PATENTI Nacionālo patentu iesniedzējiem konkursa kārtībā ir iespēja bez maksas pārbaudīt savu patentu Eiropas patentu organizācijā (EPO), lai pārliecinātos, vai izgudrojumam kas līdzīgs jau nav patentēts kādā citā pasaules valstī

To paredz Latvijas Republikas patentu valdes pagājušā gada oktobrī noslēgtais līgums ar EPO, DB stāsta Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis. EPO pārbaudes būtība ir tā sauktie meklējumi, lai pārliecinātos, vai izgudrojums ir inovatīvs un vai kas līdzīgs jau nav patentēts kādā citā pasaules valstī. Šāds EPO atzinums patenta iesniedzējam ļaus izvērtēt, cik patents ir spēcīgs, vai to ir vērts reģistrēt ārpus Latvijas. Turklāt jebkurā citā valstī vai organizācijā, kurā patentu būs vēlme reģistrēt, nebūs jāveic jau minētie meklējumi, kas ir samērā dārgi, jo EPO atzinums ir derīgs visā pasaulē.

Būs konkurss

S. Laganovskis stāsta, ka EPO patenta pieteikumu izvērtē vairāk nekā 4000 dažādu jomu ekspertu un viņiem ir pieejamas vispilnīgākās datu bāzes, kurās var noskaidrot, vai izgudrojums ir unikāls un vai kādā valstī kas tāds nav jau reģistrēts, vai par to nav bijušas kādas zinātniskas publikācijas. Faktiski patenta iesniedzējs iegūst ļoti labu pārskatu par to, cik izgudrojums ir inovatīvs un spēcīgs visas pasaules mērogā. Šāds izvērtējums patenta iesniedzējam vieglāk ļauj pieņemt lēmumu, vai to reģistrēt arī ārpus Latvijas. Ja EPO savā izvērtējumā norāda, ka, piemēram, Vācijā vai Francijā ir patentēts līdzīgs izgudrojums, tad uzņēmējam vai zinātniekam ir skaidrs, ka šajās valstīs nav vērts sniegt pieteikumu sava izgudrojuma patentēšanai. Jāpiebilst, ka EPO savu atzinumu sniedz deviņu mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas, kas nozīmē, ka iesniedzējam pēc atzinuma saņemšanas vēl ir četri mēneši laika, lai izlemtu, vai un kādās valstīs ārpus Latvijas vēl reģistrēt patentu.

Patenta izvērtēšanas EPO kopējās izmaksas ir 2700 eiro. Taču projekta ietvaros EPO Latvijai dod 75% atlaidi un atlikušos 25% sedz Latvijas patentu valde. Uzņēmējam ir jāsedz tikai tās izmaksas, kas saistītas ar nacionālo patenta pieteikumu, kā arī ar tulkošanu, jo pieteikums ir jāpārtulko angļu valodā. Projektu ir plānots īstenot līdz 2019. gada vidum.

Tiesa gan, kā stāsta S. Laganovskis, būs patentu pieteikumu konkurss, jo, piemēram, 2017. gadā tiks apmaksāta 40 patentu izvērtēšana EPO. Patentu valde lēš, ka tas ir diezgan optimāls skaits pieteikumu, jo vidēji gadā tiek iesniegti 120 līdz 150 nacionālo patentu pieteikumu, taču ne visi vēlas tos reģistrēt ārpus Latvijas. EPO savu izvērtējumu sniedz 9 mēnešu laikā no patenta pieteikuma iesniegšanas. Tad cilvēkam vēl ir pāris mēneši, lai izlemtu, vai patentu reģistrēt arī citās valstīs. Jo, ja tas paliek tikai nacionālā līmenī, tad citās valstīs to var mēģināt «nošpikot» un ieviest savā tirgū. Izgudrojumu ekspertīzes departamenta eksperte Karīna Akimova stāsta, ka līdz šim brīdim ir iesniegti 16 nacionālie patentu pieteikumi par to izvērtēšanu EPO, no tiem apstiprināti ir 9.

Ne visi pieteikumi pārvēršas patentos

Taujāts, cik Latvijā pērn reģistrēti patenti un kā mēs izskatāmies uz kaimiņu fona, S. Laganovskis teic, ka situācija ir ļoti līdzīga. Pērn Latvijā ir reģistrēti 113 patenti, Lietuvā – 153, bet Igaunijā – 91. Tā kā patentus var iesniegt gan nacionālajā līmenī, gan Eiropas, tad dažādās valstīs situācija ar patentu reģistrāciju ir atšķirīga. Jo, piemēram Slovākijā dominē Eiropas patenti, kamēr Latvijā – nacionālie.

Patentu valdes direktors skaidro, ka patentu pieteikumu skaits ir ļoti atkarīgs no finansējuma zinātnei, jo pusi no visiem patentiem iesniedz Latvijas lielākās augstskolas. 25% ir individuālie izgudrotāji un 25% ir uzņēmēji. Ļoti neliels ir to patentu īpatsvars, kurus iesniedz uzņēmēji sadarbībā ar zinātniekiem. S. Laganovskis gan atzīst, ka vēlētos lielāku uzņēmēju īpatsvaru, kas iesniedz patentu pieteikumus. Jo svarīgi ir patentu arī komercializēt. Ja runā par augstskolām, tad tās parasti savus patentus pārdod tālāk uzņēmējiem, kas vēlas tos komercializēt.

K. Akimova stāsta, ka ne visi patentu pieteikumi rezultējas ar patenta reģistrāciju, ir gadījumi, kad nākas to atteikt. Galvenais atteikuma iemesls saskaņā ar K. Akimovas teikto ir nekvalitatīvi sagatavots patenta pieteikums, nav pietiekami skaidri aprakstīts, ko tieši ir vēlme aizsargāt. Nereti izgudrotāji pieteikumā norāda, ka vēlas aizsargāt kaut ko vienu, bet apraksta kaut ko pilnīgu citu. Tādēļ K. Akimovas ieteikums ir patenta pieteikuma sagatavošanā konsultēties ar patentu pilnvarniekiem.

Jātur slepenībā

Patentpilnvarniece Jevgeņija Gainutdinova teic, ka sākotnējās konsultācijas ir bezmaksas, vairākiem patentpilnvarniekiem ir dienas, kad tie sniedz bezmaksas konsultācijas. J. Gainutdinova visiem izgudrotājiem, kas vēlas reģistrēt savu patentu, atgādina, ka līdz patenta pieteikuma iesniegšanai izgudrojums ir jātur slepenībā, par to nedrīkst rakstīt zinātniskas publikācijas un nedrīkst par to stāstīt zinātniskās konferencēs. Citādi EPO var atzīt, ka izgudrojums nav inovatīvs. Vienam no patenpilnvarnieces klientiem bijis gadījums, kad EPO atteicis reģistrēt Eiropas patentu, jo meklējumu rezultātā noskaidrots, ka patenta pieteikuma iesniedzējs vēl pirms tā iesniegšanas par to ir veicis zinātniskas publikācijas. Līdz ar to EPO norādījusi, ka izgudrojumam trūkst novitātes.

J. Gainutdinova norāda, ka patenta pieteikums ir jāiesniedz pēc iespējas ātri, vēl pirms došanās uz starptautiskās izstādēm un tas jādara tajās valstīs, kas tiek uzskatītas par mērķa tirgiem. Nereti ir gadījumi, kad uzņēmēji vēlas paskatīties, kāds ir pieprasījums pēc radītā produkta un tad tikai izlemj par investīcijām patenta reģistrēšanā. Bet patiesībā, uzsver J. Gainutdinova, ir jārīkojas pretēji, citādi ir risks, ka izgudrojumu var nozagt.

Taujāta, kāda ir situācija ar know how aizsardzību, jo patenta reģistrēšanas gadījumā tas ir jāapraksta, un 18 mēnešus pēc pieteikuma reģistrācijas apraksts tiek publiskots, patentpilnvarniece skaidro, ka tas ir katra uzņēmuma stratēģijas ziņā – vai svarīgāk ir know how, piemēram, receptūru, turēt slepenībā vai to aizsargāt ar patentu, bet rēķināties, ka tas kļūs publiski pieejams.

S. Laganovskis uzsver, ka, izlemjot kādās valstīs patentu reģistrēt, izgudrotājam ir skaidri jāsaprot , ko tas vēlas ar šo patentu iesākt. Ir bijuši gadījumi, kad klienti reģistrē patentu tikai Latvijā, bet viņiem nav naudas, lai to komercializētu. Tad uzrodas investori no ASV un uzzina par to, ka patents ir reģistrēts tikai Latvijā. Ja ir pagājuši 18 mēneši un izgudrojuma apraksts ir publicēts, tad ASV investori šo izgudrojumu ievieš savās mājās un Latvijas patenta turētājs no tā nekādu labumu negūst. Tādēļ izgudrotājam ir skaidri jāsaprot, kādus investorus vēlas piesaistīt un kādās valstīs vēlas ieiet ar savu izgudrojumu.

S. Laganovskis stāsta, ka Eiropas patentu, kuru izsniedz EPO, var reģistrēt 38 valstīs, tikai katrā no tām ir jāiziet validācijas process un jāsagatavo pieteikuma tulkojums attiecīgās valsts valodā. Pašlaik Eiropas Savienībā gan norit darbs pie Vienotā spēka Eiropas patenta ieviešanas. Tas nozīmē, ka tas būs spēkā visās ES dalībvalstīs bez papildu validācijas katrā no tām un tā izmaksas varētu būt 5000 eiro. Tiesa, kā stāsta S. Laganovskis, minētā patenta ieviešanā gan vēl ir palikuši pāris juridisku šķēršļu, taču viņš prognozē, ka piecu gadu laikā to izdosies ieviest.