Uzkrājumi Lai arī nākotnē tiek plānotas dažādas izmaiņas likumdošanā, kas attiecas uz pensiju 2.līmeni, sen apspriestais jautājums par šo līdzekļu mantošanu patlaban nav dienaskārtībā. Eksperti uzskata, ka daļēji tas bremzē iedzīvotāju interesi par šiem uzkrājumiem

Patlaban pensiju 2.līmenī uzkrāti vairāk nekā 3 miljardi eiro, un šī nauda kļūst aizvien iecienītāka pensiju pārvaldniekiem un investoriem, kā rezultātā šogad vien tirgū ienākuši trīs jauni dalībnieki. Iedzīvotāju interese par savu uzkrājumu gan varētu būt lielāka, atzīst eksperti, jo bieži vien cilvēki nemaz nezina, kas pārvalda viņu līdzekļus. Regulāri tiek runāts, ka ir nepieciešams uzlabot sistēmu, paplašinot ieguldījumu iespējas. Tāpat kā viens no mīnusiem jau gadiem tiek uzsvērts aspekts, ka pensiju 2.līmeņa līdzekļi nav mantojami. Lai arī pirms dažiem gadiem ir ieviesta tā saucamā mūža polise, kas savā ziņā ļauj atstāt līdzekļus pēcnācējiem, taču tā jāiegādājas kā papildus pakalpojums.

«Tas, ka uzkrātie valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļi nav mantojami, šobrīd ir viens no lielākajiem Latvijas pensiju sistēmas defektiem,» atzīst INVL INDEX DIRECT vadītājs Andrejs Martinovs. Pēc viņa teiktā, statistikas dati liecina, ka absolūti lielākais vairākums Latvijas iedzīvotāju sasniedz pensijas vecumu, tomēr ir arī tādi, kas nenodzīvo līdz pensijai. Skaidrs, ka šo personu pensiju 2.līmeņa uzkrājumi ir zināms atbalsts pensiju 1. līmenim un nedaudz kompensē demogrāfijas negatīvo ietekmi uz to. Tādējādi var teikt, ka līdz pensijas vecumam nenodzīvojušās personas ar saviem 2.pensiju līmeņa uzkrājumiem pilnībā solidarizējas ar pensijas vecumu sasniegušajām personām, kuras saņems izmaksas no pensiju 1. līmeņa, ko tikai daļēji var uzskatīt par taisnīgu principu.

Nav intereses

2. pensiju līmenis ir uzbūvēts tā, ka pats dalībnieks uzņemas pilnu atbildību par uzkrāto līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas izvēli, laicīgu un savam vecumam vai finanšu tirgus stadijai atbilstoša riska līmeņa maiņu, atgādina A.Martinovs: «Citiem vārdiem runājot, vidusmēra 2.pensiju līmeņa dalībniekam, lai sasniegtu labus rezultātus, dzīves laikā ir jāiegulda savs laiks un uzmanība - jārūpējas par saviem līdzekļiem, jo no šīs veltītās uzmanības un rūpēm viņa 2. pensiju līmeņa uzkrājumu rezultāts jeb līdzekļu apjoms var būtiski atšķirties.»

«Salīdzinājumam man nāk prātā situācija, kad, piemēram, persona visas dzīves laikā audzē un rūpējas par dārzu, kas pēc viņas aiziešanas tiktu sadalīts starp kaimiņiem, bet tiešie mantinieki – bērni - tiktu atstumti no mantojuma. Šis fakts diez vai veicinātu personas vēlmi īpaši rūpēties par dārzu, it sevišķi, ja tā augļus ir iespējams baudīt, tikai sasniedzot pensijas vecumu,» atzīst eksperts. Līdzīgi uzskata arī Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs, kurš uzsver, ka Latvija ar šo aspektu, ka pensijas nav mantojamas, atšķiras no pārējām Baltijas valstīm. Tas varētu būt iemesls, kādēļ daļa iedzīvotāju par šiem uzkrājumiem neinteresējas, jo tos īsti nevar uzskatīt par sev piederošiem.

Ne tikai viens

Ir arī citi momenti, kas atstāj negatīvu iespaidu, uzskaita A. Martinovs, kā piemēru minot situāciju, kad viens no laulātajiem, īpaši tas var attiekties uz daudzbērnu ģimenēm, nodarbojas ar bērnu audzināšanu un ilgstoši nav iesaistīts darba tirgū vai ir nodarbināts tikai daļēji, savukārt otrs strādā daudz lielāku slodzi un nodrošina ģimenei iztiku. Viņa nāves gadījumā pirmais pensionējoties nevar paļauties uz uzkrājumiem un sociālajām iemaksām, kuras ir veicis otrs laulātais, jo šī nauda tiek sadalīta starp visiem pensionāriem.

Tādēļ par šo jautājumu pastāv nebeidzams strīds par sabiedrības un individuālajām interesēm, un ir argumenti par un pret mantošanas iespējas ieviešanu. Tomēr INVL INDEX DIRECT vadītājs uzskata, ka spēcīgs arguments par labu mantošanas ieviešanai 2.pensiju līmeņa līdzekļiem ir tas, ka mantošana ir veids, kā tieši iesaistīt iedzīvotājus pensiju uzkrāšanas sistēmā un panākt to, lai cilvēki sāk rūpēties par saviem līdzekļiem, līdzīgi kā viņi rūpējas par savu mantu un īpašumu. «Es nevaru iedomāties situāciju, kad cilvēkam jautātu par viņa bankas kontu un viņš nezinātu savas bankas nosaukumu vai nezinātu, kur atrodas viņa automašīna vai cita manta. Taču aptaujas rāda, ka cilvēki nezina, kur un cik viņam ir uzkrāts 2. pensiju līmenī, jo šos līdzekļus viņi neasociē ar savu īpašumu. Neapšaubāmi, kad cilvēki sapratīs, ka šie līdzekļi ir viņu manta un to neviens viņiem neatņems un nesadalīs starp citiem, bet skumjākajā gadījumā šo īpašumu saņems viņa mantinieki, viņi sāks atbilstoši attiekties pret šo līdzekļu laicīgu uzkrāšanu un papildināšanu,» uzskata eksperts. Tas vienlaikus ir arī viens no galvenajiem ēnu ekonomikas apkarošanas elementiem - kad iedzīvotāji ir tieši ieinteresēti nodokļu nomaksā, jo pēc būtības 2.pensiju līmenis ir netieša nodokļu atmaksa jeb cash back metode, ko bieži lieto privātais sektors, lai veicinātu savu klientu iesaisti produktā vai pakalpojumā, viņš piebilst.

Iespēju neizslēdz

Labklājības ministrijā (LM) uzsver, ka šobrīd LM dienas kārtībā nav mantošanas jautājumu izskatīt, tomēr ministrija neizslēdz iespēju pie šī jautājuma nākotnē atgriezties.

2.pensiju līmeņa ieviešanas mērķis ir risku diversifikācija, kā arī papildus pensijas pieaugums. Ieviešot valsts pensiju sistēmas 2.pensiju līmeni, Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme valsts vecuma pensiju apdrošināšanai (20%) tika pārdalīta starp abiem pensiju sistēmas līmeņiem, ņemot vērā, ka paaudžu solidaritātes shēmā saistības ir jāpilda gan pret pašreizējo pensionāru paaudzi, gan pret nākotnes pensionāriem, laikrakstam DB skaidroja ministrijā. Solidaritāte starp valsts pensiju sistēmas līmeņiem paredz mirušo 1. un 2. pensiju līmeņa dalībnieku uzkrāto pensiju kapitālu apvienošanu paaudžu solidaritātes shēmā, to novirzot visu pensiju izmaksu (ieskaitot apgādnieka zaudējuma pensiju) finansēšanai šajā shēmā. 2.līmeņa uzkrājuma novirzīšana 1.līmenī daļēji kompensē to samazinājumu 1.pensiju līmeņa ieņēmumos, kas veidojas 2.pensiju līmeņa ieviešanas rezultātā, kā arī tos izdevumus, kas kā papildus saistības ir mantotas no iepriekšējās pensiju sistēmas (dažādi atvieglojumi, sākuma kapitāla atvieglojums). Aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju, tiek ņemta vērā mirušā dalībnieka iespējamā vecuma pensija, kas ietver gan 1.pensiju līmeņa kapitālu, gan 2.pensiju līmeņa kapitālu.