Gandrīz puse nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēju nav apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā

Alternatīvās finanses

Lai spētu uzturēt izaugsmes tempu Latvijas alternatīvā finansējuma sektorā, nepieciešams labvēlīgs regulējums, kas vienlaicīgi aizsargā arī šo uzņēmumu klientus. Pirmais solis nesen sperts, izveidojot Kopfinansējuma pakalpojumu likumu, taču sektora konkurētspējas uzlabošanai vēl daudz darāmā ne tikai valsts, bet ES līmenī. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir pārrobežu darījumi.

Izaugsme turpinās

Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas un finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumi turpina iekarot savu vietu Eiropā, savukārt nebanku kreditētāji sāk darbu jaunās pasaules valstīs. Ņemot vērā, ka šīs kompānijas ir mobilas un spēj ļoti ātri savu darbību pārorientēt uz citām valstīm, Latvijai jādomā, kā tās noturēt šeit un kā veicināt uzņēmēju vēlmi dibināt šos uzņēmumus mūsu valstī. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktais pētījums, patlaban tikai nedaudz vairāk nekā puse finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tikai 17% uzskata, ka nākamo 12 mēnešu laikā valdība nodrošinās tiesiskās vides stabilitāti. LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, skatoties uz produktiem, kas varētu attīstīties nākotnē Latvijā, lielāko izrāvienu prognozē šādos segmentos: savstarpējo aizdevumu un pūļa finansējuma platformas, maksājumu veikšana un e-komercija, tiešsaistes kreditēšana, kā arī personīgo finanšu pārvaldīšana, lieli dati (Big Data) un analīze.

Kā liecina tirgus dati, salīdzinājumā ar pārējo kontinentālo Eiropu attiecībā pret vienu iedzīvotāju, caur Latvijā strādājošām savstarpējo aizdevumu platformām ir finansēts visvairāk aizdevumu un gada laikā apjomi auguši vairāk nekā trīs reizes.

Latvijā ir izveidojies arī aktīvs nebanku kreditēšanas sektors. Pagaidām dati par pirmo pusgadu vēl nav pieejami, bet, kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra statistika, 2016.gads nebanku kreditētājiem no jauna izsniegto kredītu jomā bijis veiksmīgākais piecu gadu laikā. Kopumā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2016.gadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 538,46 miljonu eiro apmērā, kas ir par 70,45 miljoniem eiro jeb 15,05% vairāk nekā 2015.gadā. Kopējais nozares kredītportfelis Latvijā 2016. gada beigās bija 527,79 miljoni eiro, no kuriem 107,95 miljonus eiro veidoja tiešsaistes kreditēšana.

Latvijā aktīvi darbojas ap 240 jaunuzņēmumu, no kuriem 13% - finanšu tehnoloģiju jomā. Aptuveni 80% no kopējām investīcijām start-up uzņēmumos ir ieguldīti finanšu tehnoloģiju jomā, tāda ir informācija LAFPA rīcībā.

Strādā pāri robežām

Nākotnē būtisks izaicinājums likumdevējiem ir darījumi, kas veikti pāri robežām, līdz ar to ir nepieciešams regulējums ne tikai valsts mērogā, bet arī tāds, kas aptver visu ES teritoriju.

«Adekvāts industrijas regulējums nav tikai Latvijas rūpe vien,» uzsver Twino Investīciju platformas vadītājs Jevgeņijs Kazaņins. «Ja Eiropas spēlētāji vēlas sacensties ar Ķīnas vai Amerikas konkurentiem, mums uz vienotu finanšu tehnoloģijas nozares regulējumu jāskatās visas Eiropas līmenī. Jau šobrīd var redzēt daudzus tirgus spēlētājus, kuri piedāvā savus pakalpojumus visā Eiropā. Šai pozitīvajai tendencei gan ir arī ne tik iepriecinoša puse – daudzu valstu regulatori nespēj izsekot līdzi strauji augošajai un mainīgajai finanšu tehnoloģiju nozarei, piedāvājot adekvātu regulējumu.»

2015.gadā Eiropas Komisija noslēdza konsultācijas par risinājumiem, kā Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem iegūt priekšrocības no vienota tirgus, tādējādi uzlabojot konkurētspēju un efektivitāti. Divi gadi ir pagājuši, bet ievērojams progress šajā ziņā nav sasniegts, piebilst nozares pārstāvji. Šis ir vēl viens no nosacījumiem, kāpēc ir svarīgi, ka vienots nozares regulējums ir atbilstošs vismaz vietējās likumdošanas līmenī. «Nākotnē Eiropas Komisijai būs ļoti būtiska loma Eiropas fintech nozares nākotnē. Neskatoties uz to, ka tirgus dalībniekiem ir pieeja vienotajam tirgum, jau šobrīd straujāk augošie finanšu tehnoloģiju spēlētāji saskaras ar problēmām dažādo valstu likumu un ārējās vides dēļ, tādējādi bremzējot nozares vēl straujāku izaugsmi,» uzsver J. Kazaņins.

Ar piesardzību

«Tehnoloģiju attīstības rezultātā patērētāji arvien brīvāk izmantos dažādus finanšu pakalpojumus dažādās valstīs, piemēram, maksājuma karte būs no Lielbritānijas, aizdevums saņemts Vācijā, savukārt investīcijas veiktas Ķīnā izsniegtā aizdevumā, kas izvietots Latvijas savstarpējo aizdevumu platformā,» skaidro Gints Āboltiņš. Tiesa gan, pagaidām pašmāju patērētāji pārrobežu finanšu pakalpojumus izmanto atturīgi, un dati liecina, ka tikai 7% ir iegādājušies finanšu pakalpojumu citā Eiropas valstī. Viens no galvenajiem šķēršļiem ir neskaidrība par tiesisko regulējumu, kura ietvaros notiek pārrobežu darījumi, un tas neļauj attīstīties arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, tāpēc, lai situāciju uzlabotu, Eiropas Komisija sākusi darbu, veidojot vienotu, uz tehnoloģijām balstītu finanšu pakalpojumu tirgu. Šobrīd vairāki finanšu tehnoloģiju uzņēmumi no Latvijas strādā Eiropas tirgū, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos un Twino. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir būtiski, lai pārrobežu dimensija nebūtu šķērslis finanšu tehnoloģiju nozares tālākai attīstībai. Līdz ar to tiem kritiski svarīgi ir radīt konkurētspējīgu regulējumu attālinātai klientu identifikācijai, un, uzliekot pienākumu klātienē veikt klientu identifikāciju, koncepcija par pārrobežu darījumiem saknē nestrādās, piebilst G. Āboltiņš.

Savukārt, lai attīstītos jauni finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, ļoti svarīgi ir izveidot regulatīvo smilšu kasti, kuras ietvaros inovatīvi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi regulatora uzraudzībā testē jaunus pakalpojumus. Paredzams, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz gada beigām izveidos šādas smilšu kastes. DB jau rakstīja (5.09.), ka tirgū ir nobriedusi vajadzība pēc finanšu tehnoloģiju uzņēmumu regulatīvās smilškastes un nākamā gada pirmajā pusē tā varētu sākt darboties.

Pirmie gatavi

Viens no būtiskiem tirgus attīstības virzītājiem ir Kopfinansējuma pakalpojumu likums, ko nozare gaidīja jau pāris gadus, uzsverot, ka no tā būs atkarīgs, cik strauji savstarpējo aizdevumu platformas nākotnē attīstīsies. Šā gada septembrī likums izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Kā skaidro Finanšu ministrijā (FM), ES kolektīvās finansēšanas platformas aug strauji un piesaistījušas finansējumu no 487 miljoniem eiro 2012.gadā līdz vairākiem miljardiem eiro patlaban, ar vidējo ikgadējo pieaugumu 146% apmērā. FM uzsver būtisko platformu nozīmi ekonomikas attīstībā, un ir vairākas valstis, kas ar to palīdzību iepludina finansējumu tautsaimniecībā. Latvijā šis sektors ir relatīvi jauns, taču ātri augošs, turklāt papildu komercbanku aizdevumiem kapitāla tirgi ir būtisks mehānisms, kas palīdz potenciālajiem ieguldītājiem atrast tos, kas meklē finansējumu, un piedāvāt daudzveidīgu finansējuma avotu klāstu ekonomikai. Kā norāda FM, alternatīviem finansējuma avotiem var būt svarīga nozīme, jo īpaši jaunveidotu un mazu, bet strauji augošu uzņēmumu izaugsmes veicināšanā novatoriskās nozarēs, kas var kļūt viens no attīstības komponentiem mazo un vidējo uzņēmumu ceļā uz alternatīvā finansējuma piesaisti.

Lai nodrošinātu to, ka par finanšu tirgus dalībniekiem kļūtu un kopfinansējuma pakalpojumus sniegtu tikai finansiāli stabili un konkurētspējīgi komersanti, tad kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēja pamatkapitāls ir noteikts 50 tūkst. eiro, tādējādi nodrošinot arī salīdzinoši samērīgas kapitāla prasības attiecībā pret citiem finanšu tirgus dalībniekiem, ņemot vērā kopfinansējuma platformu sniegto pakalpojumu apjomu. Likumā uzsvērtā ieguldītāju interešu aizsardzība tiek nodrošināta, ņemot vērā potenciālos riskus, kas saistīti ar naudas līdzekļu nodošanu kopfinansējuma pakalpojumu sniedzējam aizdevuma izsniegšanai. Piemēram, tiek prasīta kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja un viņu klientu naudas līdzekļu šķirta turēšana, aizdevuma saņēmēju maksātspējas rūpīga izvērtēšana, kā arī kopfinansējuma pakalpojumu sniedzējam jāpieprasa ziņas no ieguldītāja par tā finansiālo stāvokli, pieredzi un zināšanām šāda veida darījumu slēgšanā. Likumprojektā ir paredzēts nodrošināt vairākus ieguldītāju aizsardzībai paredzētus pasākumus, tostarp ierobežojumus fiziskām personām, nosakot, ka tās ar kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēja starpniecību gada laikā ir tiesīgas ieguldīt ne vairāk kā divkāršus vidējos mēneša bruto ienākumus 12 mēnešu periodā, izņemot personas, kurām piešķirts kvalificēta ieguldītāja statuss, un citi nosacījumi. Pēc J. Kazaņina domām, pieeja ar vienu likumu regulēt visa veida platformu darbību ir efektīvākais risinājums un labs piemērs pārējām Eiropas valstīm, kur lielākajā daļā darbs pie līdzīga likuma regulējuma vēl nav pat sācies. Nav noslēpums, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumi nav piesaistīti vienai konkrēti valstij, tādēļ viņš pozitīvi vērtē FM paveikto, lai nozari neaizbaidītu no Latvijas, bet gluži pretēji, radot atbilstošu regulējumu, iespējams, pat piesaistītu līdzīgas jomas uzņēmējus no citām valstīm.