Valdības lēmumu novirzīt 32 miljonus eiro demogrāfijas veicināšanas pasākumiem DB aptaujātie eksperti vērtē piesardzīgi, norādot, ka daudz svarīgāka ir vecāku nodarbinātība

Demogrāfija

Minēto summu plānots novirzīt ģimenes pabalsta paaugstināšanai līdz 100 eiro mēnesī par trešo un katru nākamo bērnu.

Vispirms pirmie divi

Eksperti ir vienisprātis, ka tā dēvētais bērnu pabalsts ir jāpalielina, taču domas dalās, vai ir jābūt tik krasai atšķirībai pabalsta apmērā starp pirmajiem diviem bērniem un nākamajiem. Iespējams, efektīvāk būtu palielināt šo pabalstu, tiesa gan, mazākā apjomā, bet par katru bērnu. Tas gan neizslēgtu, ka varētu būt neliela pabalsta progresivitāte par pirmo un nākamajiem bērniem. Pašlaik ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ir 11,38 eiro mēnesī, bet par otro bērnu – 22,76 eiro mēnesī. Ja pabalsts par trešo bērnu būs simts eiro (pašlaik – 34,14 eiro), tad starpība ar pabalstu par pirmo bērnu būs teju deviņas reizes.

Demogrāfe Pārsla Eglīte un sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere norāda - lai tiktu pie trešā bērniņa, vispirms ir jātiek pie pirmajiem diviem. Ja to nebūs, tad nebūs arī trešā bērna. Tādēļ ir jautājums, cik efektīva ir tik liela starpība pabalstos. Citās domās gan ir Latvijas Universitātes profesors Juris Krūmiņš, kurš uzsver, ka tautas ataudzei izšķiroši svarīgi un nepieciešami ir tieši trešie bērni. Turklāt palielināts pabalsts daudzbērnu ģimenēm, viņaprāt, arī mazinās sociālo nevienlīdzību, jo daudzbērnu ģimenes ir tā grupa, kas pakļauta nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Tiesa, profesors gan piebilst, ka šādam riskam ir pakļautas arī viena vecāka ģimenes, kurās ir tikai viens bērns.

Nevar reducēt uz pabalstiem

Gan P. Eglīte, gan R. Zilvere uzsver, ka demogrāfijas politika nav reducējama tikai uz pabalstiem. P. Eglītes veiktie pētījumi liecina, ka vecāku nodarbinātība ir efektīvākais līdzeklis, lai veicinātu dzimstību, jo stabils darbs un ienākumi ir nozīmīgi faktori, lai ģimene justos sociāli droša. R. Zilvere bilst, ka vecākus primāri uztrauc tas, lai būtu pieejami bērnudārzi un bērnu veselības aprūpe, un to nevar atrisināt tikai ar 100 eiro pabalstu. «Es uzskatu, ka rindas uz bērnudārziem ir noziegums,» pauž eksperte. Savukārt, runājot par sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas daudz tiek piesaukta, runājot par atbalstu daudzbērnu ģimenēm, R. Zilvere teic, ka daudz efektīvāki ir nevis universālie pabalsti, kas tiek piešķirti visiem bez maksātspējas izvērtēšanas, bet tā sauktie ienākumu testētie pabalsti, kas tiek piešķirti, izvērtējot cilvēka vai ģimenes ienākumus. Tam, ka šādi ienākumu testētie pabalsti būtu taisnīgāki, piekrīt arī J. Krūmiņš, gan piebilstot, ka pašlaik iegūt objektīvu ainu par cilvēku patiesajiem ienākumiem traucē lielais aplokšņu algu īpatsvars. Te gan jāpiebilst, ka sociālo dienestu darbinieki nereti ir uzsvēruši, ka pabalstu apjoms trūcīgajiem, kas nereti ir bez darba, nedrīkst būt tik liels, lai tos demotivētu iekļauties darba tirgū. Īpaši tas attiecināms uz minimālās algas saņēmējiem. Nedrīkstētu būt situācijas, kad pabalstu saņēmēji nevēlas strādāt algotu darbu, jo ir izrēķinājuši, ka ar pabalstu dzīvot ir izdevīgāk.

Korelācija starp pabalstu apjomu un dzimstības veicināšanu tika sīki analizēta jau 2013. gadā par Eiropas Sociālā fonda finansējumu veiktā pētījumā Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. Pieņemtais valdības lēmums neliecina, ka pētījuma secinājumi būtu ņemti vērā. Cita starpā pētnieki ir norādījuši: «Pabalstu attīstīšana ir tautas ataudzes veicināšanas virziens, kas šobrīd tiek visplašāk publiski atbalstīts un īsākā laika periodā var ietekmēt dzimstību, taču nav ilgtspējīgs, jo prasa salīdzinoši augstus izdevumus, kuri, lai stimulētu dzimstību, pakāpeniski jāceļ.» Tāpat pētījuma autori ir norādījuši, ka laikā, kad iekšzemes kopprodukts pieaug (2017. gada situācija – red.) , ekonomiskā situācija uzlabojas, pabalstu iespējamais iespaids uz dzimstības pieaugumu visdrīzāk būs niecīgs, jo tā pieaugs jebkurā gadījumā. Tam piekrīt arī R. Zilvere, kas uzsver, ka pašreizējā situācija iniciatīvas autoriem ir raksturojama kā win win, jo dzimstība pieaugs jeburā gadījumā, bet vienmēr varēs teikt, ka tas noticis, pateicoties pabalsta palielināšanai.

Jāpiemin, ka, analizējot dažādus scenārijus dzimstības veicināšanai, minētajā pētījumā secināts, ka visefektīvākais ir tieši nodarbinātības scenārijs: «Tas ietver pasākumu kopumu, kas ļauj vecākiem, īpaši sievietēm, labāk iekļauties darbā un savienot to ar mājas pienākumiem, kā arī veicina drošības sajūtu citās dzīves jomās. Patlaban pētījuma dati rāda, ka vecāku nodarbinātība ir efektīvākais, bet ne populārākais instruments dzimstības veicināšanai un migrācijas mazināšanai. Šī scenārija ietvaros tiek saglabāta universālā pabalstu bāze – bērnu kopšanas un vecāku pabalsts saglabāts esošajā līmenī, netiek mainīts arī vienreizējā bērna piedzimšanas pabalsta apjoms, jo vecāku uztverē tas ir pietiekams. Tiek transformēts ģimenes valsts pabalsts, atsakoties no universāla ģimenes pabalsta, veidojot atsevišķus pabalstus noteiktām mērķa grupām atkarībā no ienākumiem vai bērnu skaita daudzbērnu ģimenēs, kā galveno atbalsta instrumentu ģimenēm izmantojot nodokļu atlaides vecākiem.»