Būvniecība Ģenerālvienošanās būvniecībā varētu tikt parakstīta nākamā gada pirmajā pusē

Tam gan būtisks priekšnoteikums ir motivācijas programmas izstrāde tiem uzņēmumiem, kuri piedalīsies ģenerālvienošanās noslēgšanā, DB stāsta Latvijas būvniecības partnerībā (LBP).

Zemākā stundas likme – 4,54 eiro

Ģenerālvienošanās ir darba koplīgums nozarē, kuru slēdz darba devēji ar arodbiedrību, un, izpildot noteiktus kritērijus, šāda vienošanās kļūst saistoša visiem nozares darba devējiem. Iecerētā būvniecības nozares ģenerālvienošanās noteiks minimālo darba samaksu piecām profesiju grupām.

LBP izveidotā darba grupa, kas strādāja pie ģenerālvienošanās izstrādes, analizēja Valsts ieņēmumu dienesta datus par visām profesijām, kuras ir reģistrētas būvniecības nozarē – vidējo darba ņēmēju skaitu un nostrādātās stundas mēnesī, vidējo stundu likmi un darba algu.

Balstoties uz šiem datiem, visas nozarē reģistrētās profesijās (kopā ap 1200) tika sagrupētas 5 kategorijās: 1. kategorija – vienkāršās profesijas (bez profesionālās izglītības), 2. kategorija – kvalificēti, strādnieki, amatnieki utt., 3. kategorija – speciālisti ar vidējo izglītību, 4. kategorija – vecākie speciālisti ar 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību un 5. kategorija – vadītāji ar 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību.

Ģenerālvienošanās satura projekts paredz 1. un 2. kategorijai, kurās nodarbināts vislielākais strādājošo skaits, noteikt minimālo stundu likmi, savukārt pārējās 3 kategorijās noteikt, ka minimālā stundu likme nevar būt mazāka nekā 1. un 2. kategorijai. Lai iegūtu objektīvus datus par iespējami reālajām stundu likmēm, darba grupa nozares kopējo statistiku salīdzināja ar 200 lielāko uzņēmumu datiem par konkrētajām profesijām.

Lai nodrošinātu samērīgas minimālās algas likmes noteikšanu, no 200 lielāko uzņēmumu vidējās svērtās stundu likmes tika atņemti 10% un iegūtais rezultāts noteikts kā minimālais. Tā rezultātā 1. kategorijai – vienkāršās profesijas – minimālā stundas likme būtu 4,54 eiro, kas iegūta no 200 lielāko uzņēmumu vidējās svērtās stundu likmes, kas ir 5,05 eiro, atņemot 10%. Tas nozīmē, ka strādājot pilnu slodzi, minimālā mēneša alga bruto būtu 771,8 eiro jeb neto 545,69 eiro. Jāpiebilst, ka pašlaik vidējā stundu likme šajā kategorijā ir 3,96 eiro.

Savukārt 2. kategorijai – kvalificētiem strādniekiem – minimālā stundas likme būtu 5,7 eiro, kas iegūta no 200 lielāko uzņēmumu vidējās svērtās stundas likmes, kas ir 6,33 eiro, atņemot 10%. Līdz ar to minimālā mēneša alga bruto, strādājot pilnu slodzi, būtu 969 eiro jeb neto 681,58 eiro. Pašlaik nozares vidējā likme 2. kategorijas strādniekiem ir 5,34 eiro.

Jākontrolē kvalifikācija

Gan LBP vadītāja Baiba Fromane, gan ēnu ekonomikas pētnieks un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka uzsver, ka šādas ģenerālvienošanās noslēgšana mazinās ēnu ekonomiku nozarē, konkrēti – aplokšņu algu īpatsvaru, un veicinās godīgāku konkurenci. Tam piekrīt arī Latvijas Būvnieku asociācijas, kas pārsvarā apvieno mazos un vidējos uzņēmumus, prezidents Normunds Grinbergs. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka noteikti jānosaka pārejas laiks noteikto minimālo algu ieviešanai, lai uzņēmēji spētu pārkārtot savu finanšu plūsmu. Tam piekrīt arī LBP.

N. Grinbergs arī teic, ka, ieviešot ģenerālvienošanos un elektronisko darba laika uzskaiti, vienlaikus būtu jāveic kontrole pār strādājošo kvalifikācijas noteikšanu, lai neizveidojas situācija, ka būvniecības uzņēmumos strauji pieaug 1. kategorijas strādnieku skaits, kam noteikta mazākā minimālā stundas likme. Tāpat N. Grinbergs norāda, ka ir svarīgi, lai arī pasūtītāji publiskajos iepirkumos kontrolētu, ka ģenerāluzņēmēji piesaista tikai tādus apakšuzņēmējus, kuri nemaksā mazāk par nozarē noteikto minimālo algu.

SIA Preiļu celtnieks komercdirektors Egils Stikāns uzsver, ka ģenerālvienošanās principu atbalsta, taču tā sekmīgai iedzīvināšanai ir vairāki priekšnosacījumi. Pats galvenais – ģenerāluzņēmējiem, izvēloties apakšuzņēmēju, ir jāpiemēro tas pats princips, ko tie prasa no valsts, proti, saimnieciskais izdevīgums, nevis zemākā cena. Pašlaik saskaņā ar E. Stikāna teikto ģenerāļi apakšniekus pārsvarā izvēlas pēc zemākās cenas principa, kas mazajiem uzņēmumiem var radīt grūtības izpildīt ģenerālvienošanās prasības. Viņš pauž, ka spēles noteikumiem visiem jābūt vienādiem. Ja publiskajos iepirkumos ģenerāļi tiks izvēlēti pēc saimnieciskā izdevīguma principa, tad viņiem to vajadzētu piemērot arī attiecībā uz apakšuzņēmēju piesaisti.

Grib motivācijas programmu

Saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem Darba likumā ģenerālvienošanās kļūst saistoša visai nozarei, ja darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku, vai, viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma. Tāpat grozījumi paredz, ka ģenerālvienošanās noslēgšanā var piedalīties ne tikai darba devēju organizācijas, bet arī atsevišķi darba devēji.

Pašlaik LBP pārstāvniecība nav tik liela, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistošai visai nozarei. Lai tas tā notiktu, ģenerālvienošanās būtu jāparaksta 300 lielākajiem būvniecības uzņēmumiem. Tāpēc LBP uzskata, ka ļoti svarīgi ir izstrādāt motivācijas programmu tiem uzņēmumiem, kas ģenerālvienošanos paraksta. Organizācija uzskata, ka motivācijas programma saturiski varētu apvienot dažādus pasākumus, kuri varētu būt saistīti, piemēram, ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem par darbinieku ēdināšanas, ceļa un medicīnas pakalpojumu izdevumu segšanu, kā arī citādu virsstundu apmaksas kārtību. Tāpat tā uzskata, ka ar ģenerālvienošanos, būtiski ceļot minimālo algu nozarē, jautājums par virsstundas apmaksas kārtību būtu atstājams pušu vienošanās ziņā, ievērojot gan darbinieku ieguvumus, gan darba devēju izmaksas, ceļot minimālo atalgojumu. LBP ir izteikusi priekšlikumu iekļaut Darba likumā normu, kura paredz, ka, slēdzot ģenerālvienošanos, puses var vienoties par citu virsstundu apmaksas apmēru un kārtību, ja ar ģenerālvienošanos nozarē alga tiek noteikta būtiski lielāka par valstī noteikto.

Labklājības ministrijā norāda, ka izteiktais priekšlikums ir saistīts ar koplīguma noteikumu saturu, un piedāvā fundamentāli jaunas pieejas noteikšanu, kas paredz iespēju koplīgumā noteikt noteikumus, kas strādājošajiem salīdzinājumā ar likumu paredz mazāku garantiju apjomu. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka LBP priekšlikums ir jāskata kopā ar grozījumiem Darba likumā, kas skar piemaksu apjomu par virsstundu darbu. Līdz ar to minētais priekšlikums tiks izskatīts likuma grozījumu izstrādes darba grupā un nepieciešamības gadījumā arī Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā būvkomersantiem, kuri būs parakstījuši ģenerālvienošanos, ikgadējo valsts nodevu maksāt tikai 50% apmērā no noteiktā. Šāda atbrīvojuma ieviešana sekmēs būvkomersantu aktīvāku iesaistīšanos nozares pilnveidošanas procesā, vienojoties par būvniecības uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumiem. EM arī informē, ka ir saņēmusi vēstuli no uzņēmējiem ar dažādiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir sekmēt ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarē. Šobrīd EM kopā ar Finanšu ministriju vērtē sniegtos priekšlikumus motivācijas pasākumu īstenošanai.