Zaļās obligācijas ir efektīvs finansēšanas veids daudziem videi draudzīgiem projektiem, intervijā DB uzsver SEB grupas ilgtspējas stratēģis un vides eksperts Jonas Solehavs

Aktuālā intervija

Videi draudzīgi biznesa risinājumi var būt arī izmaksu efektīvi, un to finansēšanas avoti var būt gana inovatīvi. Tajā pašā laikā eksperts norāda, ka būtu nepieciešama arī valsts iesaiste, sniedzot garantijas riskantākiem projektiem.

Interviju es gribēju sākt ar filozofisku jautājumu. Kā jūs saprotat terminu «ilgtspēja», ko nozīmē ilgtspējīga sabiedrība un ilgtspējīgas investīcijas?

Ilgtspējīga attīstība ietver sociālos un vides aspektus, kā arī labu pārvaldību. Tikai šo trīs aspektu simbioze veido to, ko es dēvēju par ilgtspējīgu sabiedrību un ilgtspējīgu attīstību. Tas nozīmē, ka tiek domāts par pieņemto lēmumu sekām nevis mēneša vai gada griezumā, bet vairāku desmitgažu perspektīvā.

Jūs Rīgā piedalījāties seminārā par inovatīviem risinājumiem, kā vislabāk finansēt energoefektīvus pasākumus, kas saistīti ar enerģijas taupīšanu. Kādi ir labākie finansējuma avoti šādiem energoefektīviem pasākumiem?

Viens no šādiem finansēšanas veidiem ir zaļās obligācijas, kuru izstrādē lielu lomu ieņem arī SEB banka. Tās ir klasiskas obligācijas, taču to izdošanas rezultātā gūtais finansējums tiek ieguldīts projektos, kas veicina vides un sociālo aspektu pilnveidošanu. Ieguldītāji, kas iegādājas šīs obligācijas, ir gan pensiju, gan apdrošināšanas fondi. Vairākiem pensiju fondiem, kuriem ir mandāts un pat stratēģija ieguldīt vides attīstībai nozīmīgos projektos, zaļās obligācijas ir labs instruments.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par zaļajām obligācijām!

Zaļo obligāciju koncepcijai ir pieci pīlāri. Pirmais ir ietvara definēšana, nosakot investīciju jomas. Otrais ir projektu izvērtēšana, trešais – projektu verificēšana, ceturtais – projektu īstenošanas uzraudzība un piektais – atskaite par investīciju ietekmi.

Kuras ir galvenās zaļo investīciju jomas?

Tā ir atjaunojamā enerģija, energoefektivitāte (piemēram, ēku siltināšana), piesārņojuma novēršana un kontrole, videi draudzīga saimniekošana (piemēram, videi draudzīga zvejsaimniecība, mežsaimniecība un lauksaimniecība), bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga ūdens saimniecība, klimata pārmaiņu adaptācija (piemēram, agrīnās brīdināšanas sistēmas), cirkulārā ekonomika (piemēram, vairākkārtēja iepakojuma izmantošana), zaļo māju celtniecība.

Kādi ir interesantākie investīciju projekti Skandināvijas valstīs, kuru finansēšanas avots bija zaļās obligācijas?

Skandināvijā zaļās obligācijas izlaiž gan uzņēmumi, gan pašvaldības (Latvijā zaļās obligācijas emitējis uzņēmums Latvenergo un finanšu attīstības institūcija Altum – DB). Ja runājam par interesantiem projektiem, tad var minēt investīcijas vēja parkos, solārajā enerģijā, ēku energoefektivitātē.

Kādi vēl ir zaļo investīciju finansēšanas avoti līdztekus zaļajām obligācijām?

Tie ir zaļie aizdevumi, kas darbojas līdzīgā ietvarā kā zaļās obligācijas. Lai sasniegtu iedzīvotājus attīstības valstīs, zaļo aizdevumu ietvaros mums darbojas 5 mikrokreditēšanas programmas, ar kuru palīdzību mūsu finansētie projekti ir aptvēruši 18 miljonus cilvēku attīstības valstīs.

Cik populāri ir zaļie aizdevumi Skandināvijas valstīs?

Tie ir gana populāri. Tiesa, vidējo aizdevumu summu ir grūti pateikt, jo tie var būt gan nelieli, gan ļoti apjomīgi projekti.

SEB grupa izsniedz aizdevumus projektiem, kas paredzēti, lai mazinātu klimata pārmaiņas un veicinātu efektīvu resursu izmantošanu. Kas šie ir par projektiem?

Tie ir, piemēram, vēja parki, energoefektīvas ēkas, bioenerģijas ražošana.

Kā bankas ar zaļo investīciju palīdzību var sekmēt pāreju uz zema oglekļa ekonomiku?

Tas ir nozīmīgs virziens, un, piemēram, SEB banka neizsniedz aizdevumus jaunu ogļu staciju būvniecībai. Tāpat nefinansējam ogļraktuvju kompānijas. Protams, mums ir klienti, kuru pieeja saimniekošanai ir tikai pusceļā uz to, lai būtu videi draudzīga, taču svarīgākais ir tas, ka banka uztur ar viņiem dialogu un labprāt finansē projektus, kas uzlabo šo kompāniju darbību un padara to videi draudzīgāku. Aktīvi finansējam pašvaldību projektus, kas paredzēti pilsētas sabiedriskā transporta, piemēram, autobusu, elektrificēšanai.

Vai SEB grupa ir gatava šādos projektos piedalīties ne tikai kā naudas aizdevējs, bet arī kā investors?

Jā, mēs to darām caur saviem pensiju un dzīvības apdrošināšanas fondiem.

Ja runājam par energoefektīviem un videi draudzīgiem projektiem, tad kādas ir līdzības un atšķirības Latvijai un Ziemeļvalstīm?

Jāsāk ar to, ka Ziemeļvalstīs ir atšķirīga situācija no Latvijas. Piemēram, Zviedrijā daudz vairāk nekā Latvijā tiek izmantota atomenerģija, vairāk ir arī hidrostaciju. Proti, Ziemeļvalstīs izmantotā enerģija ir ar daudz zemāku oglekļa saturu nekā Baltijā. Somijā un Zviedrijā plaši tiek izmantota biodegviela. Jāsecina, ka Baltijas valstu ekonomikas ir daudz vairāk balstītas fosilajā enerģijā, nekā tas ir Skandināvijā. Taču īstenotie projekti gan ir līdzīgi.

Un kā ir ar pašvaldību ieinteresētību «zaļajos» projektos?

Visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir saistošas ES direktīvas un izvirzītie mērķi klimata pārmaiņu mazināšanā. Līdz ar to visas lokālās municipalitātes iesaistās šādos projektos.

Latvijā salīdzinoši neliela dzīvojamo ēku daļa ir nosiltināta, tādējādi paaugstinot to energoefektivitāti. Tas saistīts ar to, ka daudzdzīvokļu ēku iemītniekiem ir bail ņemt kredītus, neraugoties uz ES līdzfinansējumu. Kā jūs raugāties uz šādām investīcijām, un kāda ir situācija ar ēku siltināšanu Skandināvijā?

Zviedrijā, Somijā un Dānijā daudz vairāk ēku ir nosiltinātas un energoefektīvas. Pieļauju, ka tas ir saistīts arī ar to, ka mums ir vēsāks klimats, tādēļ mēs vienmēr esam būvējuši labi siltinātas ēkas. Protams, jums jārēķinās ar padomju laika mantojumu, kas ir zināms izaicinājums. Manuprāt, zaļās obligācijas būtu ļoti labs instruments, kā veikt ēku siltināšanas pasākumus.

Kā pašvaldības var mudināt iedzīvotājus veikt ēku siltināšanu un ieguldīt līdzekļus šādos projektos?

Primārais, protams, ir iedzīvotāju izglītošana, stāstot par ieguvumiem, kas rodas pēc ēku siltināšanas. Jo augstāka ir maksa par energoresursiem, jo lielāki ieguvumi no ēku siltināšanas.

Kādi jums pašam šķiet interesantākie finansētie zaļie projekti?

Tie, kas saistīti ar atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, māju apsildīšana ar saules enerģiju. Turklāt saules enerģija ir izmaksu efektīvāka salīdzinājumā ar oglēm.

Sarunu noslēdzot, kādi ir nozīmīgakie veicamie pasākumi ceļā uz zema oglekļa un ilgtspējīgu ekonomiku?

Ja runājam par finanšu avotiem, bankām daudzi projekti varētu šķist ar pārāk augstu riska pakāpi. Tādēļ būtu apsverama doma par valsts garantijām zaļajiem projektiem.