Ražošana Ražošanas nozare Latvijā patlaban aug divas reizes straujāk nekā ekonomika kopumā, taču jaudas ir izsmeltas, tādēļ ir nepieciešamas investīcijas

Šajā gadā kopējais uzņēmēju noskaņojums uzlabojas, ko veicina labā situācija eksporta tirgos, taču tas aizvien nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni.

Ekonomika augs

Pēc vairāku gadu ilguša pesimistiska noskaņojuma uzņēmēju vidū pēdējo ceturkšņu laikā kompāniju vadītāji gan uz esošo ekonomikas situāciju, gan nākotnes perspektīvā raugās optimistiski. Jaunākā Citadele Index dati gan uzrāda atšķirības, vērtējot nozaru un reģionu griezumā – daļa kompāniju vadītāju vēl slīgst pesimismā.

Ceturkšņa laikā uzņēmēju noskaņojumu raksturojošais indekss ir turpinājis uzlabojies, pirmā pusgada beigās sasniedzot 50,7 punktus, un jau otro ceturksni pēc kārtas indekss ir pozitīvs. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā sagaidāma tālāka ekonomikas izaugsme.

Gada sākumā optimisms, kas parādījās, bija vērsts uz nākotnes gaidām, bet esošās situācijas vērtējums bija samērā negatīvs, taču patlaban šī brīža situācijas vērtējums ir uzlabojies un ir labākais kopš 2013. gada nogales, stāsta AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Jau otro ceturksni pēc kārtas var vērot, ka vislabāk patlaban veicas ražošanas nozarei, un to pārstāvošie uzņēmēji pēc optimisma līmeņa atgriezušies aptuveni 2012. gada līmenī, kad notika atkopšanās no krīzes, sasniedzot 52,5 punktus, kas ir veselīgs līmenis, turklāt tendence ir augšupejoša. Otra optimistiskākā nozare patlaban ir būvniecība, kas izgājusi ciklu no ļoti depresīva noskaņojuma pērnā gada otrajā pusē līdz optimismam patlaban. Savukārt viena no nozarēm, kurā vēl valda pesimisms, ir tirdzniecība. To eksperts skaidro ar faktu, ka šajā nozarē ienākumi parādās vēlāk – sākotnēji ražotāji saražo preces, tās eksportē, un gūst ienākumus, kas parādās darbinieku ieņēmumos un galu galā tiek tērēti tirdzniecības nozarē.

Vērtējot pēc uzņēmuma lieluma, 2. ceturksnī, tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, pesimistiski ir noskaņoti tikai mikrouzņēmumu vadītāji, bet pārējās grupās uzņēmēju noskaņojums ir optimistisks, savukārt reģionu griezumā vispesimistiskāk noskaņoti uzņēmēji Vidzemē un Latgalē.

2. ceturksnī tāpat kā iepriekšējā ceturksnī eksportējošo uzņēmumu vadītāji ir noskaņoti optimistiski, bet neeksportējošo uzņēmumu vadītāji – drīzāk pesimistiski.

M. Āboliņš gan uzsver, ka pašreizējais optimisms ne tuvu nav tajā līmenī, kāds tas bija pirms krīzes, tomēr kā pozitīvu faktoru vērtē labo noskaņojumu ražošanas nozarē, kas ir ekonomikas dzinējspēks. Patlaban novērojams, ka aizvien lielākas galvassāpes uzņēmējiem sagādā darbaspēka trūkums.

Bažas noraida

Kopumā patlaban ekonomikas izaugsme ir veiksmīga, un paātrinās – IKP gada laikā pieaudzis par 4,2%, situāciju tautsaimniecībā raksturo Ekonomikas ministrijas parlamentālais sekretārs Jānis Upenieks. Kā liecina jaunākie statistikas dati, patlaban strauji attīstās rūpniecība, aug eksporta apjomi un darba algas, savukārt sarūk bezdarba līmenis.

Arī bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile atzinīgi vērtē pēdējos tautsaimniecības rādītājus: «Ražošana valstī šogad ir augusi divas reizes ātrāk nekā visa ekonomika kopumā, un novērojams, ka tieši ražošana un pakalpojumu sfēra bankā ir visaktīvāk kreditēta». Ražotāju pieprasījumu pēc aizdevumiem viņa skaidro ar faktu, ka liela daļa ražojošo uzņēmumu patlaban ir sasnieguši savu darbības maksimumu, taču tajā pašā laikā ekonomikas attīstība ārvalstu tirgos – gan Eiropā, gan Āzijā, gan ASV – rada labus priekšnosacījumus labiem eksporta panākumiem. Tajā pašā laikā šobrīd lielai daļai ražotāju jaudas ir izsmeltas, un pienākusi fāze, kad ražotājiem ir jādomā par investīcijām ražošanā.

Tiesa gan, izaugsme pēdējā laikā ir veicinājusi spekulācijas par potenciālo ekonomikas pārkaršanu, taču J. Upenieks noraida šīs bažas, uzsverot, ka vairāku gadu laikā ir veikts sistemātisks darbs, lai to novērstu un visi faktori liecina par turpmāku augšupeju. «Vasarā ir pieņemta nodokļu reforma, kur viens no būtiskākajiem jautājumiem ir 0% uzņēmumu ienākumu nodoklis reinvestētajai peļņai, un daudzi uzņēmēji ir teikuši, ka tas būs liels atspaids un palīgs, lai turpinātu investēt attīstībā. Tāpat ir domāts par atbalstu energointensīviem uzņēmumiem. Ir pieejams liels atbalsts no ES fondu programmām, kas nes lielu pienesumu mūsu ekonomikai. EM patlaban strādā pie tā saucamās viedās imigrācijas plāna, kas ļaus uzņēmējiem piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm,» plānos dalās ministrijas pārstāvis.

S. Purgailes novērojumi liecina, ka uzņēmēji investīciju ziņā ir piesardzīgi, un ļoti rūpīgi izvērtē, vai tiešām šī situācija ir reāla, kad bizness un ekonomika aug. «Cilvēki it kā ir kļuvuši optimistiskāki, bet noskaņojums atrodas trauslajā zonā, un uzņēmēji saka: jā, šodien ir labi, bet kas būs rīt vai pēc pieciem gadiem?» Tomēr tajā pašā laikā S. Purgaile atzīst, ka ir labi, ka uzņēmēji spēj izvērtēt iespējas investīcijām, nepārvērtēt savas spējas un nenodarīt postu ekonomikas svārstību laikā, tādēļ ekonomika virzās uz priekšu sabalansēti.

S. Purgaile novērojusi, ka nozaru dalījumā ievērojami atšķiras vidējās aizņēmuma summas. Rūpnieki un nekustamā īpašuma sektora pārstāvji vidēji bankā aizņemas ap pusmiljonu eiro, savukārt lauksaimnieki ir daudz pieticīgi, un vidējais kredīts šajā sektorā ir ap 50 tūkst. eiro.

Izskaust pelēko zonu

Pēc betona un cementa patēriņa var izvērtēt kopējo ekonomikas stāvokli, jo patērētie apjomi ir daudz lielāki nekā citu izejmateriālu apmēri, stāsta CEMEX valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš. Tā, piemēram, 2008. gadā cementa patēriņš uz vienu iedzīvotāju ievērojami samazinājās, un kompānijas pārstāvji brīdinājuši, ka pēc neilga laika būs sabrukums. Kaut arī pēdējā laikā izskanējušās ziņas par ekonomiku Latvijā ir labas, mūsu valsts aizvien betona patēriņa ziņā atrodas pēdējā vietā Eiropā, un Latvijā ik gadu tiek patērēti 188 kilogrami uz iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Igaunijā patērē 330 kilogramus, Polijā – 400 kilogramus, bet Īrijā – 1000 kilogramus.

Šis gads, skatoties pēc cementa un betona patēriņa Latvijā, pieauguma ziņā mērojams ar divciparu skaitli, kas seko iepriekšējiem diviem gadiem, kad bija vērojama lejupejoša tendence, un pēdējā laikā valdības īstenotie pasākumi, pēc M. Gruzniņa domām, ir palīdzējuši uzlabot uzņēmumu darbību. Patlaban CEMEX 70% savas produkcijas eksportē, kompānija saskārusies ar grūtībām, ko sagādāja Krievijas tirgus aizvēršanās. Mums bija grūts laiks, bet spējām šo tirgu aizvietot ar Skandināviju, un esam ražošanu patlaban atjaunojuši līdz gandrīz pilnai jaudai, tāpēc produkciju eksportējam gan uz Baltijas valstīm, gan Skandināvijai un Baltkrievijai. Tuvākajos gados kompānijas pārstāvis paredz augšupejošu tendenci gan ekonomikā, gan uzņēmuma darbībā, kad būs gan pieejami ES fondi, gan tiks realizēti vairāki lieli projekti. Tomēr, lai uzlabotu uzņēmēju konkurētspēju vietējā tirgū, valdībai, pēc viņa domām, ir jādomā, kā izskaust ēnu ekonomikas zonu.

«Esam starp tiem ražotājiem, kuros ir ieguldītas ārvalstu investīcijas, līdz ar to uz nākotni skatāmies optimistiskāk nekā vietējie ražotāji, taču viens no sāpīgākajiem aspektiem patlaban ir pelēkā ekonomika Latvijā, kas veido lielu īpatsvaru gan būvniecībā, gan minerālmateriālu ieguvē, gan transporta jomā,» viņš piebilst. Uzņēmums situāciju izjūt īpaši sāpīgi, jo visi izejmateriāli ražošanai tiek pārvadāti, līdz ar to visi, kas tos transportē, neievērojot likumdošanu (piemēram, pārkrauj kravas, neievēro darba laiku, pārdod betonu skaidrā naudā), vienmēr saglabā priekšrocības salīdzinot ar tiem, kuri to ievēro. «Tieši šī ir joma, kurai valdībai vajadzētu pievērst uzmanību, domājot par ienākumu iekasēšanu nākotnē. Nodokļus nevajag tik lielā mērā palielināt, kā sekot līdzi jau to nomaksai esošajos uzņēmumos. Jebkura mašīna, kas 25 tonnu vietā aizved 35 tonnas, šo starpību ved bez maksas. Ņemot vērā, ka izejmateriāli maksā salīdzinoši maz, to vērtība, vedot legāli vai nelegāli, atšķiras simtkārtīgi. Katrs pārvadātais kilometrs ražotājam, kurš grib konkurēt tirgū, ir ļoti būtisks,» viņš atzīst.