Slimības lapas Iedzīvotāju ar hroniskām saslimšanām īpatsvara palielināšanās, izmaiņas strādājošo vecuma struktūrā, nepietiekamais finansējums veselības aprūpei

Tie ir daži no iemesliem izsniegto darba nespējas lapu skaita un izmaksāto slimības pabalstu pieaugumam.

Vairāk nekā miljons eiro gadā

Labklājības ministrija (LM) savā informatīvajā ziņojumā min, ka 2014. gadā slimības pabalsts tika piešķirts 222,9 tūkst. gadījumu, bet 2016. gadā – jau 276,4 tūkst. gadījumu. Salīdzinājumam 2001. gadā tie bija 121,7 tūkst. gadījumu. Tas nozīmē, ka slimības pabalsta gadījumu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu, 2016. gadā pieaudzis par 6%, bet, salīdzinot ar 2014.gadu – par 16%. Savukārt vidējais piešķirtais slimības apmērs dienā 2016. gadā pieaudzis par 8,7% pret 2015.gadu. Pērn kopējais izmaksātais slimības pabalsta apmērs bija 138 760 910 eiro, salīdzinājumam 2014. gadā tas bija  84 930 079 eiro. Te gan jāmin, ka runa ir tikai par darba nespējas lapām B, kuras tiek iesniegtas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un par kurām slimības pabalsts tiek maksāts no sociālās apdrošināšanas budžeta. Statistikā nav iekļautas darba nespējas lapas A, kuras apmaksā darba devējs, jo par tām valstī netiek veikta vienota uzskaite. Tā kā darba nespējas lapu B var iegūt tikai pēc darba nespējas lapas A beigām (izņemot grūtniecību un slima bērna kopšanu, kas uzreiz iet kā B lapa), tad kopējais slimības lapu skaits, kuras tiek izsniegtas strādājošajiem ir daudzkārt lielāks, tāpat kā slimības pabalstos izmaksātās kopējās summas, jo sociālās apdrošināšanas pabalstam vēl jāpieskaita darba devēju samaksātais.

Ietekmē bērni un pensionāri

LM saistībā ar slimības pabalstu apmēra pieaugumu kā galvenos cēloņos min to, ka ir pieaudzis sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju un to personu, kurām ir tiesības uz pabalstiem, skaits, kā arī to, ka ir pieaugusi alga, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un no kuras aprēķina slimības pabalstu. Savukārt slimības pabalstu piešķiršanas gadījumu pieaugums ir saistīts ar iedzīvotāju novecošanos, kas nozīmē, ka darba tirgū ir daudz vairāk pensionāru un pirmspensijas vecuma cilvēku, kas biežāk slimo. Tāpat sava ietekme saskaņā ar LM ziņojumu ir iepriekšējo gadu dzimstības pieaugumam, kas nozīmē, ka ir vairāk mazu bērnu, kas bieži slimo. Mazuļu saslimstību vairo arī plašāka bērnudārza pieejamība, jo tajos bērni slimo vairāk, nekā dzīvojot mājās.

Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders teic, ka tam ir arī saistība ar sabiedrības veselības stāvokli. Proti, Latvijā pieaug cilvēku ar hroniskām slimībām īpatsvars. Te ir jāmin gan diabēts, gan kardioloģiskās saslimšanas.

Latvijas darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns norāda, ka strādājošo vecuma struktūrai noteikti ir ietekme uz piešķirto slimības pabalstu skaita pieaugumu, taču viņš nav pārliecināts, vai tā ir tik liela, lai ar to skaidrotu visu pieauguma apmēru. Viņaprāt, lai šo korelāciju varētu labāk analizēt, būtu jāzina, kāda ir slimības lapu saņēmēju vecuma struktūra, taču šādu datu nav. Eksperts pārliecināts, ka viens no galvenajiem iemesliem slimības lapu gadījuma skaitu pieaugumam ir nepietiekamais finansējums veselības aprūpei. Piemēram, uz diagnostiku ir garas rindas. Tas nozīmē, kamēr cilvēks ar kādu kaiti gaida rindā uz diagnostiku, viņam ir jāņem slimības lapa. P. Leiškalns uzsver, lai samazinātu izsniegto slimības lapu skaitu, viens no būtiskiem nosacījumiem ir palielināt finansējumu veselības aprūpei.

Sociālā nedrošība

Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, taujāta, kādi ir galvenie iemesli, kādēļ tiek izsniegtas slimības lapas, min muguras un locītavu sāpes, kam seko depresija un pārslodze. L. Kozlovska nenoliedz, ka laukos reizēm ar slimības lapu palīdzību tiek risinātas sociālekonomiskās problēmas, piemēram, bezdarbs. Jo sezonas strādnieku vidū slimības lapu skaits pieaug bezdarba periodā. Tajā pašā laikā L. Kozlovska uzsver, ka tie nav gadījumi, kad darba nespējas lapas tiktu izsniegtas nepamatoti, jo šie sezonas strādnieki, tad, kad ir darbs, nereti pārpūlas, kas negatīvi ietekmē veselību.

Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Pauls Princis kā vienu no galvenajiem iemesliem slimības lapu skaita pieaugumam min sociālo nedrošību, to, ka cilvēki savās darba vietās jūtas slikti un neapmierināti. Viņaprāt, slimības lapu skaits saruks tad, kad strādājošie varēs nopelnīt pietiekamu atalgojumu un būs apmierināti ar darba apstākļiem.

Pamatoti 20 no 89

Saskaņā ar Veselības inspekcijas sniegto informāciju šā gada pirmajā pusgadā izskatīti 89 darba devēju iesniegumi par nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, no tiem par pamatotiem atzīti 20 iesniegumi. 2016. gadā izskatīti 179 iesniegumi. Par pamatotiem atzīti 29 iesniegumi. Veselības inspekcijas pārstāve Sandra Mežsarga, taujāta, cik viegli vai grūti ir izvērtēt slimības lapas izsniegšanas pamatotību, skaidro: «Izskatot darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību, ārsts eksperts pieprasa konkrētā pacienta medicīnisko dokumentāciju, izvērtē ārstniecības personas veiktos ierakstus, kā arī pieprasa paskaidrojumus, nepieciešamības gadījumos ārstniecības personas tiek uzaicinātas uz Veselības inspekciju sniegt paskaidrojumus. Iesniegumu izskatīšanā ārsts eksperts veic individuālu, profesionālu katra gadījuma izvērtējumu. Sarežģītību veido izskatāmo dokumentu apjoms, laikietilpība, vienlaicīgi var tikt izskatītas vairākas darbnespējas lapas, var būt gari darbnespējas lapu izsniegšanas periodi.»