Līdz ar ekonomikas atveseļošanos un Eiropas Savienības fondu pieejamību palielinās gan uzņēmēju pieprasījums pēc aizdevumiem, gan spēja aizņemties

Uzņēmumu kreditēšana

Vērojams, ka aizvien vairāk attīstībā investē tieši mazo un vidējo uzņēmumu segments, savukārt nozaru dalījumā lielāku aktivitāti izrāda rūpnieki, nekustamo īpašumu attīstītāji, lauksaimnieki un tirgotāji.

Virza fondi

Šā gada pirmajā pusgadā uzņēmumiem no jauna izsniegto un piešķirto aizdevumu apmērs pārsniedz 700 milj. eiro, kopējam tautsaimniecībai izsniegto kredītu apjomam sasniedzot 7,558 miljardus eiro, tādējādi gada laikā kopējais kredītportfelis ir audzis par 3%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Nozaru dalījumā, pēc banku pārstāvju novērojumiem, var pamanīt izteiktus aktivitātes līderus, ko daļēji veicina ES fondu līdzekļu pieejamība.

Ņemot vērā, ka lielie aizņēmēji pārsvarā jau ir atraduši savu banku, un šajā segmentā jau labu laiku pēc klientiem novērojamas asas cīņas gan ar procentu likmju samazinājumu, gan papildus pakalpojumu piedāvājumu palīdzību, pēdējo pāris gadu laikā novērojama aizvien lielāka banku aktivitāte, kas vērsta tieši uz mazo un vidējo uzņēmumu segmentu. Kaut arī daļai šī izmēra uzņēmēju aizvien kredīts bankā nav pieejams dažādu finansiālo aspektu dēļ, kopumā gan pieprasījums, gan izsniegto aizdevumu summas šī segmenta pārstāvjiem bankās palielinās.

Kā stāsta AS Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jevgenijs Ivanovs, banka līdz šim finansējusi par 30% lielāku apjomu vidējo uzņēmumu segmentā, savukārt mazajiem uzņēmumiem finansējums izsniegts pat par 53% vairāk nekā 2016. gadā.

Ja skatās sektoru griezumā, šogad ļoti aktīvi rīkojas lauksaimnieki – lielā mērā tas notiek arī tāpēc, ka šogad viņiem ir pieejamas jaunas ES fondu programmas, skaidro AS SEB banka Privātpersonu un MVU kreditēšanas centra vadītājs Māris Saulājs. Aizņēmuma mērķi parasti ir ieguldījumi infrastruktūrā (piemēram, graudu kaltes), lauksaimniecības zemes vai tehnikas iegāde.

«Lauksaimniekiem pagājušais un šis gads jaunu projektu uzsākšanai bijis ievērojami labāks, līdz ar to viņi ir spējuši piesaistīt savu projektu attīstībai Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu, taču kopumā šī nozare ir spējusi kāpināt eksporta apjomus un liecina par ilgtermiņā stabilu sektoru,» piekrīt arī bankas Citadele ekonomisks Mārtiņš Āboliņš.

Rūpniekiem vairāk

Pēc M. Saulāja novērojumiem, aktivitāte kreditēšanas tirgū vērojama arī no pašvaldību uzņēmumu puses, kas plāno siltumapgādes un ūdenssaimniecības projektu īstenošanu. Tāpat ir sakustējusies daudzdzīvokļu ēku siltināšana, taču šajā jomā bankas pārstāvis vēlētos redzēt lielāku aktivitāti. Līdzīgus uzskatus pauž arī J.Ivanovs. «Līdz būvniecības sezonas beigām uzsāksies neliela daļa pirmo māju siltināšanas projektu, kas noslēguši līgumu ar Altum. Lielāka aktivitāte šai jomā sagaidāma nākamajos gados,» prognozē AS Swedbank pārstāvis.

Patīkamas tendences vērojamas rūpniecībā, un eksportētāju pieprasījums pēc aizdevumiem palielinās, kas nākotnē var uzlabot arī kopējās ekonomikas perspektīvas.

«Latvijas rūpnieki šobrīd veiksmīgi izmanto labvēlīgo ekonomisko situāciju pasaulē, un šā gada pirmajos piecos mēnešos ražošana Latvijā augusi divreiz ātrāk nekā ekonomika kopumā. Tā ir ļoti laba ziņa, un, lai rūpniecība turpinātu tikpat sekmīgu attīstību, ir nepieciešamas papildu investīcijas, jo pēdējos gados to apjoms nav bijis pietiekams un uzņēmumiem brīvu jaudu šobrīd nav daudz,» saka M. Āboliņš.

Arī pakalpojumu nozare daudz neatpaliek no rūpniekiem, kas skaidrojams gan ar iekšējā patēriņa kāpumu, gan eksportējošo pakalpojumu nozaru straujo attīstību pēdējos gados, norāda eksperts. Banka Citadele Latvijā šā gada pirmajā pusgadā vislielākās aizdevumu summas izsniegusi rūpniecības kompānijām, pakalpojumu sniedzējiem un nekustamo īpašumu nozares uzņēmumiem. Kopumā banka kredītos uzņēmējiem šā gada pirmajā pusgadā ir piešķīrusi 91,3 milj. eiro, kas ir par 58% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Runājot par finansējuma izlietojumu, J. Ivanovs novērojis, ka klientiem aktuāla ir apgrozāmo līdzekļu finansēšana, kuras pieprasījums pret pagājušo gadu ļoti pieaudzis.

Tas daļēji skaidrojams arī ar to, ka aizvien biežāki ir gadījumi, kur lielas uzņēmumu grupu finanšu pārvaldības uzņēmumi aizņemas, lai finansētu savas darbības ne vien valsts teritorijā, bet nepieciešamības gadījumā izmantotu finansējumu citu grupas uzņēmumu darbības nodrošināšanai,» uzsver AS Swedbank pārstāvis.

Lielajos - nekustamie

Vērtējot lielo uzņēmumu segmentu, visaugstākā aktivitāte ir nekustamo komercīpašumu sektorā – šogad noslēgta virkne apjomīgu komercplatību pārdošanas darījumu, kā arī uzsākta vairāku lielu tirdzniecības centru būvniecība, uzsver M. Saulājs.

«Tuvākajā laikā arī izmaiņas nesagaidām, jo mājokļu kreditēšana atgriežas pozitīvajā ciklā, un aktivitāte mājokļu segmentā, visticamāk, turpinās pieaugt. Sekmīgi attīstoties pakalpojumu nozarēm, pieaug arī pieprasījums pēc papildus biroju telpām Rīgā,» komentē M. Āboliņš.