Kredītiestādes Pašreizējā tirgus situācija liek bankām mainīties un meklēt veidus, kā izdzīvot

Izmaiņas vērojamas gan to banku vidū, kuras apkalpo vietējos klientus, gan to kredītiestāžu segmentā, kuras orientējas uz starptautisko klientu apkalpošanu - rūk banku skaits, kas apkalpo vietējos klientus, savukārt nerezidentus apkalpojošo banku sektorā mazinās noguldījumu apmērs. Ņemot vērā finanšu tehnoloģiju kompāniju ietekmes palielināšanos nozarē, paredzams, ka banku skaits Latvijas tirgū saruks.

Būs mazāk

Līdz šim banku nozarē strādājušas vairāk nekā 20 kredītiestādes un visām ir pieticis vietas un klientu – daļa apkalpoja vietējos uzņēmējus un privātpersonas, bet otra daļa skatījās ārpus valsts robežām, orientējoties uz pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem. Pēdējā laikā izmaiņas skārušas abu segmentu kredītiestādes.

Peļņas rādītāji pagaidām nav slikti. Banku sektors šā gada pirmajā pusē darbojās ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā, kas ir par 39% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 269,5 miljonus eiro, taču pērnā gada peļņu lielā mērā ietekmēja ienākumi no VISA daļu pārdošanas, ko guva gandrīz visas bankas.

Izslēdzot šī vienreizējā darījuma ietekmi, banku sektora kopējā gūtā peļņa šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir augusi par aptuveni 10%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Kaut arī šis rādītājs uzlabojas, bankām nākas cīnīties par savu vietu tirgū un ar pelnīšanu neiet tik spīdoši, kas nākotnē var novest pie tālāka tirgus dalībnieku skaita samazināšanās. Pēdējā laikā par darbību optimizāciju ir paziņojušas vairākas kredītiestādes, dažādos veidos cenšoties samazināt izmaksas. Tā pērnā gada jūnijā Danske Bank Latvijas privātpersonu biznesu pārņēma AS Swedbank, savukārt par daudz nozīmīgākām izmaiņām paziņoja DNB banka un Nordea Bank, veidojot apvienoto banku Luminor Baltijas līmenī, kas sāks darbu jau šā gada nogalē.

Mazina risku

Banku segmentā, kuras līdz šim aktīvi strādājušas starptautisko klientu apkalpošanas jomā, pēdējā laikā objektīvu apstākļu dēļ vērojamas ļoti straujas izmaiņas. Pēdējo gadu piemērotie salīdzinoši lielie naudas sodi un auditi, ieviestās stingrākās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, ASV dolāru tiešo korespondentkontu slēgšana vairākām šī sektora bankām, kā arī ekonomiskā situācija vairāku ārvalstu klientu mītnes zemēs arvien ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu atlikuma samazinājumu, kas turpinājās jau sesto ceturksni pēc kārtas, lika vētīt un izsijāt tos klientus, kuri uzskatāmi par riskantiem, tā rezultātā ir cietuši gan šo banku peļņas rādītāji, gan klientu skaits. Par to, ka klientu loks ir jāattīra, tika runāts jau sen, un pēdējā gada laikā tas ir noticis ļoti aktīvi. Ilgus gadus kopējā noguldījumu apmērā aizvien lielāku lomu ieņēma tieši nerezidentu noguldījumi, taču, kā liecina dati, patlaban attiecība starp vietējo noguldītāju naudu un ārvalstu klientu līdzekļiem ir mainījusies.

Ja vēl 2015.gada beigās nerezidentu noguldījumi veidoja 52% no kopējā noguldījumu apmēra, sasniedzot 12,4 miljardus eiro, bet vietējo noguldījumu apjoms bija 10,8 miljardi eiro, tad šā gada pirmā pusgada noslēgumā situācija ir citāda. Rezidentu noguldījumu kopsumma sasniegusi 11,97 miljardus eiro, kas ir 59% no kopējā noguldījumu apjoma, savukārt nerezidentu naudas apmērs sarucis līdz 8,35 miljardiem eiro. Rezultātā sesto ceturksni pēc kārtas banku sektora aktīvu apmērs turpina sarukt (kopumā par 0,9% jeb 258 miljoniem eiro), pirmā pusgada beigās sasniedzot 28,9 miljardus eiro.

Maina kursu

Kā novērojams, vairākas bankas, kuras līdz šim orientējās uz ārvalstīm, aktīvāk savus pakalpojumus ir sākušas ieviest vietējā tirgū, uz laiku piedāvājot norēķinu kartes vai citus pakalpojumus izmantot bez maksas. Savukārt citas kredītiestādes turpina ārvalstu klientu apkalpošanu, taču ievērojami pastiprinājušas klientu līdzekļu avotu pārbaudes, kā arī paudušas plānus orientēties uz augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanu starptautiskajiem klientiem. Ņemot vērā, ka iepriekšminētās veido aptuveni pusi no Latvijā strādājošajām bankām, ir paredzams, ka nākotnē to skaits varētu samazināties un mazāka izmēra kredītiestādes varētu nespēt pildīt nemitīgi augošās regulatoru prasības un direktīvas, kā arī cīnīties ar konkurenci, ko rada ārpusbanku finanšu pakalpojumu sniedzēji. Ņemot vērā nebanku finansētāju sektora attīstību un vairāku kompāniju pārstāvju pieteiktās ambīcijas, paredzams, ka banku skaita samazināšanās tendence turpināsies.