Ziemas riepu cena aug
Šoruden autolietotājiem ir jārēķinās, ka ziemas riepu cenas pret iepriekšējo sezonu atsevišķos gadījumos procentuāli ir palielinājušās pat par divciparu skaitli
Riepas
Riepu cenu kāpums ir vērojams jau kopš šīs vasaras un skars arī visu segmentu ziemas riepas, sākot no budžeta un beidzot ar premium klases produktiem, un tas attiecas gan uz Eiropas, gan Āzijas ražojumiem. Pēc Autoriepu nama direktora Oskara Krampāna teiktā, atsevišķiem Āzijas budžeta klases modeļiem cenas ir palielinājušās par 8 vai pat 12%. Apstiprinot kolēģa teikto, SIA Atlas Riepas pārdošanas un mārketinga vadītājs Jānis Purvītis norāda, ka, gudri un rūpīgi izvērtējot ziemas riepu piedāvājumu, pircēji tomēr varēs atrast risinājumu, kur cenas būs iepriekšējā gada līmenī vai pat zemākas. «Pērnā gada jaunums – skandināvu tipa ziemas riepa ar mīksto gumijas sastāvu Sava Eskimo Ice, kam bija ļoti laba cena, – pērn bija autobraucēju ļoti pieprasītas. Šogad tā dēļ, ka ražotājs noteikta izmēra riepām cenu ir būtiski pacēlis, pat līdz 20%, tās ir zaudējušas savu pievilcību. Likumsakarīgi, ka šo riepu vietā var atrast līdzvērtīgus produktus par labāku cenu,» tā J. Purvītis.
Riepu utilizācijas skandāls
Ziemas riepu cenas pieaugumu šosezon diktē ne tikai riepu ražotāji, bet arī tas, ka šoruden skandāla cienīgā gaisotnē Latvijā tika atklātas riepu utilizācijas problēmas, kas, sezonai sākoties, sagādāja papildus galvassāpes riepu tirgotājiem. Īsais situācijas skaidrojums ir tāds: riepu tirgotājiem, lai tiktu pie dabas resursu nodokļa atlaides, ir jānoslēdz līgums ar ražotāja atbildības sistēmu. Tad par katru riepu tonnu nav jāmaksā 660 eiro dabas resursu nodoklis, bet jāsamaksā sistēmas īpašniekam nolīgtā samaksa par to, ka tas pārstrādās nevajadzīgās riepas un nepiesārņos vidi.
Līdz šim lielākā sistēma bija SIA Riepu bloki. Tā no saviem klientiem prasīja 25, 40 vai 50 eiro par tonnu veco riepu, pretī sniedzot garantijas, ka tās tiks pārstrādātas. SIA Riepu bloki no tirgotājiem iekasēja samaksu, savāca riepas un nogādāja tās pārstrādātājiem. Šoruden Valsts vides dienests (VVD) pēc veiktajām pārbaudēm ar šī gada 1. oktobri ir pārtraucis līgumu ar SIA Riepu bloki. Lēmums tika pamatots ar to, ka SIA Riepu bloki 2016.gadā nenodrošināja videi kaitīgu preču reģenerāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem un noslēgtajam līgumam ar Valsts vides dienestu.
Ņemot vērā, ka vairumam riepu tirgotāju līgums ar ražotāja atbildības sistēmu bija noslēgts tieši ar šo komersantu, VVD, izprotot situāciju, atļāva slēgt līgumu ar citiem apsaimniekotājiem, lai riepu tirgotāji saņemtu likumā noteiktās dabas resursu nodokļu atlaides. Tomēr, kā norāda riepu tirgotāji, pārslēdzot līgumu ar ražotāja atbildības sistēmu, maksa par riepu utilizāciju ir ievērojami augusi. Piemēram, par vienas nolietotas 17 collu pasažieru auto riepas utilizāciju no 0,30 eiro tā ir palielinājusies līdz 1,50 eiro.
Par riepu utilizāciju
Lai daļēji kompensētu šos papildizdevumus, kas pirms šīs ziemas sezonas netika plānoti, vairāki riepu tirgotāji par veco riepu utilizāciju klientiem šobrīd prasa samaksu. Caurmērā tas ir viens eiro, utilizējot līdz 17 collu izmēra riepu, bet 1,50 eiro – utilizējot par 17 collām lielāka izmēra riepu, kā arī SUV un vieglā komerctransporta riepas, visbeidzot vienas kravas automobiļa riepas utilizācija izmaksās 5,50 eiro. Protams, tas ir ar piebildi, ja, nopērkot jaunās, klients vēlēsies tikt vaļā no vecajām. Galu galā privātpersonām pastāv iespēja pašām nodot vecās riepas specializētajos atkritumu pieņemšanas punktos, nemaksājot par to ne eirocenta. Pēc O. Krampāna novērojumiem, lielākā daļa autoīpašnieku tomēr izvēlas to uzticēt riepu tirgotājiem. «Aptuveni 10 % nolemj paši atrisināt riepu utilizācijas jautājumu. Jācer, ka vecās riepas patiešām tiek aizvestas tur, kur tās ir jāved, nevis uz mežu vai kur citur. Jebkurā gadījumā nākamā gada Lielajā talkā mēs varēsim secināt, cik apzinīgi vai neapzinīgi ir bijuši autoīpašnieki,» teic O. Krampāns.
Sezona jau ir sākusies
Specializēto riepu servisa centri atzīst, ka ažiotāža par riepu maiņu jau oktobra sākumā bija aktīvāka, nekā domāts. Pēc Autoriepu nama direktora teiktā, patīkams pārsteigums ir tas, ka cilvēki laikus pēta, salīdzina un arī izvēlas dažāda segmenta riepas. «Vēsturiski pasažieru klases automobiļiem kā pirmie allaž bija premium zīmolu riepu pircēji, bet šoruden maina un pērk visu pēc kārtas, sākot no ķīniešiem, Eiropas budžeta klases produktiem un beidzot ar dārgām premium klases riepām,» situāciju raksturo O. Krampāns.
Beidzot gāzts no troņa
Vērojot autoražošanas modes tendences un pircēju paradumus, riepu tirgotāji ir vienisprātis, ka beidzot ilggadīgais 195/65/R15 izmēra modelis ir gāzts no troņa un populārākā izmēra stafeti pārņem 205/55/R16. Vienlaikus O.Krampāns vērš uzmanību uz to, ka milzīgais krosoveru popularitātes bums mainījis arī riepu tirgu. Izmēru jūklis ir gaužām raibs, turklāt ar noslieci palielināt izmērus pat pēc klases un lieluma kompaktiem automobiļiem. Tādēļ nereti diezgan cenas ziņā pieejama krosovera iegāde autoīpašniekam var izrādīties negaidīts slazds brīdī, kad nāksies pirkt 18 vai 19 collu ziemas riepas. Diezgan bieži autolietotājs, uzzinot šo faktu, ir satriekts, konstatējot, cik liels robs ģimenes budžetā varētu rasties, kad savu auto apautu ar pienācīgiem ziemas apaviem. «Pat ar pieticīgām prasībām, raugoties ķīniešu vai Eiropas budžeta riepu virzienā, ir jārēķinās, ka par vienu riepu nāksies samaksāt vismaz 100 līdz 120 eiro, bet, ja būs vēlēšanās iegūt kaut ko dārgāku un šikāku no «augstākiem plauktiem», tad nāksies par riepu maksāt 200 eiro un vairāk,» skaidro Autoriepu nama direktors.
Pāraušanas cenas nepieaugs
Riepu tirgotāji sola, ka arī šosezon specializētajos riepu servisa centros riepu montāžas izcenojumi paliks iepriekšējā gada līmenī. Jārēķinās, ka vienas riepas nomaiņa prasīs vidēji 6,5 līdz 9 eiro. Tomēr SIA Atlas Riepas pārstāvis J. Purvītis prognozē, ka, visticamāk, nākamsezon arī montāžas izcenojumi augšot. «Nav jau mums citas izejas, jo, lai noturētu kvalificētu darba spēku, kas veido lielāko izmaksu sadaļu, un lai plānveidīgi atjaunotu montāžas iekārtas, būsim spiesti to darīt,» viņš pamato.