Aizdevumu likmes Neskatoties uz aizdevumu likmju samazinājumu pēdējo gadu laikā, Latvijā uzņēmējam kredīts maksā dārgāk nekā vidēji Eiropā

Šā gada jūlijā uzņēmējiem no jauna izsniegto aizdevumu procentu likme sasniedza 2,61% gadā, tādējādi, salīdzinot ar 2014.gada sākumu, kad maksa par finanšu resursiem bija vidēji 3,51%, tā ir samazinājusies. Varētu domāt, ka šī ir pozitīva ziņa, jo par finansējumu jāmaksā lētāk, līdz ar to uzņēmumam ir iespēja ietaupīt, taču, izvērtējot citu Eiropas valstu datus, aina vairs nešķiet tik spīdoša – Latvijā par kredītu šobrīd jāmaksā dārgāk nekā vidēji eirozonas reģionā. Jūlijā eirozonas valstīs vidējā kredītu likme bija 1,56%, kas ir par procentpunktu zemāk nekā mūsu valstī izsniegtajam finansējumam.

Pakāpeniski rūk

Attīstoties tautsaimniecībai un atsevišķām tās nozarēm, nefinanšu sabiedrības kļuvušas finansiāli spēcīgākas un var pretendēt uz lētākiem aizdevumiem, un, kā liecina Latvijas Bankas informācija, kopš 2016. gada oktobra nefinanšu sabiedrībām no jauna eiro izsniegtajiem mazajiem un vidējiem kredītiem procentu likmes sarukušas straujāk nekā lielajiem kredītiem.

Pēdējā ceturkšņa laikā dažas lielākās Latvijas kredītiestādes samazinājušas arī pievienoto procentu likmes daļu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, pozitīvi vērtējot Latvijas tautsaimniecības attīstību un atsevišķu nozaru perspektīvas, kā arī cīnoties par savu pozīciju Latvijas kredītu tirgū, skaidro Latvijas Bankas eksperti.

Kopumā pēdējā laikā uzņēmumu kreditēšanas izmaksas ir gājušas uz leju gan eirozonā vidēji, gan Baltijas valstīs un Latvijā, un likmju attiecības starp eirozonu un Latviju ir saglabājušās līdzīgā līmenī. Komentējot šo informāciju, DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka tirgus tendences ir ietekmējuši vairāki faktori. Pēdējo gadu laikā naudas cena tirgū ir turpinājusi slīdēt uz leju, piemēram, trīs mēnešu Euribor likme šobrīd atrodas vēsturiski zemākajā līmenī. Ilgāka termiņa naudas cenas (ko atspoguļo mijmaiņas darījumu (swap) likmes) eirozonā ir nedaudz pacēlušās virs pērnā gada minimuma, taču joprojām ir ļoti zemas un šā gada laikā tālāk uz augšu nav gājušas. Tāpat tirgu ietekmē papildus specifiski faktori atsevišķās valstīs. Piemēram, Itālijā kredītu izmaksas ir kritušās ļoti strauji, kas daļēji saistīts ar Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku, kas ļoti labvēlīgi (pazeminoši) ietekmē tieši salīdzinoši riskantāko dalībvalstu vērtspapīru procentu likmes, kas savukārt ir svarīgs atskaites punkts uzņēmumu kreditēšanas izmaksām.

Tāpat Itālijai šogad izdevies beidzot panākt progresu slikto parādu nastas samazināšanā, kas palīdz tai aktīvāk pievērsties jaunu kredītu izsniegšanai, skaidro P. Strautiņš. Tiesa gan, tas, ka kredīti maksā dārgāk, nenozīmē, ka ar vienām no augstākajām procentu likmēm eirozonā Latvijā bankas pelna visvairāk, skaidro AS SEB banka Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš, jo, pēc viņa teiktā, pretī būtu jārēķina naudas izmaksas, kuras, piemēram, Vācijas bankām ir krietni lētākas nekā Latvijas bankām. Kopējās kredīta izmaksas tāpat vēl ir atkarīgas no virknes komisiju, kuras var būtiski ietekmēt gala rezultātu.

Neizskatās labi

Tiesa gan, neskatoties uz to, ka tautsaimniecības situācija Latvijā uzlabojas un uzņēmumu rādītāji tāpat, aizvien pastāv vairāki aspekti, kādēļ vietējām kompānijām aizņemoties sanāk maksāt dārgāku cenu par resursiem, un esošie fundamentālie faktori liecina, ka tuvākajos gados šī tendence, visdrīzāk, nemainīsies. To, kādēļ Latvijā uzņēmumu vidējās aizņēmumu likmes ir augstākas nekā vidēji ES, P. Strautiņš pamato ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, pēc eksperta teiktā, dārgākas likmes ir saistītas ar uzņēmumu kredītspēju. Vidējam Latvijas uzņēmumam ir īsāka kredītvēsture, pieredze tirgū, kā arī ir bijis atvēlēts īsāks laiks pašu kapitāla veidošanai nekā citu Eiropas valstu uzņēmumiem, un vidējais uzņēmums Latvijā noteikti ir mazāks nekā Vācijā vai Francijā. Tāpat mūsu valstī virs vidējā līmeņa ir ēnu ekonomika, kas liek uzņēmumu bilancēm izskatīties sliktāk, nekā tās ir realitātē, attiecīgi padarot tos šķietami riskantākus, un visiem zināmi ir trūkumi mūsu tiesu sistēmā, atzīst eksperts. Taču tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri ir salīdzinoši lieli, ar stiprām bilancēm un kuriem ir laba reputācija kā uzticamiem sadarbības partneriem, finansēšanas izmaksas ir ļoti zemas, uzsver ekonomists. Tam piekrīt arī bankas Citadele Resursu direkcijas vadītājs Kaspars Jansons: «Jo lielāka ekonomika un lielāki uzņēmumi, jo mazākas ir kreditēšanas likmes. Izsniedzot mazākus kredītus, to administrēšana ir dārgāka un riska profils ir augstāks, tādēļ arī kreditēšanas likmes ir nedaudz lielākas.» A. Lāriņš piebilst, ka finanšu tirgus eirozonā ir pārmaiņu priekšā un virkne pārmaiņu agrāk vai vēlāk cenu situāciju izlīdzinās. Kreditēšanā būtiski ir valstu kredītreitingi. Kamēr nav vienotas fiskālās, monetārās un ekonomiskās telpas, ir dažādi riski un dažāda naudas cena, viņš atzīst.