Sociālā apdrošināšana Sociālo iemaksu pieauguma novirzīšana mediķu algu paaugstināšanai nav loģiska – eksperti noraida deputātu iniciatīvu

To atzīst DB aptaujātie eksperti, uzsverot, ka sociālās iemaksas primāri ir paredzētas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai. Jāatgādina, ka ar ideju sociālo iemaksu pieaugumu par 1% no nākamā gada 1. janvāra novirzīt mediķu atalgojuma paaugstināšanai klajā nāca Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Intervijā Latvijas Radio A. Barča pauda: «Projektā tas nav, bet mēs vēlamies likumā iestrādāt, lai tieši šī konkrētā summa tiktu novirzīta ārstniecības personu darba samaksai. Tur būs diezgan lieli strīdi, varu prognozēt». Plānota summa, kuru varētu nākamā gada budžetā iegūt no sociālo iemaksu paaugstināšanas par 1%, ir 85 – 86 milj. eiro.

Var zust motivācija

Sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere pauž, ka piedāvātais risinājums nav loģisks, jo tad iedzīvotāji, kas veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, vispār vairs nesaprot, kādiem mērķiem un kā tās tiek izlietotas. Līdz šim publiskajā retorikā vienmēr ticis uzsvērts, ka sociālo iemaksu veikšana cilvēku pasargā no dažādām riska situācijām (bezdarbs, slimība), kā arī nodrošina nākotnē pensiju. Ja sociālās iemaksas tiks tērētas citiem mērķiem, nevis apdrošināšanas pakalpojumiem, iedzīvotājiem var zust jau tā ne pārāk lielā motivācija tās veikt. R. Zilvere arī teic, ka daži politiķi ir pieraduši, ka sociālās iemaksas un sociālās apdrošināšanas budžets ir tas, kur visvieglāk iegūt trūkstošo naudu. «ZZS politiķi tā vietā, lai paaugstinātu PVN un iegūto summu novirzītu mediķu algu palielināšanai, izvēlējās pazemināt PVN dārzeņiem un paaugstināt sociālās iemaksas. Lai gan PVN paaugstināšana būtu saprātīgāks solis,» vērtē R. Zilvere. Arī ekonomikas zinātņu doktors, KPMG pētnieks Edgars Voļskis norāda, ka sociālās iemaksas ir paredzētas tam, lai nodrošinātu sociālās izmaksas apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem pabalstu vai pensiju veidā, iestājoties kādam sociālās apdrošināšanas riska gadījumam. «Mediķu algu palielināšana būtu jāskata veselības budžeta ietvaros, veicot izmaksu mērķtiecības analīzi un pārvaldes sistēmas optimizāciju,» pauž E. Voļskis.

Iemaksas nav nodoklis

Ļoti asi pret minēto priekšlikumu iestājas DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš, uzsverot, ka «ir grūti iedomāties vēl destruktīvāku veidu, kā graut cilvēku spēju plānot savu nākotni un uzticēšanos valstij. Pastāvošo robežu starp nodokļu sistēmu un sociālās apdrošināšanas sistēmu jaukšana ir klajš vandālisms. Interesanti, ka pret to neiebilst cilvēki, kuri ļoti daudz laika pavada, sūdzoties par it kā ļoti augstajiem darbaspēka nodokļiem. Taču ap 2/3 no šo maksājumu plūsmas ir sociālās iemaksas, kas drīzāk ir maksātāja algas iesaldēta daļa, nevis nodoklis. Tā vietā, lai šo faktu uzsvērtu, tiek virzīti lēmumi, kuri nelielu daļu no iemaksām tiešām kaut kādā ziņā padara par nodokli. Uzsveru, nelielu daļu, bet te ir runa par principiem un to graušanu.»

Skaidrojot atšķirību starp nodokļiem un sociālajām iemaksām, P. Strautiņš norāda, ka sociālo iemaksu pamatideja ir veidot sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja kapitālu, vienlaikus solidarizējoties ar sabiedrību. Jēdzienā «Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas» nav vārda «nodoklis» un tā nav nejaušība. Šis maksājums daudzējādā ziņā izskatās pēc nodokļa, kaut vai tāpēc, ka tas ir obligāts. Taču te ir grandioza atšķirība. Nodokļu nomaksa nekādi neietekmē cilvēku nākotnes ienākumus, spēju saņemt pakalpojumus no valsts, vismaz pagaidām, kamēr IIN maksājumi nav saistīti ar iespēju saņemt medicīnas pakalpojumus. Turpretim nākotnē saņemamās pensijas, pabalstu apjoms ir tieši saistīts ar samaksāto sociālo iemaksu apjomu,» norāda eksperts. Šāda sociālo iemaksu padarīšana par nodokli, kas tiek iztērēts citiem mērķiem, nevis to maksātāju sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, mazina motivāciju veikt šīs iemaksas, kā arī nevairo izpratni, kādiem mērķiem nauda tiek tērēta.

Budžetu neapdraud

Taujāta, vai šāds sociālo iemaksu izlietojums nevar apdraudēt sociālās apdrošināšanas budžeta stabilitāti un ilgtspēju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa skaidro, ka Sociālās apdrošināšanas iemaksu likme tiek palielināta par vienu procentpunktu, līdz ar to negatīvas ietekmes uz sociālās apdrošināšanas budžetu nav. Savukārt par pašu priekšlikuma būtību I. Šmitiņa teic: «Svarīgs priekšnoteikums valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamībai neapšaubāmi ir kvalificēta ārstniecības personāla darbs un tā adekvāta apmaksa, ko var risināt ar šo dotāciju, bet ne tik būtiski uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību».