Masveida videi draudzīgu hibrīdu un elektroautomobiļu izstrāde, kas paredzamā nākotnē spētu aizstāt dīzeļautomašīnas ir 2017. gada Frankfurtes izstādes galvenais vadmotīvs

Auto

Uzreiz gan ir jāpiebilst, ka tas absolūti nenozīmē, ka dīzeļmotoru ērai ir pienācis gals. Pilnīgi noteikti tas mums nedraud vairākus gadus vai pat desmitus, taču tas, ka tuvāko gadu Eiropas drastiskie atgāzu normatīvi un arī Ķīnas startēģiskais plāns ir koplietošanas satiksmē pēc iespējas ātrāk un vairāk ieviest videi draudzīgos elektroauto, ir izskaidrojums, kāpēc šogad Frankfurtē vācu ražotāji ar skaļiem lozungiem cits pēc cita ziņoja par apjomīgiem elektrificēšanas plāniem. Tā BMW valdes priekšēdētājs Haralds Krīgers (Harald Kruger) Frankfurtes izstādes laikā paziņoja, ka BMW grupas mērķis tuvāko gadu laikā ir veikt plānveidīgu modeļu elektrificēšanu, attiecīgi līdz 2025. gadam no BMW puses tirgū tiks laisti 12 elektroautomobiļi un 13 spraudņa tipa jeb plug-in hibrīdi.

Ar tikpat vērienīgiem plāniem Daimler šefs Dīters Cetče (Dieter Zetsche) jaunā eletrozīmola EQ prezentācijas laikā vēstīja, ka Mercedes uzskata, ka šobrīd ir īstais laiks ieslēgt elektroslēdzi. Visbeidzot, ne mazāk kaujinieciski ir noskaņots Volkswagen koncerns, proti, tā e-mobilitātes attīstībā ieguldīšot vismaz deviņus miljardus eiro, lai līdz 2025. gadam tirgū izlaistu 30 jaunus plug-in hibrīdus un 50 tīrasiņu elektromodeļus. Iesgaidīgi.

Vācieši ir teikuši savu vārdu

Vācu autogigantu paziņojumi ir vērtējami kā vēsturisks notikums un nozīmīgs pagrieziena punkts Eiropas autoindustrijai, un attiecīgi arī Vecā kontinenta pircējiem. Ne velti vairāki autonozares analītiķi pirms dažiem gadiem atzina, ka patiesā Eiropas jauno pasažieru auto elektrificēšanas ēra sāksies tikai tad, kad vācu milži teiks savu vārdu. Nu tas ir noticis.

Spriežot pēc tā, cik daudz dažādu izmēru un fukcionalitātes zaļo konceptmodeļu bija vācu ražotāju stendos, ir skaidrs, ka šī nebūs tukša mutes dzesēšana. Drīz vien sekos arī rīcība. Skaidrs, ka elektromodeļu invāzija vispirms skars blīvāk apdzīvotos Rietumeiropas reģionus. Visticamāk, ka pirmajā vilnī varētu būt tādas metropoles kā Parīze, Berlīne, Roma utt., savukārt vietās ar mazāku transportlīdzekļu blīvumu elektrificēšanas Blitzkrieg (zibensuzbrukums) būs mazāk iedarbīgs. Baltija ar salīdzinoši niecīgu iedzīvotāju un attiecīgi arī transportlīdzekļu blīvumu šajā ķēdē varētu būt viena no pēdējām. Taču fakts paliek fakts – drīzumā arī pašmāju pircēju ēdienkartē ir gaidāma iespaidīga videi draudzīgu auto modeļu izvēle. Vēl mazliet ir jāpaciešas.

Krosoveru nevar būt par daudz

Nesalīdzināmi tuvāk pircēju prātiem un to maciņiem bija Frankfurtes izstādē novērotā iespaidīga krosoveru un pseidokrosoveru armija, kas jau līdz šī gada beigām ieradīsies Eiropas, tostarp Latvijas autosalonos. VW T- Roc, Seat Arona, Škoda Karoq, Opel Grandland X, KIA Stonic, Hyundai Kona, Citroen C3 Aircross – šie visi ir pilnīgi jauni paaugstinātas virsbūves auto, kas ir apņēmības pilni iekarot pircēju uzticību. Skaidrs, ka visiem vietas zem saules nepaliks. Tajā pašā laikā vismaz daļa no nosauktajiem zaļknābjiem pavisam drīz kļūs par bestselleriem ne tikai Rietumeiropā, bet arī pie mums.