Energoefektivitāte Kļūstot pieejamam Eiropas Savienības finansējumam, pamazām tempu uzņem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma

Tiesa, apstiprināto projektu skaits palielinās lēni; daļa pieteikumu sastopas ar vairākām problēmām, tostarp netiek sasniegts gaidītais ietaupījums, iedzīvotāju maksājums pēc renovācijas veikšanas var palielināties.

Nākamgad aktīvāk

Lai nodrošinātu Latvijas pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, Ekonomikas ministrija (EM) Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas periodā ir atbildīga par vairākām programmām energoefektivitātes paaugstināšanai gan gala lietotāju sektorā, gan enerģijas ražošanā un pārvadē ar kopējo publisko finansējumu 375,8 milj. eiro apmērā. Pieteikto projektu skaits aug lēnām, un sagaidāms, ka straujāks kāpums būs nākamajā gadā. Tiesa gan, spieķus riteņos liek augošās izmaksas būvniecības sektorā un citi faktori. «Gada pirmā puse bija klusāka projektu īstenošanā. Apsaimniekotāji, biedrības ar pieredzi sāka aktīvi darboties, bet lielākā daļa potenciālo projektu īstenotāju pamazām iešūpojās. Priecē fakts, ka, sākot no augusta, aktivitāte ir būtiski paaugstinājusies,» raksturo DNB bankas Mazo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Pāne. Kopumā valstī šīs programmas ietvaros ir plānots nosiltināt aptuveni 1030 mājas, šobrīd šis ir finansēšanas virziens ar potenciālu, uzskata Swedbank Korporatīvo klientu attiecību vadītāja Liāna Vikmane. Aktivitāti uzrāda arī Rīga, kas iepriekš bijusi kūtrāka, gan Pierīga, no reģioniem aktīvākā ir Kurzeme un Vidzeme. Projekta vidējais apjoms, investējot energoefektīvos pasākumos piecu stāvu daudzdzīvokļu mājām, varētu būt ap 200 tūkst. eiro; iedzīvotāji šo izmaksu segšanai var piesaistīt ES grantu līdz 50%, ko administrē Altum. Taču, ja visu projektu būvniecības laiks sakritīs, tas noteikti ietekmēs izmaksas. Jau šobrīd ir novērojams cenu pieaugums celtniecībā, viņa brīdina.

Šobrīd SEB bankā programmas ietvaros ir apstiprināti 8 kredīti renovācijai, kopsummā 1,7 milj. eiro vērtībā, stāsta AS SEB banka Kreditēšanas atbalsta pārvaldes vadītājs Māris Saulājs. Visvairāk kredītu ir apstiprināti Liepājā – trim projektiem, Ikšķilē – diviem, kā arī pa vienam Siguldā, Rīgā un Talsos. Aptuveni tikpat liels kredītu skaits varētu tikt apstiprināts līdz gada beigām. Ceļš līdz finansējuma izsniegšanai ir aptuveni 2–3 mēneši, un banka pašlaik finansējusi divus projektus Kurzemē un divus projektus Zemgalē. Šogad plānots sniegt finansējumu astoņām mājām par kopējo summu divi milj. eiro, stāsta I. Pāne. Arī viņa atzīmē Liepāju, kur ir vērojama lielākā aktivitāte, kur tehniskais atzinums ir sniegts 20 mājām. Jāpiebilst, ka Liepājā šī gada maijā arī tika finansēts pirmais projekts no jaunās programmas šajā atbalsta periodā, kur būvniecības darbi rit pilnā sparā, un pašlaik 40% darbu ir veikti. Nākamā pilsēta, kas izceļas ar aktivitāti, ir Salaspils – 11 mājas.

Var ieilgt

Projektu apstiprināt nav vienkārši, pastāv dažādi šķēršļi, kā rezultātā to īstenošana var ilgt pat pāris gadu. Banku pārstāvji, pirms naudas aizdošanas, vērtē maksāšanas disciplīnu mājā pēdējo 12 mēnešu laikā, un pēdējo 12 mēnešu izrakstītajiem rēķiniem ir jābūt apmaksātiem vismaz 90–95% apmērā, proti, debitoru parādi nevar būt lielāki par 5% šajā periodā, projektam jābūt 2/3 iedzīvotāju piekrišanas, un atmaksas termiņš ir līdz 20 gadiem, savukārt procentu likme tiek noteikta katram projektam individuāli. M. Saulājs atgādina, ka kredīta atmaksa tiek veikta no iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem, tāpēc arī bankai ir svarīgi, ka pēc renovācijas veikšanas iedzīvotāju maksājumi nepieaugtu. Banka vērtē arī mājas atrašanās vietu, jo vēlas gūt pārliecību, ka tā būs apdzīvota arī pēc 20 gadiem.

Bankas vērtē dzīvokļu īpašnieku gatavību veikt investīcijas. Lielākās grūtības sagādā lēmumu pieņemšanas process, tas, ka dzīvokļi tiek izīrēti un ir grūti sasniegt īstos tā īpašniekus, papildina L. Vikmane. Izaicinājumus novērojis arī M. Saulājs: «Dažādu apsvērumu dēļ (piemēram, lai sasniegtu programmā iestrādātos rezultatīvos kritērijus), daļa no izmaksām jāpārceļ uz neattiecināmajām, līdz ar to no kopējām izmaksām granta apmērs samazinās. Tā rezultātā iedzīvotāju maksājums pēc renovācijas darbu veikšanas var pat palielināties. Process ir niansēts, tāpēc lēns. Par to arī liecina tas, ka līdz reālais naudas izmaksāšanai ir nonākuši vien daži projekti.» I. Pāne uzsver, ka visbiežāk sākotnējais atteikums ir saistīts ar to, ka ir ļoti lielas remontdarbu izmaksas, kas neatbilst noteiktajam lietderīgumam – izmaksas uz kvadrātmetru vai arī ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķina palielinājums ir nesamērīgs. Altum atteikums pamatā balstās uz to, ka netiek sasniegts projekta ekonomiskais ieguvums – spēja atmaksāt finansējumu 20 gados. Ja ir salīdzinoši zems apkures tarifs, tad ir grūti sasniegt projekta ekonomisko atdevi. Tādās situācijās iespējams pārdalīt daļu izmaksu uz neattiecināmām un daļu finansēt ar Altum atbalstu, viņa iesaka. Pēc L. Vikmanes aplēsēm, atkarībā no mājas lieluma, no idejas līdz projekta īstenošanai process varētu aizņemt pat līdz diviem gadiem.