Valdības piedāvātais risinājums atteikties no lielas daļas OIK maksājuma un samazināt uzņēmuma pamatkapitālu ir sabalansēts un nerada būtiskus finanšu riskus

Enerģētika

Tā apgalvo AS Latvenergo vadība par 29. augustā valdībā atbalstīto risinājumu par Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazināšanu, kas paredz, ka uzņēmums daļēji atteiksies no savām nākotnes saistībām un samazinās savu pamatkapitālu.

Lai patērētājiem samazinātu izmaksas par elektroenerģiju, no kurām OIK veido 30%, valdība ir apņēmusies noturēt OIK 26,79 eiro apmērā par vienu megavatstundu, no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību. Faktiskais OIK no 2019. gada aprīļa varētu pieaugt līdz 40,01 eiro par megavatstundu, bet no 2020. gada aprīļa – līdz 40,48 eiro par megavatstundu, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

Atteiksies no 75% OIK

Lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus OIK starpības kompensēšanai līdz 2027. gadam, valdība ir izteikusi priekšlikumu uzņēmumam Latvenergo, kas paredz daļēju valsts atbalstu nākotnes saistību atpirkšanā no AS Latvenergo attiecībā uz tās īpašumā esošajām koģenerācijas elektrostacijām Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2. Proti, saskaņā ar pašreizējiem normatīviem OIK tiek maksāts arī par TEC saražoto elektroenerģiju. Pie pašreizējās atbalsta intensitātes OIK maksājumi Latvenergo par TEC saražoto elektrību līdz 2027. gadam veidotu aptuveni 716 miljonus eiro. Valdības priekšlikums paredz, ka Latvenergo atsakās no 75% OIK maksājumu, tā vietā saņemot vienas reizes kompensāciju 454 miljonu eiro apmērā. Nauda kompensācijas izmaksai tiktu rasta, par šo summu samazinot uzņēmuma pamatkapitālu. Visa šā sarežģītā «vingrojuma» rezultātā līdzekļus, kas tiktu ietaupīti, Latvenergo atsakoties no 75% OIK maksājuma par TEC, varēs novirzīt tam, lai OIK noturētu 26,79 eiro apmērā, kas ir ļoti svarīgi gan mājsaimniecībām, gan rūpnieciskajiem patērētājiem. Savukārt Latvenergo vienas reizes kompensācija tiks iegūta, samazinot uzņēmuma pamatkapitālu, līdz ar to tam netiks tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Latvenergo finanšu direktors Guntars Baļčūns norāda, ka atteikšanās no nākotnes saistībām 716 miljonu apmērā, tā vietā iegūstot vienas reizes 454 miljonu eiro kompensāciju, nav nepamatota, jo šie nākotnes 716 miljoni eiro ir tikai teorētiski iegūstamā summa un vienmēr ir risks, ka var pamainīties, piemēram, atbalsta intensitāte. Tiesa, atteikšanās no 75% OIK un vienas reizes kompensācijas pieņemšana var ietekmēt nākamajos gados gūto peļņu un līdz ar to samazināt valsts budžetā iemaksāto dividenžu apmēru. Taču, kā norāda G. Baļčūns, uzņēmuma akcionārs – Ekonomikas ministrija – noteikti šo apstākli ir ņēmusi vērā un izrēķinājusi, ka izteiktais piedāvājums valsts budžetam ir daudz lielāks ieguvums nekā varbūtējais gadskārtējo dividenžu samazinājums.

Pietiekami TEC nodrošināšanai

Par Latvenergo pamatkapitāla samazinājumu uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs teic, ka tas ir iespējams, ņemot vērā uzņēmuma labos finanšu rādītājus. Tas arī negatīvi neietekmēs Latvenergo izlaisto vērtspapīru vērtību. Pašlaik Latvenergo kopējā aktīvu vērtība ir 3,8 miljardi eiro, no kuriem 2,4 miljardi eiro jeb 63% ir pašu kapitāls, bet 20% ir aizdevums.

Pēc pamatkapitāla samazināšanās uzņēmuma paša kapitāls saruks līdz 53%, bet aizdevumu īpatsvars pieaugs līdz 29%, kas, pēc G. Baļčūna teiktā, vēl joprojām ir ļoti labs rādītājs.

Latvenergo komercdirektors Uldis Bariss uzsver, ka vienas reizes kompensācijas apmērs atbilst TEC aktīvu bilances vērtībai. Savukārt par OIK samazinājumu par 75% U. Bariss teic, ka OIK maksājumi 25% apmērā ir pietiekami, lai nodrošinātu TEC darbību visu gadu. U. Bariss arī norāda, ka no OIK samazinājuma iegūs gan mājsaimniecības, gan rūpnieciskie patērētāji. Energoietilpīgs uzņēmums, kas efektīvi izmanto savas jaudas, līdz ar OIK samazinājumu gadā tieši izmaksās par elektronerģiju varētu ietaupīt līdz pat pusmiljonam eiro.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš pieņemto valdības lēmumu vērtē ļoti atzinīgi un teic, ka ir pozitīvi, ka industrija pati šo jautājumu ir sakārtojusi, jo «skaidrs, ka priekšlikums tapa uzņēmuma iekšienē, redzot, kādās sprukās ir valdība». J. Ozoliņš arī teic: tas, ka uzņēmums ir gatavs atteikties no 75% OIK maksājuma un paziņo, ka tā finanšu situāciju tas nepasliktinās, tikai norāda uz to, ka līdz šim tas ir bijis «mākslīgi uzpumpēts un par to paaugstinātu cenu ir maksājuši visi elektronerģijas patērētāji». Savukārt par bažām, ka varētu samazināties dividendes, kas tiek maksātas valsts budžetā, J. Ozoliņš tikai nosmīn, jo līdz šim Latvenergo dividendes tika novirzītas OIK samazināšanai. Un shēma bija absurda un sarežģīta – vispirms Latvnergo saņēma paaugstinātu OIK maksājumu, tad iemaksāja dividendes valsts budžetā, kuras tika izmantotas tam, lai patērētājiem samazinātu OIK pieaugumu. Tagad, pēc J. Ozoliņa domām, situācija ir pilnībā loģiska un atrastais risinājums ļoti pozitīvs.

Tā kā uzņēmums ir kotēts biržā, tad par lēmumu samazināt pamatkapitālu ir paziņots arī visiem akcionāriem biržas Nasdaq Riga mājaslapā.