Kreditēšana Deviņus gadus pēc finanšu krīzes, kuras laikā kredītiestādes smagi apdedzinājās, to politika ir konservatīva, un, kaut arī jaunie aizdevumi aug, kredītportfelī straujas kustības nav manāmas

Kopējā banku izsniegtā kredītportfeļa apjoms šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palicis nemainīgs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Būtiski nemainījās

Iekšzemes uzņēmumu kredītportfeļa atlikumi uzrāda nelielu pieaugumu, savukārt mājsaimniecību kredītportfeļa sarukuma temps ir bremzējies, tomēr nemainīgi atrodas negatīvajā teritorijā. Ārvalstu klientu portfeļos tika novērota krasa kredītu samazināšanās, kas ir skaidrojams ar atsevišķu lielu kredītu dzēšanu 2017.gada 2.ceturksnī. Iekšzemes klientu kredītportfelis turpināja pieaugt ceturkšņa laikā, tajā skaitā uzņēmumu portfelis palielinājās par 0,8%, ko galvenokārt ietekmēja IT, lauksaimniecības un transporta nozares, savukārt mājsaimniecību kredītportfelis būtiski nav mainījies (saruka par 0,3%). Ārvalstu klientu kredītportfelis samazinājās par 7,1% (izslēdzot ASV dolāra valūtas kursa samazināšanās efektu attiecībā pret eiro, kritums bija 3,6%). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga jaunās kreditēšanas apmērs iekšzemes uzņēmumu segmentā, it sevišķi tirdzniecības nozarē. Jaunie kredīti iekšzemes klientiem mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam sasniedza 129 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā 2017. gada 1.ceturksnī. Savukārt ārvalstu klientu kreditēšanas apjomi saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī.

Kreditēšanas attīstība pakāpeniski kļūst aktīvāka, un pēc vairāk nekā septiņu gadu kreditēšanas tempu krituma kopš 2016. gada vidus iekšzemes kredītportfelis sācis palielināties, situāciju raksturo Latvijas Bankas ekonomiste Jekaterina Petkeviča. Iekšzemes kredītportfeļa pieaugumu nosaka kredītu atlikuma pieaugums uzņēmumu sektorā. Lai gan mājsaimniecībām no jauna izsniegtie kredīti būtiski palielinās, tomēr kredītportfeļa gada pārmaiņu temps vēl ir nedaudz negatīvs, un mājsaimniecību kredītportfeļa sarukumu joprojām būtiski ietekmē pirmskrīzes periodā izsniegto ilgtermiņa kredītu mājokļa iegādei nozīmīgā atmaksa. Pēc ekspertes domām, turpmāku attīstību kreditēšanas tirgū noteiks straujāka Latvijas tautsaimniecības izaugsme, aktīvāka investīciju piesaiste un, cerams, aktīvāka ES fondu apguve, kredītņēmēju maksātspējas uzlabošanās un vēl joprojām zemās procentu likmes.

Banku politiku patlaban var vērtēt kā diezgan konservatīvu, kas lielā mērā izriet no iepriekšējās pieredzes un reālās tirgus situācijas – aizņēmēju finansiālā stāvokļa, finansējamo projektu kvalitātes un apjoma, skaidro J. Petkeviča. «Kopumā kredītņēmējs var atrast banku piedāvājumu atbilstoši savam riska profilam. Bankas piedāvā kredītņēmējiem finansējumu par zemām procentu likmēm gadījumos, kad kredītņēmējam ir labs finansiālais stāvoklis, pietiekams nodrošinājums un līdzmaksājums/pašu ieguldījums. Kredītņēmēji ar vājāku finansiālo situāciju vai zemāku līdzmaksājumu/pašu ieguldījumu arī var atrast banku finansējuma piedāvājumu, bet tad jārēķinās ar augstāku procentu likmi,» viņa skaidro.

Likmes rūk

Mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām no jauna izsniegto kredītu procentu likmēm gada laikā bija tendence samazināties, stāsta Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne. Nefinanšu sabiedrībām eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likme kopš 2016. gada jūlija samazinājās par 0,3 procenta punktiem, šā gada jūlijā sasniedzot vidēji 2,5% līmeni. Turklāt nefinanšu sabiedrībām izsniegtajiem kredītiem procentu likme samazinājās gan maziem un vidējiem (līdz 1 miljonam eiro), gan lieliem (virs 1 miljona eiro) aizdevumiem. Arī mājsaimniecībām eiro no jauna mājokļa iegādei izsniegto kredītu procentu likme samazinājās par 0,5 procentpunktiem (šā gada jūlijā vidēji par 2,6%) un patēriņa kredītu procentu likme – par 3 procentpunktiem (šā gada jūlijā vidēji par 16,4%).

Kredītu procentu likmju samazināšanos, pēc V. Mičūnes teiktā, nosaka vairāki faktori: zemās Latvijas kredītiestāžu finansējuma izmaksas, banku savstarpējā konkurence, kredītņēmēju finansiālās situācijas uzlabošanās un papildus tam patēriņa kredītiem – augstāka konkurence ar nebanku aizdevējiem un mājokļa kredītiem – nekustamā īpašuma tirgus attīstība un valdības sniegtais atbalsts mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm. Arī nākamajā pusgadā eksperte prognozē nelielu kredītu procentu likmju samazinājumu, saglabājoties stimulējošai Eiropas Centrālās bankas monetārajai politikai, uzlabojoties kredītņēmēju kredītspējai un saglabājoties augstai konkurencei.