Apdrošināšana Pēdējā gadā OCTA cenas augušas par vairākiem desmitiem procentu; tik straujš lēciens, kāds novērots šogad, vairs nav gaidāms

Šis gads sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) jomā aizvadīts skaļās diskusijās par polišu cenu kāpumu, par ko gan jau ilgus gadus brīdināja apdrošinātāji, taču nu ķērušies pie reālas darbības.

OCTA dārgāk

Pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrībās un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB) iesniegti 22,2 tūkstoši zaudējumu pieteikumu, kas ir par 907 jeb 4,3% vairāk nekā pirms gada. Saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem šogad ir pieņemti 23 tūkstoši lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu 22,896 miljoni eiro, kas ir par 2,386 miljoniem eiro jeb 11,6% vairāk nekā 2016. gada sešos mēnešos. Apdrošināšanas sabiedrību nopelnīto prēmiju summa pirmajā pusgadā sasniedza 22,944 miljonus eiro, savukārt piekritušo atlīdzību prasību neto summa – 22,084 miljonus eiro. Kopumā OCTA tirgus 2017. gada sešus mēnešus noslēdza ar 6,2 miljonu eiro zaudējumiem. Zaudējumi OCTA nozarē gan nav nekas jauns, un pēdējo desmit gadu laikā ik gadu vērojamas to svārstības. «Latvijā OCTA apdrošināšanas cenas turpina augt, taču tik straujš kāpums kā pēdējā gada laikā vairs nav paredzams,» prognozē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un LTAB vadītājs Jānis Abāšins.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, salīdzinot 2017. gada septembri ar 2016. gada decembri, KASKO cenas ir pieaugušas par 29,6%, bet OCTA – par 82,2%. Ergo aplēses liecina, ka CSP dati attiecībā uz fiziskajām personām piemērojamām apdrošināšanas pakalpojumu cenām varētu būt diezgan precīzi. Savukārt cenu pieaugums juridisko personu segmentā ir mazāks, norāda Ergo Transportlīdzekļu apdrošināšanas nodaļas vadītājs Aldis Eņģelis. «Cenas pieaugums saistīts ar ilgstošu apdrošinātāju izmaksām neatbilstoši zemas OCTA cenas uzturēšanu, ko veicināja sīvā apdrošinātāju cīņa par katru klientu, zaudējumus sedzot no citiem apdrošināšanas veidiem,» skaidro Seesam Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Renārs Mūrnieks. J. Abāšins uzsver, ka OCTA polišu cenas kāpumu ietekmēja gan izmaiņas likumos (cīņa ar pelēko ekonomiku un daudz vairāk jāmaksā par morālo kaitējumu), gan medicīnas un auto servisu pakalpojumu sadārdzināšanās, kas noteikti ietekmē vidējās atlīdzības pieaugumu, gan iemaksas Garantijas fondā (kuru patukšojusi maksātnespējīgā AAS Balva), kas jāveic apdrošinātājiem, kā arī citi faktori. Tāpat jāņem vērā, ka palielinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, kas saistīts ar satiksmes intensitātes pieaugumu. Nākamajā gadā ir plānots paaugstināt tarifus starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātiem pakalpojumiem, visticamāk, turpinās pieaugt izcenojumi auto servisos un turpinās pieaugt atlīdzības attiecībā uz medicīnas un rehabilitācijas izdevumiem, turpināsies spiediens uz OCTA cenām. Tajā pašā laikā Latvijā no visām Baltijas valstīm vēl joprojām ir zemākās OCTA cenas, uzsver apdrošinātāji. Kā liecina pērnā gada dati, Latvijā gada OCTA polises cena ir vidēji 62 eiro, kamēr Igaunijā tie ir 105 eiro, bet Lietuvā – 107 eiro. Kaimiņvalstu polišu cenas faktiski ir tas katalizators, pēc kura vadīties, prognozējot OCTA cenu kāpuma iespējamos griestus, uzskata J. Abāšins. R. Mūrnieks gan uzsver, ka konkurence apdrošinātāju vidū par pozīciju tirgū šobrīd ir apturējusi tās strauju tālāku pieaugumu, lai gan OCTA cena joprojām neatbilst pakalpojuma pašizmaksai. Runājot par autoservisu pakalpojumu un rezerves daļu izmaksām, apdrošinātāji uzsver, ka transportlīdzekļu konstrukcija pēdējos gados kļūst komplicētāka. Kādreiz, piemēram, varēja nomainīt kāda mezgla gultni atsevišķi, bet tagad ir jāmaina vesels bloks – daudzi mezgli vairs nav izjaucami. Arī šis aspekts sadārdzina rezerves daļu izdevumus, atgādina J. Abāšins. Jāatzīmē, ka OCTA apdrošināšanas polišu cenas nosaka vairāku riska faktoru kopums, kur papildus bonus-malus sistēmai tiek ņemta vērā gan apdrošināšanas vēsture un negadījumu statistika, gan arī klienta lojalitāte un sadarbības ilgums, kā arī vadītāja braukšanas stils, piebilst A. Eņģelis. Pieaug arī ārvalstīs notikušu negadījumu apjoms, un tur atlīdzību summas ir nesalīdzināmi lielākas nekā Latvijā aprēķinātās. Ņemot vērā šos faktorus, apdrošinātāji paredz, ka arī tuvākajā nākotnē OCTA cenas turpinās pieaugt. Ārējie faktori attīstās dinamiski, tāpēc pašlaik būtu grūti nosaukt konkrētu pieauguma apjomu, taču cenu kāpums varētu nebūt tik straujš kā līdz šim, uzskata Ergo pārstāvis. Seesam eksperts prognozē, ka OCTA parakstīto prēmiju apjoms tirgū nākamgad varētu pieaugt vismaz par 12%.

KASKO lēnāk

Līdzīga tendence kā OCTA apdrošināšanā šogad vērojama arī KASKO. Šī transportlīdzekļa apdrošināšanas veida cena pieaugusi vidēji par 27%, liecina CSP dati. KASKO cenu pieaugumu veicina autoservisu pakalpojumu cenu izmaiņas un strauji augošais jauno, līdz 5 gadu vecu, auto zādzību skaits, skaidro Seesam pārstāvis.

Jau vairākus gadus KASKO izmaksātās atlīdzības pieaugušas daudz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms, uzsver J. Abāšins. Šajā gadā, iespējams, KASKO prēmijas būs augušas straujāk par izmaksātajām atlīdzībām, jo 8 mēnešos vērojams 10,3% kāpums prēmiju apjomā, kamēr par atlīdzībām – vien 8,4%. Taču nav pamata apgalvot, ka ekonomiskās izaugsmes ietekmē arī turpmāk augs KASKO cenas, jo konkurence apdrošināšanas tirgū ir ļoti sīva. Liela nozīme būs izmaksāto atlīdzību līmenim. Jāpiebilst arī, ka auto zādzību dēļ apdrošinātāji aizvien vairāk pievērš uzmanību auto aprīkojumam, prasot atbilstošas pretaizdzīšanas iekārtas, signalizāciju.

Apdrošinātāji gan piebilst, ka KASKO segmentā cena nav būtiskākais konkurences elements. Apdrošinātāji šajā produktā konkurē ar apdrošināšanas segumu daudzveidību un klientu servisu.

Vairāki likumi

Šobrīd notiek intensīvs darbs likumdošanas jomā, un dažas no iecerētajām izmaiņām raisījušas spraigas diskusijas. Jāpiebilst, ka 19.oktobrī Finanšu ministrijas OCTA Konsultatīvajā padomē tiks skatīti Ministru kabineta (MK) iepriekš atbalstītie, taču Saeimas atpakaļ MK nodotie grozījumi OCTA likumā, kas paredz vairākas izmaiņas. No tām būtiskākās ir skaidrāks formulējums tam, ka OCTA ir jāiegādājas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti, piemēram, lauksaimniecības darbos, bet netiek izmantoti ceļu satiksmē; no Garantijas fonda vairs netiks segti zagtu transportlīdzekļu nodarītie zaudējumi; šos zaudējumus segs paši apdrošinātāji; tirdzniecības uzņēmumiem būs pienākums noslēgt OCTA līgumus attiecībā uz tirdzniecībā pieņemtiem, Latvijā no uzskaites noņemtiem transportlīdzekļiem. Likuma grozījumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību pilnveidot un papildināt spēkā esošās likuma normas, tostarp precizējot dažas OCTA likuma normas, kas jau ieviestas ar Eiropas Savienības direktīvām OCTA jomā. J. Abāšins izsaka cerību, ka drīzumā tiks pieņemts jaunais Apdrošināšanas līguma likums. Tāpat gaidāmas izmaiņas regulējumā, kas saistīts ar ES direktīvu un regulu prasībām. Piemēram, šobrīd top Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums, ar ko ieviesīs Direktīvas par apdrošināšanas izplatīšanu prasības. Viena no tām būs nepieciešamība sniegt klientam produkta informācijas dokumentu, kas būs īss, viegli uztverams apdrošināšanas līguma un būtiskāko noteikumu punktu apkopojums, iekļaujot būtiskāko informāciju par produktu. Galvenais ieguvums patērētājiem būs iespēja vieglāk salīdzināt dažādu apdrošinātāju produktus un izdarīt saprātīgu izvēli.

Arī nemateriālie aug

Likums par OCTA nosaka, ka apdrošinātāji atlīdzina zaudējumus ne tikai par ceļu satiksmes negadījumu rezultātā transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem, bet arī kompensē zaudējumus cietušajām personām, valstij un pašvaldībām par cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, uzsver Seesam eksperts. Tāpat tas atlīdzina valsts un pašvaldību izdevumus, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi, ceļiem, ēkām un videi nodarītajiem bojājumiem. Šo nemateriālo atlīdzību apjoms un pieteikto lietu skaits apdrošinātājiem pieaug ar katru gadu. Balstoties uz LTAB datiem, ik gadu kompensācijās tiek izmaksāti aptuveni 5 līdz 6 miljoni eiro, veidojot aptuveni 9% no visām atlīdzībām. Kopš normatīvajos aktos veiktas izmaiņas nemateriālo zaudējumu atlīdzību limitos, pieaug arī izmaksāto nemateriālo atlīdzību apjoms – šī gada sešos mēnešos tas pieaudzis par 63%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Paredzams, ka šis faktors ilgtermiņā arī varētu ietekmēt OCTA polišu cenas, uzsver Ergo eksperts. Kopš MK noteikumu spēkā stāšanās 2014.gada 17.jūnijā vidējā atlīdzība par nemateriālo kaitējumu ir nepārtraukti kāpusi no 150-200 eiro līdz aptuveni 4000 eiro pagājušajā un šajā gadā, liecina LTAB aplēses. Situācija šajā jomā ir stabilizējusies un kļuvusi prognozējama, vērtē J. Abāšins.