Viens no aktuālākajiem jautājumiem būvniecībā ir par atbildības noteikšanu saistībā ar trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem

Būvniecība

Pašlaik par to atbildību nevēlas uzņemties nedz būvnieki, nedz pasūtītāji, un katrai pusei ir savi pamatoti argumenti. Topošo Būvniecības likuma grozījumu galvenā būtība ir izmaiņas tieši šīs atbildības sadalījumā. Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departamenta direktore Olga Geitus-Eitvina teic, ka EM atbalsta variantu, kurā atbildīgais ir pasūtītājs. Tajā pašā laikā viņa sola, ka risinājums būs līdzsvarots.

Strīdīgā atbildība

O. Geitus-Eitvina stāsta, ka pašreizējā regulējumā nav skaidri definēta būvniecības dalībnieku atbildība. Piemēram, būvniecības ierosinātāja atbildība ir vispārīga, pamatā tikai par sertificēta būvspeciālista nolīgšanu un patvaļīgu būvniecību, ir vērojama atbildības dublēšanās. Vēl viena problēma ir tā, ka juridiskās personas (līgumslēdzējpuses) atbildība ir šaura, pamatā tā ir pārlikta uz sertificētu būvspeciālistu (fizisku personu). Lai situāciju mainītu, ir paredzēts stiprināt būvniecības ierosinātāja atbildību, nosakot, ka civiltiesiskā atbildība tiek nodalīta no krimināltiesiskās, administratīvās un profesionālās atbildības. Līdz ar to civiltiesiskā atbildība (pret trešajām personām un par nodarītajiem zaudējumiem) jāuzņemas juridiskai personai, profesionālā atbildība – sertificētam būvspeciālistam, bet administratīvā un krimināltiesiskā – juridiskai personai un setificētam būvspeciālistam.

Citu kļūdas

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības valdes priekšsēdētāja Baiba Fromane uzskata, ka pasūtītāja atbildības noteikšana par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem ir labākais risinājums, jo tādējādi tiks aizsargātas trešās personas, kurām būs skaidrs, pie kā vērsties. Pēc tam pasūtītājs regresā kārtībā varēs piedzīt zaudējumus no vainīgā. Šim risinājumam sliecas piekrist arī O. Geitus-Eitvina, kura gan uzsver, ka tam jāiet roku rokā ar risinājumiem, kā pasūtītājam apdrošināt savu civiltiesisko atbildību.

Taujāta, kādēļ atbildība būtu jāuzņemas pasūtītājam, nevis ģenerāluzņēmējam, B. Fromane min vairākus iemeslus. Pats galvenais – pasūtītājs ir tas, kurš slēdz līgumus par tehnisko izpēti, par projektu un par būvniecību. Kļūdas, kuru dēļ nodarīti zaudējumi, var būt radušās jebkurā no šiem posmiem. Tādēļ nebūtu loģiski, ja par projektētāju kļūdām būtu jāatbild būvniekiem. Un kādēļ par to būtu jāatbild pasūtītājam? B. Fromane skaidro, ka pasūtītājs ir tas, kurš slēdzis līgumu gan ar būvnieku, gan ar projektētāju. Tādēļ arī tam kā līgumslēdzējam ir jāuzņemas atbildība. Turklāt nereti pasūtītājs nomaina vairākus ģenerāluzņēmējus.

Latvijas Pašvaldību savienības tehniskais padomnieks Aino Salmiņš uzskata, ka atbildība ir jāsadala starp projektētājiem un būvniekiem, jo pasūtītājs nav tik kompetents, lai izvērtētu visus iespējamos riskus. Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve un zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns partnere Ilze Kramiņa norāda: «Ja atbildība tiks uzlikta uz pasūtītāja pleciem, Latvija zaudēs savu pievilcību investoru acīs salīdzinājumā ar tām valstīm, kurās nav šādas normas. Vienlaikus ir grūti veikt jēgpilnu izvērtējumu, jo likuma grozījumu ietvaros nav tikusi veikta padziļināta izpēte par regulējumu citās valstīs un plānoto grozījumu ietekmi uz Latvijas investīciju vidi un konkurētspēju.»

I.Kramiņa arī uzsver, ka šāds regulējums nozīmētu, ka pasūtītājam jāuzņemas atbildība par projektētāju un būvnieku kļūdām, kas nav loģiski. «Ir bažas, ka nereti pasūtītājam nebūs nekādu iespēju regresa kārtībā piedzīt zaudējumus no vainīgā. Ja tas ir tik vienkārši, tad kāpēc gan būvuzņēmēji paši nevēlas būs pirmie atbildētāji?» retoriski jautā I. Kramiņa. Viņa arī atsaucas uz ieilgušo tiesvedību Zolitūdes lietā un norāda, ka attiecīgajos jautājumos vēl nav izveidojusies stabila tiesu judikatūra. «Spēkā esošais regulējums paredz pasūtītāja pienākumu atbildēt par būvatļaujas saņemšanu un sertificētu būvspeciālistu piesaisti. Kādu gan vēl atbildību būtu pamats prasīt no pasūtītāja? Jā, tas izvēlas projektētāju un pat apstiprina būvprojektu, taču tas nedod pamatu tādēļ padarīt pasūtītāju atbildīgu par projektētāja kļūdām. Pirmkārt, projektu pasūtītājs apstiprina kā zemes vai būves īpašnieks, nevis kā speciālists, projekta apstiprinājums neliecina, ka pasūtītājs ir apstiprinājis kļūdu neesamību tajā. Otrkārt, ja pasūtītājam jāatbild par projektētāju un būvuzņēmēju kļūdām, tad kāda gan jēga ir būvspeciālistu sertificēšanai? Jā, ir sarežģīti noskaidrot īsto vainīgo starp projektētāju un būvuzņēmēju, tomēr tas nedod pamatu atbildību automātiski pārlikt uz pasūtītāja pleciem.» Apdrošināšana pati par sevi nerisina situāciju, kad pasūtītājam jāuzņemas atbildība par svešām kļūdām, jo vienmēr būs jautājums, kas segs to daļu, ko nav segusi apdrošināšana. Arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins DB pauž pārliecību, ka civiltiesiskā apdrošināšana būtu jāuzņemas ģenerāluzņēmējam, nevis pasūtītājam. Tajā pašā laikā svarīgi, lai arhitekts atbildētu par savām kļūdām, būvinženieris – par savām utt. Ja pasūtītājam jāuzņemas atbildība par visiem būvlaukumā strādājošajiem, tas apdrošināšanu ļoti sadārdzinātu.

Rosina veidot fondu

Zvērinātu advokātu biroja AmberLaw partnere Annija Švemberga-Streikiša teic, ka tā ir pēdējā laikā normatīvajos aktos novērota tendence, ka atbildību mēģina uzlikt tai pusei, no kuras visvieglāk to ir pieprasīt. Šajā gadījumā tas ir pasūtītājs. Taču nav taisnīgi, ka pasūtītājam ir jāatbild par zaudējumiem, kurus nodarījuši citi. Tas rada arī neskaidrības, kas notiek tad, ja ēku, kas vēl ir būvniecības procesā, pasūtītājs pārdod citam īpašniekam. Viņasprāt, labākais risinājums būtu, ja nozare izveidotu atlīdzības fondu, līdzīgi kā darbojas OCTA atlīdzības fonds, kurš operatīvi izmaksātu atlīdzību cietušajam un tad piedzītu zaudējumus no vainīgā. Šāda fonda izveidi par labu risinājumu uzskata arī zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnere Lelde Laviņa: tas ir labs piemērs tam, kā industrija pati sevi var regulēt. Arī viņa uzsver, ka par notiekošo būvlaukumā atbildīgs ir ģenerāluzņēmējs, kam arī jānoskaidro vainīgais. «Kad ēka ir nodota ekspluatācijā un beidzies garantijas periods, tad visa atbildība ir pasūtītājam. Taču būvniecības un garantijas laikā atbildīgais ir ģenerāluzņēmējs,» pauž L. Laviņa. Fonda izveidi par labu risinājumu gan neuzskata B. Fromane, vēlreiz uzsverot, ka atbildība jāprasa no pasūtītāja kā līgumslēdzēja.

J. Abāšins teic, ka ir nepieciešami precīzi aprēķini un jāizstrādā korekts darbības mehānisms, taču kopumā tas varētu būt labs risinājums. Svarīgākais ir tas, lai cietušais zinātu, pie kā vērsties un pēc iespējas ātri saņemt atlīdzību. Līdz ar to izšķiroši svarīgi ir tas, cik ātri tiks veiktas ekspertīzes, lai noteiktu faktisko vainīgo.