Valdība Potenciālo ekonomikas ministra amata kandidātu sola nosaukt nākamnedēļ; amata pēctecim veicamo darbu saraksts ir diezgan garš

Kamēr nav izvirzīts cits ekonomikas ministra amata kandidāts, kurš stāsies par atkāpšanos paziņojušā Arvila Ašeradena (Vienotība) vietā, premjers Māris Kučinskis A.Ašeradena demisiju nepieņems. «Es šo iesniegumu neparakstīšu, kamēr nebūšu pārliecinājies par to, kā attīstīsies tālākā situācija, piemēram, par valsts budžeta pieņemšanu, kā arī noteicošs faktors būs izraudzītais ekonomikas ministra amata kandidāts,» intervijā Latvijas Radio 4 ceturtdien atzina M. Kučinskis. Viņš vērsa uzmanību, ka galvenie nākamā ekonomikas ministra risināmie jautājumi ir saistīti gan ar uzņēmumu Lattelecom un LMT iespējamo apvienošanu, gan ar OIK reformu, gan ar investora izvēli maksātnespējīgajam uzņēmumam KVV Liepājas Metalurgs.

Oficiālo A.Ašeradena aiziešanas iemeslu – pievēršanos Vienotības Saeimas frakcijas vadīšanai – politikas pārzinātāji kuluāros stipri apšauba, taču citus iemeslus publiski neizpauž. Tikpat mīklainas ir versijas par A.Ašeradena iespējamo amata pēcteci. Partija izvēlējusies to turēt noslēpumā līdz pat nākamās nedēļas sākumam, apstiprinot vien to, ka ministra amatam virzīs partijas pārstāvi. Tikmēr publiski līdz šim jau izskanējuši trīs kandidātu vārdi – pašreizējais Rīgas domes deputāts un Vienotības frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.

V.Ķirsis uzskata, ka partijā netrūkst kompetentu cilvēku ekonomikas ministra amatam. Vienotības valdes sēdē esot pārrunāts jautājums par iespējamiem kandidātiem, tomēr vienojušies, ka pagaidām nekāda informācija publiski netiks izpausta. Viņš arī atteicās komentēt, vai piekristu ekonomikas ministra amatam, ja tam tiktu izvirzīts. Ar abiem pārējiem potenciālajiem kadidātiem DB neizdevās sazināties.

Ļāva pamanīt start-up

Jāatgādina, ka A. Ašeradens amatā stājās 2016. gada 11. februārī un pilda arī Ministru prezidenta biedra funkciju. Viņa veikumu biznesa aprindās vērtē gana atzinīgi, nepietaupot arī kritiku. Ēnu ekonomikas pētnieks un Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka pozitīvi vērtē A. Ašeradena attīstīto sadarbību ar dažādām tautsaimniecības nozarēm, īpaši ēnu ekonomikas mazināšanā, kā arī akadēmisko vidi, norādot, ka šāda sadarbība būtu jāturpina arī viņa pēctecim. A. Saukas ieskatā, A. Ašeradena pienesums ir bijusi aktīvā iestāšanās par produktivitātes vairošanu Latvijas tautsaimniecībā, kam noteikti jābūt arī turpmākajā uzmanības fokusā, jo darba ražīguma ziņā Latvija krietni atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.

Kā viens no nozīmīgākajiem A. Ašeradena laikā pieņemtajiem likumiem noteikti jāmin Jaunuzņēmumu likums, par kuru ministrs pats ir izteicies, ka vēlas panākt, lai Latvija kļūst par pievilcīgāko valsti, kurā dibināt start-up. Jaunuzņēmuma TWINO Grupa dibinātājs un vadītājs Armands Broks uzsver, ka «lēmums Latvijā izveidot start-up atbalsta likumu bija nozīmīgs solis, lai šī nozare tiktu pamanīta gan valstiskā līmenī, gan arī no plašākas sabiedrības puses. Lai gan start-up atbalsta likums šobrīd vēl līdz galam nestrādā, tas bija nozīmīgs atspēriena solis, lai ar Latvijas start-up spēlētājiem sāktu rēķināties arī valstiskā līmenī. Nozare Latvijā tika pamanīta un kļuva par nozīmīgu spēlētāju. Ir ielikti spēcīgi pamati, tādēļ vairs nav iespējama situācija, ka ministra amata pēcnācējs nerēķināsies ar start-up jomas lielo potenciālu, krasi mainot līdzšinējo nozaru atbalstošo nostāju».

Diskutablais OIK

Ne tik labi ministram ir veicies ar OIK reformu, ar kuru neapmierināti ir daudzi mazie un vidējie uzņēmumi. Enerģētikas uzņēmuma AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš teic: «Kā enerģētikas nozares pārstāvis A. Ašeradena darbā negatīvi vērtēju OIK reformas, līdz galam nebija pārdomātas arī citas lietas. Iespējams, ka ministrijā vienkārši trūkst iekšējā ekspertu loka, tāpēc nereti tiek pieņemti lēmumi, kas nav līdz galam pārdomāti. To vajadzētu mainīt arī valsts sektorā kopumā. Nepieciešams stiprināt intelektuālo kapacitāti. Par to būtu jādomā arī nākamajam ekonomikas ministram.»

Par OIK reformu bažas pauž arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: «Līdz šim lauksaimniekiem nav izdevies panākt labvēlīgus nosacījumus Ekonomikas ministrijas atbildībā esošajos Sadales tīkla nosacījumos par elektrības jaudu pieslēgšanu, kuros pieprasām saglabāt esošo kārtību, lai lauksaimnieki un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) var bez maksas atslēgt un bez maksas pieslēgt papildus elektrības jaudas, kas nepieciešamas sezonas laikā. Pašlaik galvenie OIK reformas labuma guvēji ir termoelektrocentrāles, kuru ekonomiskais pienesums valstij ir diskutabls jautājums. Tādēļ mēs aicinām atbrīvot no OIK maksājuma lauksaimniekus, atbilstīgās LPKS un kooperatīvās sabiedrības ar ražotāju organizāciju statusu. Neskatoties uz iepriekšminēto, pateicamies A.Ašeradena kungam par līdzšinējo darbību ekonomikas ministra amatā un ceram uz vēl lielāku izpratni un ciešāku sadarbību ar nākamo ministru par lauksaimniecības nozares ietekmi kopējā Latvijas ekonomikas izaugsmē.»

Cits viedoklis gan ir DNB bankas ekspertam Pēterim Strautiņam, kurš norāda, ka A. Ašeradena paveiktajam OIK sloga mazināšanā būs tālejoša pozitīva ietekme uz visu tautsaimniecību kopumā: «Mainot elektrības lietotāju ekonomiskos stimulus un mudinot izvēlēties racionālāko pieslēgumu, nākotnē samazināsies sadales tīklu uzturēšanas izmaksas. Šie panākumi ir jānostiprina – nedrīkst pieļaut, ka atsevišķu enerģētikas investoru intereses atkal sāk dominēt pār ekonomikas izaugsmes mērķiem.»

NAP tukšie saukļi

Kopumā, vērtējot ekonomisko situāciju un veicamos, kā arī jau paveiktos darbus, P. Strautiņš teic: «Gan iepriekšējiem ministriem, gan A.Ašeradenam lēmumu pieņemšanu ir apgrūtinājis tas, ka valsts galvenais plānošanas dokuments jeb Nacionālais attīstības plāns (NAP) savulaik ir piepildīts ar mērķiem, kurus varētu dēvēt gan par tā brīža intelektuālās modes tendenču atspoguļojumu, gan nozaru lobēšanas rezultātu, gan vienkārši par tukšiem saukļiem. Ir izveidojusies viegli komiska situācija – pats svarīgākais mērķis un viens no retajiem, kuram ir jebkāda jēga – IKP uz vienu iedzīvotāju – pieaugums, ir izpildīts ar uzviju, bet kopējā NAP mērķu karte rada iespaidu par pilnīgu avāriju.»

Risinājumu no ekonomikas ministra gaida arī taksometru nozare. Baltic Taxi nozares konsultants Jānis Naglis teic: «A. Ašeradens taksometru nozares situācijas uzlabošanai iesēja sēklu, no kuras izdīga vārgs stādiņš – viena nodokļa priekšapmaksa 130 eiro apmērā. Nepieciešams uzsākto novest līdz galam – pieņemt vienu apvienotu visu darba spēka nodokļu ikmēneša maksājumu kā priekšapmaksu 400 eiro apmērā. Ašeradena sekotājam šis būs nozīmīgs uzdevums, bez kura nav iespējama nozares izvilkšana no ēnu ekonomikas.»