Tehnoloģijas Pirmais Sony izgatavotais OLED tehnoloģijas lielizmēra televizors priecē ar sulīgām krāsām un no ekrāna plūstošu skaņu

Japānas uzņēmums Sony jau gandrīz pirms desmit gadiem sāka ķircināt patērētājus ar ziņām par progresu organisko gaismu izstarojošo diožu jeb OLED tehnoloģijas attīstībā. Beidzot tam izdevies tikt līdz pietiekami lieliem paneļiem, kuru izgatavošanas izmaksas gan joprojām ir augstas, taču «pa zobam» jau lielākai saujiņai potenciālo lietotāju. Tā ceļu pie pircējiem šovasar sākusi Sony pirmā lielizmēra OLED televizoru sērija A1.

Kā jau inovatīvām ierīcēm pienākas, A1 cenšas atstāt neizdzēšamu iespaidu ar itin visu, ieskaitot izmēru. Mazākais sērijas modelis ir ar 55 collu ekrānu, bet lielākais, DB rīcībā pabijušais, – ar 65 collu jeb 165 centimetru paneli.

Dizains



KD-65A1, kā jaunais televizors tiek apzīmēts mūsu tirgū, āriene ir ļoti savdabīga. Pēc būtības tas īpaši neatšķiras no pēdējo gadu lielajiem televizoriem – plāns ekrāns ar niecīgām apmalēm, no abām pusēm skaisti un rūpīgi nostrādāts korpuss, lai tā aizmugure nebūtu jāslēpj pie sienas. Taču, aplūkojot A1 mazliet rūpīgāk, redzama pavisam cita pieeja. Ekrāns faktiski ir atdalīts no pārējā televizora. Milzu panelis visā platībā ir tikai astoņus milimetrus biezs. Gluži kā vidusmēra viedtelefons. Vidū pie aizmugurējā vāka it kā pielīmēts sabiezinājums, pie kā pievienota atbalsta kāja. Tā ir ierīces smagākā daļa ar pamatīgu, stingru eņģi, kā rezultātā ierīce sver 36 kilogramus. Svara dēļ tā šķietami pielīp pie zemes, un panelis pret to droši atbalstās, radot asociācijas ar uz pusēm pārlocītu apsveikuma kartiņu vai «A» burtu.

Ideja ir interesanta, tomēr ne pārāk praktiska, jo panelis uz virsmas «guļ» visā pusotra metra garumā. Līdz ar to vajadzīgs atbilstoša izmēra gluds galds, uz kura nevarēs novietot pat tālvadības pultis, jo tās aizsegs attēlu.

Visas pieslēgvietas iestrādātas atbalsta kājā, tādēļ tām piekļūt ir ļoti viegli. Tur atrodas arī spēcīgs sabvūferis, kas lielā skaļumā drebina ne vien TV, bet visu istabu. Statīva aizmuguri klāj gaumīgs, ar pelēku audumu apvilkts vāks, kas aizsedz skatu uz vadiem un izceļ skandas klātbūtni.

Vadība



Tālrāža darbināšanai Sony izvēlējusies Android operētājsistēmu, kas ir savietojama ar Google Cast, līdz ar to populārās sistēmas viedtelefonu īpašniekiem šeit viss šķiet pazīstams un saturu no telefona vai kādas citas mobilās ierīces viegli iedabūt lielajā ekrānā. Arī pieejamo lietotņu skaits ir diezgan plašs, un var diezgan droši prognozēt, ka to būs aizvien vairāk.

Komplektā iekļautā tālvadības pults gan izbrīnīja. Tā ir ļoti parasta un īpaši neatšķiras no lielveikalā par dažiem eiro nopērkamajām plastmasas «nūjiņām». Var jau būt, ka tas darīts lietotāju interesēs, lai nesarežģītu tiem dzīvi, bet tik inovatīvam televizoram desmitgadīgas mašīnas cenā jau nu piestāvētu vismaz vizuāli interesantāka pults.

Līdz ar šādu risinājumu lietotājam jāsaskaras ar tām pašām problēmām kā daudzos citos televizoros. Piemēram, teksta ievadīšana meklētājā ir ilga un garlaicīga procedūra. Tiesa, to visu var atrisināt, ar atbilstošas lietotnes palīdzību pārvēršot par pulti viedtelefonu.

Ekrāns



OLED tehnoloģija kombinācijā ar Sony attēla apstrādes tehnoloģijām attaisno uz to liktās cerības. Diožu izstarotā gaisma ir izteikti koša un dzīvīga. No iepriekš redzētajiem eksemplāriem tai līdzinās vien Samsung Q8C. Dažkārt televizorā pārraides mēdz izskatīties blāvas, bet A1 vienmēr ir bagātīgas krāsas un labi redzamas toņu nianses. Jāizceļ ļoti dziļie melnie toņi, kas nodrošina patiešām augstvērtīgu kontrastu. Tiesa, līdz ar to arī viss ekrāns šķiet mazliet tumšāks nekā Q8C, kas ir izteikti gaišs un spilgts.

Pie labajām lietām pieskaitāma arī televizora spēja saprasties ar abiem šā brīža lielākajiem HDR paveidiem – HDR10 un Dolby Vision. 3D funkciju televizors gan vairs neatbalsta, un izskatās, ka tā ir atmesta līdz pilnvērtīgāka risinājuma tapšanai.

Secinājums ir vienkāršs – kvalitatīva attēla cienītājiem vajadzētu būt sajūsmā par šo Ultra HD izšķirtspējas ekrānu.

Skaņa



Ne mazāk satriecošs ir skaņas risinājums. Skaļruņi novietoti nevis ap ekrānu, bet gan aiz tā, faktiski visu paneli pārvēršot par vienu lielu skandu. Sony to dēvē par Acoustic Surface jeb akustisko virsmu. Nelielie, korpusa aizmugurē piestiprinātie devēji padod signālu, liekot ekrānam vibrēt un tādējādi izplatīt skaņu. Turklāt tā pārvietojas līdz ar attēlu. Proti, ja pārraidē cilvēks runā vienā ekrāna vietā, tieši no tās arī nāks skaņa, radot ļoti reālistisku efektu. Uzgriežot skaņu skaļi, vibrācijas iespējams pat saskatīt, taču bilde no tām necieš.

Kopumā skaņas kvalitāte ir ļoti piemērota sporta pārraidēm un grāvējfilmām, jo spēcīgais sabvūferis dod ievērojamu artavu iespaidīgu basu radīšanā. Arī rokmūzikas koncerti tajā izklausīsies labi, kamēr smalkākai mūzikai, kā klasiskajai, skaņa šķiet mazliet par dobju.

Gala vērtējums



Sony debija OLED televizoru lauciņā izdevusies godam. Televizors pārsteidz ne vien ar bagātīgām krāsām, bet arī inovatīvu akustiskās virsmas sistēmu, kas visu paneli pārvērš skaļrunī. Tas arī ir ļoti plāns un izskatīgs. Neparasts risinājums ir visa garuma ekrāna apakšmalas izmantošana statīva vietā un no tā izrietošais ekrāna slīpais novietojums, un pilnīgi noteikti vajadzēja piestrādāt pie cenu kategorijai atbilstošākas tālvadības pults