Lielākā daļa grāmatvežu patlaban izvēlas likumā noteikto minimālo profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limitu, taču apdrošinātāju pieredze liecina, ka zaudējumu apjomi parasti pārsniedz šo summu

Apdrošināšana

Tādējādi nākotnē var veidoties situācijas, kad ar vienu gadījumu grāmatvedis būs izsmēlis pilnībā visu polises limitu.

Strauja izaugsme

Grozījumi likumā Par grāmatvedību, kas paredz profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (PCTA) kā obligātu ārpakalpojuma grāmatvežiem, spēkā stājās šā gada 1. jūlijā, un pēc šī datuma vērojams straujš pieprasījums pēc polišu iegādes, novērojuši apdrošinātāji.

Patlaban apjomi un pieprasījums šajā segmentā strauji aug, un polišu skaits šā gada pirmajā pusgadā faktiski ir tikpat liels kā pērn visa gada laikā, situāciju raksturo Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins. Pēc viņa teiktā, prēmiju apjomi gan aug lēnāk, kas skaidrojams ar faktu, ka līdz šim brīvprātīgi pārsvarā polises iegādājās lielie un vidējie grāmatvedības uzņēmumi, kuru polisēs atbildības limiti un līdz ar to arī prēmijas ir daudz lielākas nekā likumā noteiktais minimālais limits, bet tagad tās pērk mazie grāmatvedības uzņēmumi un individuāli praktizējoši grāmatveži, kuri pārsvarā pērk polises ar minimālo limitu un līdz ar to mazām prēmijām. Prēmijām ir tendence samazināties arī konkurences un mazā limita iespaidā.

Tā, apdrošināšanas kompānijas ERGO pārdoto polišu skaits šogad salīdzinājumā ar pērno gadu ir palielinājies par 80%, stāsta ERGO Civiltiesiskās apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ilze Grundmane. Palielinājušies apmēri arī AAS Balta. «Plānojām, ka lielākā grāmatvežu aktivitāte būs jūnijā, paredzot, ka jūlijā pieprasījums saglabāsies, bet realitātē – pēc grozījumu stāšanās spēkā jūlija pirmajās divās nedēļās izsniegto apdrošināšanas polišu skaits palielinājās gandrīz trīs reizes,» stāsta AAS Balta Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja/risku parakstītāja Viktorija Antropova. Arī parakstīto prēmiju apjoms palielinājās gandrīz divarpus reizes. Apkopojot datus par šo pakalpojumu, apdrošināšanas kompānijas pārstāvji secinājuši, ka lielākā daļa grāmatvežu jeb 59% tomēr izvēlējušies likumā noteikto minimālo apdrošināšanas limitu – 3000 eiro –, bet 17% iegādājušies polises ar apdrošināšanas limitu no 10–20 tūkst. eiro, savukārt 14% – 5000 eiro atbildības limitu.

IF Apdrošināšana pieredze liecina pretējo. «Lai gan normatīvajos aktos noteiktais minimālais atbildības limits ir 3000 eiro, iepriekšējos gados neviens ārpakalpojuma grāmatvedis, brīvprātīgi apdrošinot savu atbildību If Apdrošināšanā, nebija izvēlējies atbildības limitu zemāku par 5000 eiro,» stāsta If Apdrošināšana Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produkta vadītāja Uva Kaijaka. Pēc viņas novērojumiem, visbiežāk pieprasītie atbildības limiti, kurus izvēlas ārpakalpojuma grāmatveži, ir 10–50 tūkst. eiro. Augstākus limitus izvēlas ārpakalpojuma grāmatveži, kuri apkalpo lielu klientu skaitu, kuriem ir liels apgrozījums, kā arī tie, kuri apkalpo Latvijā komercdarbību veicošus ārvalstu uzņēmumus.

Izvērtējot šī brīža grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju pieprasījumus un ar ERGO noslēgtos apdrošināšanas līgumus, I. Grundmane stāsta, ka vidējais atbildības limita apmērs ir aptuveni 10 000 eiro, un jo lielāks grāmatvedības uzņēmums, jo lielāku atbildības limita summu tas izvēlas. Arī mazajiem grāmatvežiem rekomendējams šo summu paaugstināt uz 5000 vai 10 000 eiro, jo maksa par apdrošināšanas polisi atšķiras nebūtiski, bet ieguvums – neatsverams.

Vajag augstāku

Tiesa gan, nākotnē zaudējumu atmaksas jomā var rasties problēmas, jo apdrošinātāju līdzšinējā pieredze liecina, ka realitātē nodarītie zaudējumi var būt daudzkārt lielāki nekā minimālais limits un nākotnē var veidoties situācijas, kad ar vienu gadījumu grāmatvedis būs izsmēlis pilnībā visu polises limitu. Līdz ar to V. Antropova pieļauj, ka nākotnē, saskaroties ar reāliem apdrošināšanas gadījumiem, grāmatveži dos priekšroku polisēm ar augstāku atbildības limitu.

«Arī atbildīgiem un profesionāliem grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem gadās kļūdīties, bet tas neradīs finansiālus zaudējumus ne ārpakalpojuma grāmatvedim, ne tā klientiem, jo saskaņā ar noslēgtā apdrošināšanas līguma nosacījumiem tiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies viņu neuzmanīgas vai kļūdainas profesionālās darbības rezultātā. If Apdrošināšana ir veikusi vairākas atlīdzību prasības izmaksas, kuru summa gandrīz vienmēr pārsniedz šobrīd normatīvajos aktos noteikto minimālo atbildības limitu 3000 eiro,» uzsver U. Kaijaka. Visbiežāk zaudējumu atlīdzības izmaksas ir saistītas ar nepareizi veiktu nodokļu aprēķinu, klienta neinformēšanu par iespējām atgūt pievienotās vērtības nodokli līdz likumā noteiktajam termiņam, kā arī saistībā ar dokumentu zudumu. Attiecībā uz apdrošināšanas prēmijas apmēru U. Kaijaka skaidro, ka pie viena un tā paša atbildības limita dažādiem grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem tā var atšķirties, jo apdrošināšanas prēmija tiek aprēķināta, ņemot vērā dažādus būtiskus riska faktorus – grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja darba pieredzi, apkalpojamo klientu skaitu un viņu darbības sfēru, gada apgrozījumu, izvēlēto atbildības limitu, pašrisku, kā arī izvēlēto papildus apdrošināšanas aizsardzību, kas nav pieejams standarta piedāvājumā (piemēram, dokumentu zudumu, morālo kaitējumu, komercnoslēpuma izpaušanu u.tml.).

Tirgus situācija – konkurence starp apdrošinātājiem – nosaka relatīvi zemu vidējās apdrošināšanas prēmijas apmēru, skaidro I. Grundmane. To, kā cenu līmenis attīstīsies nākotnē, noteiks šī apdrošināšanas veida attīstība, atlīdzību skaits un apmēri. Savukārt V. Antropova uzsver, ka kompānijā Balta apdrošināšanas polise pie atbildības limita 3000 eiro, standarta risku seguma un ar pašrisku 100 eiro izmaksās 38 eiro gadā. Tajā pašā laikā, izvēloties plašāko iespējamo risku segumu ar atbildības limitu 10 tūkst. eiro, polises cena būs 95 eiro gadā.

Jābūt uzmanīgiem

«Ieviešot katru jaunu apdrošināšanas veidu, ir daudz jautājumu un neskaidrību no potenciālo klientu puses, tāpēc kopīgi ar Grāmatvežu asociāciju mēs cenšamies monitorēt situāciju un vajadzības gadījumā esam vienojušies izstrādāt rekomendējošus pamatprincipus šim apdrošināšanas veidam,» skaidro J. Abāšins. Viņš atzīst, ka nelielas bažas rada nodokļu reforma un komplektā ar to nākošās straujās izmaiņas, kas ietekmēs grāmatvežu darbu un, iespējams, palielināsies kļūdu skaits. Grāmatvežiem un uzņēmumiem būs jāveic izmaiņas IT sistēmās un tajā laikā, protams, pieaugs arī risks, ka grāmatveži var kļūdīties, tādēļ apdrošināšanas gadījumu varētu būt ne mazums.

«Ņemot vērā to, ka šim obligātās apdrošināšanas veidam nav vienu kopēju obligāto apdrošināšanas noteikumu, kas būtu saistoši visām apdrošināšanas sabiedrībām, kā tas ir OCTA gadījumā, bet katra apdrošināšanas sabiedrība piedāvā savus noteikumus, tad ārpakalpojumu grāmatvežiem ieteiktu ļoti rūpīgi izvērtēt apdrošinātāju sniegtos piedāvājumus,» piebilst U. Kaijaka. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas būtu jāņem vērā ne tikai piedāvātais apdrošināšanas prēmijas apmērs, bet svarīgākais būtu izvērtēt, kādi zaudējumi trešajām personām saskaņā ar konkrēto apdrošināšanas līgumu tiek atlīdzināti un kādi netiek atlīdzināti, kādus papildus riskus ir iespējams apdrošināt, cik liels ir piedāvātais pašrisks, kā arī svarīgi noskaidrot, cik garš ir pagarinātais ziņošanas periods, kurā vēl var iesniegt atlīdzības izmaksas prasību, kad apdrošināšanas periods jau ir beidzies, jo šīs profesijas specifika ir tā, ka visbiežāk zaudējumi atklājas daudz vēlāk, nekā tie ir radušies, tas var būt pat vairākus gadus pēc apdrošināšanas perioda beigām.