Valūtu riski Uzņēmējiem, kuri eksportē uz ASV vai saņem ienākumus dolāros, pēdējā laikā vērojamais straujais šīs valūtas vērtības kritums var pamatīgi iedragāt finanses

Ja fundamentālie faktori tirgū nemainīsies, var gaidīt tālāku eiro sadārdzināšanos, prognozē eksperti.

Būtiski auga

Sākoties rudenim, eiro cena sasniegusi 1,21 dolāru atzīmi, kas ir augstākais līmenis pēdējo 2,5 gadu laikā, un kopš gada sākuma eiro vērtība dolāros pieaugusi par aptuveni 14%. Eirozonas vienotās valūtas vērtības kāpumu veicina vairāku ekonomisko un politisko faktoru kombinācija, un par to bažas izteikuši analītiķi un ne viena vien Eiropas Centrālās bankas amatpersona.

Lai arī Latvijas uzņēmēju eksporta apjomi uz ASV patlaban nav lieli, turklāt parasti eksportētāju portfelis ir diversificēts un ASV eksports veido salīdzinoši mazu daļu tirdzniecības apjomos, taču dolāra vērtības kritums var ievērojami sist pa kabatu, īpaši, ja šāda tendence turpinās ilgstoši.

Kopš 2015. gada pirmā ceturkšņa eiro cena ir svārstījusies starp 1,05 un 1,15 dolāru atzīmi, tikai retu reizi uzrādot mēģinājumus izkāpt no šī koridora, un iepriekš tas notika pēc ASV prezidenta vēlēšanām, kad optimisms par gaidāmajiem tēriņiem, cerības uz inflāciju un strauju ASV ekonomikas izaugsmi palielināja pieprasījumu pēc dolāriem, norises tirgū komentē AS SEB banka Finanšu pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. Tā kā ASV prezidentam ar plānoto pasākumu ieviešanu nesokas labi un tajā pašā laikā turpinās eirozonas ekonomikas atveseļošanās, svaru kausi ir nosvērušies par labu eiro, pat neskatoties uz to, ka eirozonā saglabājas rekordzemas negatīvas likmes, bet ASV FRS turpina paaugstināt dolāra likmes. Savukārt, pēc ABLV Bank galvenā analītiķa Leonīda Aļšanska domām, nevajadzētu meklēt kursa kustību iemeslu salīdzinājumu ar abiem (ASV un eirozona) ekonomiskajiem cikliem. «Augsti spekulatīvais valūtu tirgus ar apgrozījumu 5 triljoni dolāru dienā pēc sava spēka jau sen apsteidzis pasaules ekonomikas spēku (aptuveni 75 triljonus dolāru visa 2016. gada laikā), tādēļ tā cikli atdalījušies no ekonomiskajiem. Tai skaitā arī eiro/dolāra tirgus jau sen atdalījies no eiro un dolāra ekonomiskās bāzes un dzīvo pēc saviem likumiem. Galvenais no tiem ir redzams cenu grafikos — trendīgums cenu kustībās, kad ilggadēju vienas valūtas valdošo pieauguma tendenci nomaina otras valūtas pieauguma tendence ar daudzmaz pastāvīgu, ilggadēju vidējās attiecības vērtību. Jaunais eiro pieauguma trends varētu eiro izvest konvertācijas cenu zonā 1,40/1,50 EUR/USD, pēc kā atkal sāksies jauns eiro krišanas trends, tajā skaitā zemāk par līmeni 0,8 EUR/USD, pieļauj L. Aļšanskis. Turklāt vidējā konvertācijas cena šajos gados svārstījās robežās 1,11/1,16 EUR/USD, kas arī ir taisnīga vai ekonomiski pamatota konvertācijas cena. Līdz ar to, ja ir ilgtermiņa naudas uzkrājumi, nav nekādas nepieciešamības bēgt no vienas valūtas uz otru, iesaka eksperts, lai arī atzīst, ka cenu pīķos pastāv vilinājums mainīt dolārus pret eiro un otrādi.

Eksportē vairāk

Tiesa gan, kursa virziens ietekmē daļu eksportējošo uzņēmumu, un tie, kuri nav nodrošinājušies pret valūtas tirgus svārstībām, dolāra vērtības samazinājumu varētu manīt savos finanšu pārskatos. 2016. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 461,5 miljoni, kas ierindoja ASV 16. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 273,4 miljoni eiro, kas veido 1,9% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 188,1 miljons eiro, kas veido 1,3% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2015. gadu, eksports ir pieaudzis par 12%, bet imports pieaudzis par 15%. 2016. gadā Latvijas preču eksports uz ASV sasniedza 151,4 miljonus eiro, kas ir par 1% mazāk nekā 2015. gadā, bet imports no ASV – 101,8 miljonus eiro, palielinoties par 16% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt Latvijas pakalpojumu eksports uz ASV 2016. gadā sasniedza 122 miljonus eiro, pieaugot par 34%. Jāatzīmē, ka dolāru norēķinus izmanto ne tikai tirdzniecībā ar ASV. No šīm valūtu vērtības svārstībām cietīs tie eksportētāji, kuri saņem ienākumus dolāros, bet viņu produkcijas pašizmaksa un citi fiksētie izdevumi ir eiro, skaidro Rietumu Bankas Ārvalstu valūtas tirgus nodaļas vadītājs Eduards Ivanovs, piebilstot, ka pašreizējā situācijā tie, kas izmanto hedžēšanu, ir daudz labākā situācijā nekā tie, kas to nedara.

«Eksportētāju finanšu direktoriem noteikti ir interesants periods,» atzīst Nordea Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Latvijā Atis Krūmiņš. «Ja 2014. gada otrajā pusē un 2015. gada sākumā varēja gūt papildus ienākumus no dolāra pastiprināšanās, tad šobrīd jādomā, kā ieņēmumu krituma risku samazināt. Prognozes ir tikai prognozes, un uz tām pārāk nevajadzētu paļauties, taču valūtas riskus var samazināt ar dažādu finanšu instrumentu palīdzību, kas ļauj precīzāk prognozēt nākotnes ieņēmumus, izslēdzot valūtas kursu svārstību risku,» viņš piebilst.

Tāpat dolāra vērtības izmaiņas var ietekmēt arī daļu kredītņēmēju. Valūtas kursu izmaiņas var paaugstināt klientu kreditēšanas izmaksas tad, ja atšķiras valūta, kādā viņi aizņemas un kādā viņiem ir ieņēmumi, skaidro DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Ja uzņēmumam ir eksporta ieņēmumi dolāros, tad eiro kursa pieaugums viņam varbūt ir sadārdzinājis gan kredītu apkalpošanu, gan algu izmaksas, gan citus izmaksu posteņus.

«Lai kādu eiro cenas uzvedību arī neprognozētu tirgus dalībnieki, vienmēr jābūt plānam, kā pasargāt naudas plūsmu ārvalstu valūtās no negaidītām cenu svārstībām, tādēļ eksportējoša vai importējoša uzņēmuma valdei der padomāt par finanšu tirgus risku pārvaldīšanas politikas apstiprināšanu, lai notikumi finanšu tirgū nav pārsteigums, bet ir kāda no finanšu tirgus riska pārvaldīšanas politikas scenārija sastāvdaļām,» iesaka A. Lāriņš.

Vēl var augt

Eiro cenas kāpums var nebūt galā – ir iespējama korekcija uz leju, tomēr nav izslēgts, ka pēc tam eirozonas valūta savu uzvaras gājienu turpinās. Tas būs atkarīgs no turpmākajiem svarīgo valstu ekonomikas datiem un centrālo banku politikas.

Psiholoģiskās 1,20 dolāru atzīmes pārkāpšana ļauj skatīties uz 1,25 dolāru sasniegšanu, kamēr vien nenotiek nopietna atgriešanās zem 1,20 dolāriem, uzskata A. Lāriņš, kurš kā potenciālos faktorus, kuri nākamo nedēļu laikā varētu ietekmēt tālāko virzienu, min ASV FRS sapulci, vēlēšanas Vācijā, ECB oktobra sapulci, Brexit sarunas, naftas cenas uzvedību, inflācijas rādītājus un darba tirgus datus. Šobrīd izskatās, ka eirozonas rokās pagaidām ir labākas kārtis, kas ļauj prognozēt eiro mēģinājumus doties 1,25 dolāru virzienā, bet nedrīkst aizmirst arī to, cik strauji un vienmērīgi eiro cena pēdējos mēnešos ir kāpusi līdz pašreizējam līmenim, un, pēc A. Lāriņa domām, šī iemesla dēļ iespējama cenas korekcija. Ja ECB un eirozonas ekonomikas datu krātuves pasniegs to, ko tirgus dalībnieki gaida, eiro cena var turpināt doties augstākos cenu līmeņos, bet jāseko līdzi arī notikumiem ASV. Pozitīvi pavērsieni ASV ekonomikā var atjaunot investoru interesi iegādāties dolārus. Latvijai kā neto importētājai lēts dolārs kompensē izejvielu cenu kāpumu, kas ir laba ziņa, bet ekonomikai kopumā labāk būtu labs eksporta kāpums, uzskata A. Lāriņš.

Pēc E. Ivanova prognozēm, vismaz līdz gada beigām ASV dolāra vājuma tendence var saglabāties.

Līdzīgi domā arī A. Krūmiņš: «Sagaidāms, ka dolāra vērtība tuvākajā laikā nostabilizēsies, bet gada beigās pat pieaugs. Tomēr ilgākā perspektīvā tiek sagaidīts tieši eiro vērtības pieaugums. Gada beigās dolāra vērtības kāpumu var veicināt šīs valūtas likviditātes samazinājums ASV valsts kases papildināšanas dēļ un sagaidāmais ECB paziņojums par bilances samazināšanas uzsākšanu, kā arī vēl viena bāzes likmes paaugstināšana decembrī. Tomēr pāris gadu perspektīvā sagaidām eiro pastiprināšanos, jo novērtējums un relatīvi straujāka ECB bilances samazināšana 2018. gadā atbalstīs eiro. Tajā pašā laikā diapazons būs samērīgs, jo ECB negribēs pieļaut strauju eiro vērtības kāpumu,» pieļauj eksperts.