risks varētu atmaksāties.

Kādā statusā patlaban ir šis likumprojekts?

Tas ir gatavs iesniegšanai tālākai izskatīšanai Saeimas komisijās. Sagaidām, ka izmaiņas tiks izsludinātas šā gada beigās.

Vērtējot pensiju 2. līmeņa rezultātus ilgtermiņā, var teikt, ka visu stratēģiju plāni principā ir darbojušies ar līdzīgiem rezultātiem un augstākus rezultātus pat uzrāda konservatīvie plāni, kaut arī parasti tiek pausts, ka aktīvajos plānos var nopelnīt vairāk. Ar ko tas izskaidrojams?

2007. gadā tika sasniegts augstākais punkts finanšu tirgos, kam sekoja lielā finanšu krīze, tāpēc arī konservatīvajiem plāniem rezultāti patlaban ir labāki. Tāpēc būtiski ir paturēt prātā šo faktu, kad būs pieejami agresīvāki pensiju plāni – 10 gadi ieguldījumiem šajos plānos ir pārāk īss termiņš.

Statistika liecina, ka Latvijā ir augstākās komisijas maksas Baltijā. Kādēļ tā, vai ir cerība, ka nākotnē tās varētu sarukt, vai tieši otrādi – augs?

Ienesīguma rādītāji pensiju plāniem ir līdzīgi, un to atšķirības faktiski ietekmē ieguldījumu politika. Dažkārt sabiedrībā valda spekulācijas, ka Latvijas klienti par kaut ko pārmaksā, taču, ja skatās tīro rezultātu pēc komisijas maksām, šādu tendenci nevar vērot, un tieši otrādi – mūsu valsts plāni ir nopelnījuši vairāk. Pieaugot kopējam līdzekļu apjomam, komisijas maksām būtu jāsamazinās, un šobrīd paralēli izmaiņām ieguldījumu politikā tiek strādāts arī pie jauna regulējuma par komisijas maksām. Vislielākā uzmanība tiek pievērsta aspektam, lai tiktu samazinātas pastāvīgās komisijas maksas, kuru apmērs varētu sarukt vismaz uz pusi un laika gaitā, iespējams, vēl vairāk, kā arī tiks pārskatīta mainīgā komisijas maksa.

Kādēļ līdz šim tās nav samazinātas?

Ik pa laikam mums uzdod jautājumu – ja jau pārvaldnieki strādā brīvā tirgus apstākļos un pastāv konkurence, kāpēc ir jāizdod regulējums, lai tiktu samazinātas komisijas maksas un pārvaldnieki tās nesamazina paši? Šajā gadījumā būtisks faktors ir pieprasījums. Viens no faktoriem ir – Latvija no Lietuvas un Igaunijas atšķiras ar to, ka pensiju 2. līmenis nav mantojams, līdz ar to, ja cilvēkam šajā līmenī ir uzkrāti lieli līdzekļi, tos pilnībā nevar uzskatīt par viņam piederošiem. Otrs būtisks faktors – lielākajai daļai cilvēku, kas ir dzimuši pēc 1971. gada, 2. pensiju līmenis ir obligāts, līdz ar to kopā ar tiem cilvēkiem, kas iesaistījušies tajā brīvprātīgi, plāniem ir vairāk nekā 1,2 miljoni klientu. Regulāri veiktās aptaujas pensiju plānu klientu vidū liecina, ka cilvēkiem ir ļoti maza interese par tiem, līdz ar to šādā situācijā īsti nav pamata pieļāvumam, ka, pārvaldniekam būtiski samazinot komisijas, viņš uzreiz iegūtu lielāku tirgus daļu.

Kāds ir klientu sadalījums?

Vidējais uzkrātais kapitāls vienam dalībniekam pensiju 2. līmenī ir 2400 eiro. Patlaban nedaudz vairāk par pusmiljonu ir tādu klientu, kuru uzkrājumi pat nesasniedz 1000 eiro, kas ir aptuveni 40% no visiem pensiju 2.līmeņa plānu dalībniekiem, un tie ir cilvēki, kuri saņem minimālo algu. Tādējādi, pat ja viņus uzrunātu ar piedāvājumu, ka komisijas maksas būs zemākas, viņu ietaupījums mēnesī būtu 0,5 eiro. Nākamais klientu segments, aptuveni 600 tūkstoši klientu, ir tādi, kuru uzkrājums ir no 1000 eiro līdz 5000 eiro. Šo klientu ietaupījums, samazinot komisijas maksas, būtu aptuveni 1,5 eiro mēnesī, taču pastāv arī citi veidi, kā ietaupīt naudu maciņā, nevis virtuālo naudu, tāpēc diez vai arī šai grupai piedāvājums būtu aktuāls. Līdz ar to šāds piedāvājums nebūtu interesants 1,1 miljonam klientu. Tas segments, par kuru cīnās vairākas bankas, ir klienti, kuru uzkrātais kapitāls ir vismaz 10 tūkstoši eiro, un to skaits jau ir pieaudzis līdz 30 tūkstošiem. Šī ir tā grupa, kuru visvairāk interesē komisijas maksu samazināšana, jo ietaupījums mēnesī būtu vismaz 10 eiro. Šie klienti parasti ir izglītoti un prasīgi, tādēļ papildus komisijas maksu samazināšanai viņi vēlēsies, lai viņiem piemēro atlaides, taču tajā pašā laikā viņi nepieteiksies sliktākam pakalpojumam.

Kāda situācija ir pārējās Baltijas valstīs?

Igaunijā akciju fondi ar samazinātu komisijas maksu pastāv jau vismaz pusgadu un tiem patlaban pievienojušies 6000 klientu. Tas liecina, ka ir klientu segments, kuriem šāds piedāvājums ir saistošs, viņi izdara savu izvēli par labu šiem fondiem. Tādēļ, ja mērķis ir samazināt visas komisijas maksas nozarē, tad ir jāmaina regulējums. Esam novērojuši – tiklīdz valstī notiek pozitīvas izmaiņas attiecībā uz kādu nozari, tas pēc kāda laika tiek ieviests arī kaimiņvalstīs, līdz ar to visdrīzāk nākotnē arī Lietuva un Igaunija varētu mums sekot.

Pirms neilga laika izskanēja runas par ieguldījumiem infrastruktūrā. Kur potenciāli būtu iespējams ieguldīt pensiju naudu?

Patlaban Valsts fondēto pensiju likumā tiek strādāts arī pie citiem grozījumiem, plānots paplašināt atļauto ieguldījumu sadaļu. Nākotnē būs plašākas iespējas veikt ieguldījumus nekustamajos īpašumos ar alternatīvo ieguldījumu fondu starpniecību, jo šie ieguldījumi sevi labi pierādījuši citās attīstītajās valstīs. Tajā pašā laikā šādi ieguldījumi nevar izslēgt ieguldījumus citos alternatīvajos fondos, kas investē, piemēram, strauji augošos vai inovatīvos uzņēmumos. Runājot par ceļiem un citiem infrastruktūras objektiem, būtu nepieciešams nodalīt vairākus aspektus. Ir pieejami pensiju fondu līdzekļi, kurus iespējams ieguldīt Latvijas tautsaimniecības attīstībā un nopelnīt labu ienesīgumu klientiem, taču pensiju fondi nekad nebūs lielākais investors šajos projektos. Turklāt, lai veiksmīgi ieguldītu tajos pensiju līdzekļus, ir jābūt PPP projektiem, kas varētu būt maksas ceļi vai maksas infrastruktūras objekti. Respektīvi – katram šim objektam ir biznesā plāns, un pensiju fonds startē kā investors, saņemot noteiktus procentus, iegādājoties šī objekta obligācijas. No likumdošanas viedokļa pensiju fondi var iegādāties šādas obligācijas un tās var emitēt gan pašvaldības uzņēmums, gan valsts kapitālsabiedrība, gan privātuzņēmums, taču pagaidām trūkst šādu PPP projektu un nav arī tādu finanšu instrumentu, kuros pensiju fondi varētu ieguldīt. Otra problēmas daļa – Latvijas infrastruktūrā ieguldījumi netika veikti pietiekami intensīvi, lai to uzturētu atbilstošā līmenī, līdz ar to esam nonākuši situācijā, kad ir nepieciešami diezgan lieli vienreizējie ieguldījumi, bet šī nav tā situācija, ko varētu risināt ar pensiju fondu naudu. Tādēļ drīzāk būtu nepieciešams atjaunot ceļu vai citu infrastruktūras objektu fondu. Tad, kad esošie ceļi ir sakārtoti, tad var runāt par jauniem infrastruktūras objektiem, kur viens no investoriem būtu pensiju fondi.

Vai pensiju 2. līmeņa tirgū varētu ienākt vēl kāds jauns spēlētājs, vai gaidāmas kādas citas izmaiņas?

Līdz šim Latvijā ir bijis vispievilcīgākais 2. pensiju līmeņa tirgus Baltijā, jo komisijas ir nedaudz augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, tajā pašā laikā kopējais ieguldījumu apmērs ir trīs miljardi eiro, kas ir pietiekami liels. Tāpēc šajā gadā tirgū sevi pieteiks ABLV Bank ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kas jau saņēmusi atļauju pārvaldīt pensiju 2. līmeni, bet vēl nav sākusi darboties. Vēl ir sagaidāms, ka tirgū ienāks jauns spēlētājs, kas piedāvās indeksu fondus, taču tā būs bezpeļņas organizācija. Tam gan vēl jāsaņem nepieciešamās licences darbības uzsākšanai. Tādējādi šajā gadā tirgū, ieskaitot Indexo, kopumā sāks darbu trīs jauni spēlētāji. Nesen tika paziņots par Nordea un DNB apvienošanos, līdz ar to, notiekot darījumam, sagaidāms, ka nākamajā gadā šo banku pensiju fondi tiks apvienoti, un nav izslēgtas arī citas konsolidācijas tendences citu spēlētāju vidū. Jāņem vērā arī tas, ka brīdī, kad kļūs zināms par būtisku komisijas maksu samazināšanos, tas ievērojami samazinās arī jaunu spēlētāju interesi par Latvijas tirgu.

Jauno spēlētāju interese par mūsu tirgu saistīta ar lielo uzkrājumu apmēru?

Jā, pensiju 2. līmenī patlaban uzkrāti vairāk nekā 3 miljardi eiro, un tā ir pietiekami liela summa, lai, pat iegūstot nelielu tirgus daļu, šeit varētu veiksmīgi darboties.

Lai mūsdienās strādājošie spētu sev nodrošināt esošajam ienākumu līmenim atbilstošas vecumdienas, kas īsti būtu jādara?

Jāņem vērā – jo augstāks dzīves līmenis ir pašlaik, jo lielāka būs plaisa starp naudu, ko cilvēks saņem tagad, un to summu, ko viņš saņems pensionējoties. Šī ir problēma, ar ko sastopas arī attīstītās valstis. Ja strādājot ļoti strauji pieaug labklājība, uzkrātais pensiju kapitāls vēl kādu laiku atpaliks. Tāpēc ir iespējams ievērojamu daļu ienākumu atlikt vecumdienām.

Cik lielai jābūt šai daļai?

Faktiski tiem jābūt pat līdz 10% ienākumu, taču reāli cilvēki atliek labi ja līdz 5%.

Kā vēl ieteicams uzkrāt? Vai nekustamā īpašuma iegādi var uzskatīt par nodrošinājumu vecumdienām?

Šeit mēs nonākam līdz klasiskajam jautājumam, kāpēc ir nepieciešams uzkrāt pensiju fondos. Lai uzkrātu pensiju fondā, pietiek ar 20–30 eiro mēnesī, savukārt, lai nopirktu nekustamo īpašumu, pat kredītā, ar šādu summu nepietiks. Protams, ja cilvēkam ir brīvi līdzekļi, viņš var tos ieguldīt papildus – vai nu iegādājoties labu nekustamo īpašumu, investējot ieguldījumu fondos vai nopērkot drošas obligācijas – atkarībā no savas riska apetītes.

Kādas perspektīvas saņemt pensiju ir cilvēkiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu?

Šiem cilvēkiem būs ļoti smagi, un tā ir liela problēma. Piemēram, Igaunijā šādu cilvēku ir mazāk, un tā ir tieši Latvijas specifika, kas saistīta ar ēnu ekonomiku. Vēl lielāka problēma ir tas, ka pensiju 2. līmenis katram no mums tiek uzkrāts individuāli, un domāju, ka laika gaitā, īpaši paaugstinot pensionēšanas vecumu, tas būs mantojams. Taču nav iespējams prognozēt, kas notiks ar pensiju 1. līmeni, jo mēs nezinām, kas īsti būs ar strādājošo skaitu, kādas būs algas, līdz ar to tas ir liels risks. Savukārt 2. līmenis vismaz ļauj prognozēt summas.

Arī 2. pensiju līmenī nākotnē var tikt veiktas radikālas izmaiņas saistībā ar ieguldījumu politiku?

Es gribētu pieturēties pie Satversmes tiesas sprieduma komentāra, kas ļauj iemaksas samazināt, lai nodrošinātu pensiju vai sociālās sistēmas ilgtspēju. Iemaksas drīkst samazināt tikai, ja tiek izstrādāts kompensācijas mehānisms. Līdz ar to šis sprieduma komentārs izslēdz iespēju, ka pensiju 2. līmenī tiktu veiktas tādas darbības, kas to sagrauj.

Varbūt tādā gadījumā būtu labāk pašam uzkrāt, nekā ieguldīt pensiju plānos?

Kāpēc vispār pastāv pensiju sistēma? Jo ir dažādi cilvēku tipi – patērētāji un krājēji. Lielākā daļa cilvēku nav krājēji, līdz ar to pensiju sistēmas mērķis ir parūpēties par šo cilvēku tipu. Ja cilvēkiem būtu iespēja uzkrāt pašiem, tad daļa cilvēku neuzkrātu neko un uzreiz visu naudu iztērētu. Līdz ar to, pat ja viņš sāktu uzkrāt, sastopoties ar nepieciešamību kaut ko nopirkt, viņš to naudu tomēr iztērētu un atkal sāktu krāt no sākuma, tāpēc galu galā neuzkrātu neko.