Kravu pārvadājumi Lai lemtu par investīcijām Latvijā loģistikas centra izveidē, būtisks priekšnoteikums ir Latvijas puses izstrādāts loģistikas masterplāns, kas ietvertu gan Rīgas brīvostas, gan Latvijas dzelzceļa attīstības stratēģiju, intervijā DB uzsver Duisburgas ostas izpilddirektors Larss Nennhauss

Pērn septembrī Latvija un Duisburgas osta parakstīja savstarpējās saprašanās memorandu. Ko tas paredz, un ar ko Latvija ir interesanta Duisburgas ostai?

Sākotnēji mēs kontaktējām ar Latvijas dzelzceļu un Satiksmes ministriju. Latvijas puse norādīja, ka Duisburga ir sākuma un beigu punkts transkontinentālajiem dzelzceļa pārvadājumiem starp Eiropu un Ķīnu, un vēlējās zināt par sadarbības iespējām. Otra sadarbības stāsta daļa ir saistīta ar loģistikas parku Lielais akmens Baltkrievijā, ar kuru Latvija vēlas būt savienota. Ķīnas investori, kas ieguldījuši Lielajā akmenī, raugās pēc dziļas jūras ostas Baltijas valstīs. Un ir divas alternatīvas – Klaipēdas osta un Rīgas osta. Duisburgas osta kā viens no investoriem Lielajā akmenī kopā ar Ķīnas partneriem izlēma, ka būtu lietderīgi veidot savienojumu ar Rīgu. Tādēļ arī tika parakstīts saprašanās memorands.

Vai Duisburgas osta varētu arī investēt Latvijā loģistikas centra izveidē?

Tā varētu būt viena no iespējām, taču pagaidām vēl ir pāragri par to runāt. Tam būtisks priekšnoteikums ir Latvijas puses izstrādāts loģistikas masterplāns, kas ietvertu gan Rīgas brīvostas, gan Latvijas dzelzceļa attīstības stratēģiju. Šāds masterplāns būtu bāze mūsu tālāko lēmumu pieņemšanai.

Jūs runājat par iespējamu sadarbību ar Latviju. Vai varat precizēt, kāda tā varētu būt?

Mēs esam identificējuši vairākas iespējamās sadarbības jomas. Duisburgas ostai ir ilgu gadu pieredze, kā iekšzemes ostai attīstīt intermodālus transporta savienojumus, tā ka šādu savienojumu izveide varētu būt viena no sadarbības jomām. Otra sadarbības joma varētu būt kopuzņēmumu veidošana. Mēs gan neesam finanšu investors un nevienu projektu nefinansēsim 100% apmērā. Taču esam gatavi kļūt par partneriem projektos, kas atbilst mūsu attīstības stratēģijai. Viens no mūsu mērķiem ir piesaistīt vairāk konteineru vilcienu no Ķīnas. Latvijas dzelzceļa savienojumi ar Baltkrieviju un Poliju varētu minēto kravu plūsmu palielināt.

Viens no priekšnoteikumiem tranzīta kravu piesaistei ir konkurētspējīga piedāvājuma izveide potenciālajiem klientiem – kravu nosūtītājiem. Kam ir jābūt ietvertam šādā piedāvājumā, un kas veido tā konkurētspējas priekšrocības?

Vispirms jau tas ir piegādes laiks, cena, stabilitāte un piegādes regularitāte. Piemēram, Duisburgas osta klientiem kravu piegādē uz Roterdamu piedāvā alternatīvas iespējas – kuģu vai dzelzceļa pārvadājumus. Līdz ar to atkarībā no piegādājamās preces klientiem ir iespēja izvēlēties gan piegādes veidu, gan cenu.

Vai Latvijai ir šāds konkurētspējīgs piedāvājums klientiem?

Mēs redzam, ka jums ir liels potenciāls šādu piedāvājumu izveidot un piesaistīt kravas gan no Skandināvijas, gan Ķīnas.

Bet kādēļ lai kravu nosūtītāji izvēlētos Rīgu, nevis Klaipēdu?

Rīgas brīvostas priekšrocība ir ap to izvietotie daudzie uzņēmumi, tāpat arī attīstīti termināļi un pieredzējis un kvalificēts personāls, kā arī izeja uz Skandināvijas valstīm. Tie ir labi priekšnosacījumi, lai izveidotu jaunu pārvadājumu konceptu, jo ir parādījušies jauni tirgi, kādu vēl nebija pirms pieciem gadiem, un sadarbībai ar tiem nepieciešams jauns koncepts.

Kāda ir valdības loma šāda piedāvājuma izveidē, vai tas ir jāuzņemas tikai pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, vai tajā jāpiedalās arī valdībai?

Noteikti jāpiedalās arī valdībai. Ar Ķīnu nevar veidot biznesu bez valdības līdzdalības. Līdz ar to ir jābūt noteiktai valdības apņēmībai, kas saistīta ar masterplāna izstrādi un investīcijām infrastruktūrā.

Jūs atkārtoti minat nepieciešamību izstrādāt loģistikas masterplānu. Kādēļ tas ir tik svarīgi, un ko tam vajadzētu iekļaut?

Tas nav tikai par to, kādas ir dzelzceļa vai ostu funkcijas. Masterplānam ir jāsniedz atbilde, kādi ir Latvijas kopējie loģistikas uzdevumi, vai esat tranzīta valsts un ko tas paredz, kāda infrastruktūra tam ir nepieciešama, kā tajā iekļaujas ostas un dzelzceļš. Vācijā jau vairākus gadus ir šāds loģistikas masterplāns, kas kalpo par ietvaru loģistikas kā tautsaimniecības nozares attīstībai.

Vai var teikt, ka nākotne pieder intermodāliem pārvadājumiem?

Jā, pilnīgi noteikti. Duisburgas osta ir šāds intermodāls reģionālais centrs. Jūs nevarat fokusēties tikai uz jūras pārvadājumiem, īpaši līdz ar jaunā Zīda ceļa attīstību. Ir jāsavieto vienā veselumā visi iespējamie transporta veidi.

Kādus jūs redzat risinājumus kravu plūsmas palielināšanai no Eiropas uz Ķīnu?

Viena no iespējām ir informēt klientus, jo daudzi nemaz nezina, kādas pašlaik ir alternatīvās iespējas nogādāt kravas no Eiropas uz Ķīnu. Piemēram, no Rietumeiropas uz Ķīnas vidieni pašlaik pa dzelzceļu ir iespējams kravas nogādāt mazāk nekā desmit dienās. Par to ir jāstāsta kravu nosūtītājiem.

Latvijā ir trīs ostas, tādēļ likumsakarīgs ir jautājums, kāda ir ostu loma intermodālajos starptautiskajos pārvadājumos

Es atkārtošos - jums nevajag domāt par katra atsevišķā pārvadājumu veida attīstību, bet tos visus iekļaut kopējā loģistikas masterplānā. Starptautiskie jūras pārvadājumi nestrādās, ja nebūs attīstīti sauszemes iekšzemes pārvadājumi, kas visefektīvākie ir tieši pa dzelzceļu.

Jūs jau minējāt, ka Duisburgas osta ir nozīmīgs sākuma un gala mērķis precēm uz un no Ķīnas. Bet kāda ir Duisburgas ostas vieta jaunajā Zīda ceļā?

Duisburgas ostā strādā vairāk nekā 30 dzelzceļa operatoru, kas mūs savieno ar apmēram simts galamērķiem Eiropā. Teju visas lielākās loģistikas kompānijas atrodas Duisburgas ostā. Tie ir priekšnoteikumi, lai Ķīnas uzņēmumi vēlētos savas preces sūtīt tieši uz Duisburgu, no kurienes notiktu tālākā to distribūcija. Duisburga ir kļuvusi par gala pieturu konteineru vilcieniem no Ķīnas. Pašlaik no mūsu ostas atiet 25 konteinervilcieni nedēļā uz un no Ķīnas. Protams, mērķis ir to skaitu palielināt. Tādēļ mēs strādājam pie jaunu ceļu izveides, jo, lai iekļautos globālajā kravu plūsmā, ir jābūt proaktīviem, nemitīgi attīstot jaunus maršrutus. Tādēļ mēs arī izlēmām par investīciju veikšanu Turcijā un Baltkrievijā, vēlamies investēt vēl Ķīnā, tāpat arī Latvijā.

Kas ir Duisburgas ostas veiksmīgās darbības pamats? Kas ir tas, kas ļāvis jums kļūt par tik nopietnu spēlētāju uz globālās loģistikas skatuves?

Mēs esam Duisburgas ostu mērķtiecīgi attīstījuši 15 gadu garumā. Mums ir ļoti labi priekšnosacījumi, esam izvietoti tieši pie Reinas, un mums ir labi attīstīts dzelzceļš. Tālākais uzdevums bija izveidot pievilcīgu biznesa vidi klientiem. Piemēram, kravu nosūtītājiem ir svarīgi katras dienas savienojumi ar jūras ostām, un mēs viņiem tos nodrošinām. Tāpat mūsu piedāvājums ietver attīstītu noliktavu tīklu. Mēs apzinājām, kādas ir klientu vēlmes un prasības, tad darījām visu, lai tās nodrošinātu.

Varbūt jums ir kāds padoms Latvijai, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk tranzīta kravu?

Es negribu dot padomus, taču varu dalīties savā pieredzē. Ir svarīgi, lai ar klientiem, īpaši no Ķīnas, tiktu runāts vienā valodā. Tas nozīmē, ka ir jābūt integrētam piedāvājumam no visiem pārvadātājiem – gan dzelzceļa, gan ostām, gan sauszemes.