Latvijas Universitāte (LU) šā gada septembrī ir sākusi Zinātņu mājas būvniecību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā

Uzņēmēju klubs

To DB Uzņēmēju klubā pavēstīja LU rektors Indriķis Muižnieks. Stāstot par LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors minēja, ka tur atradīsies Rakstu māja, Dabas māja, Zinātņu māja, kā arī Tehnoloģiju centrs. Līdztekus plānots izbūvēt viesnīcas un apartamentus ar 3000 vietām, koncertzāli un daudzfunkcionālu sporta zāli. No visa minētā pašlaik ekspluatācijā jau ir nodota Dabas māja (2015. gadā), kur atrodas šādas fakultātes: Bioloģijas, Ķīmijas, Optometrijas un redzes zinātnes, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, Farmācijas. Tāpat Dabas mājā izvietoti vairāki valsts nozīmes pētniecības centri. Dabas mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetru un tajā var uzņemt 2500 studentus.

Zinātņu un Rakstu mājas

Pašlaik norit Akadēmiskā centra izbūves otrais posms, kura ietvaros uzsākta Zinātņu mājas būvniecība un notiek dokumentu sagatavošana iepirkuma izsludināšanai Rakstu mājas tehniskā projekta izstrādei un būvniecībai. Visas otrā posma izmaksas ir lēšamas 90 miljonu eiro apmērā un to paredzēts noslēgt 2021. gadā. I. Muižnieks stāsta, ka līdzekļi iegūti gan no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, gan no Eiropas Investīciju bankas (EIB), gan pašas LU ieņēmumiem. Šogad Luksemburgā parakstīts aizdevuma līgums ar EIB par 30 miljonu eiro piešķiršanu, kas paredzēti Rakstu mājas izbūvei. Pašas LU finansējums, neskaitot aizdevuma atmaksas, minētajā 90 miljonu projektā ir 3 miljoni eiro. Šogad uzsāktās Zinātņu mājas celtniecību plānots pabeigt 2018. gadā un kopējās izmaksas, ieskaitot ēku aprīkojumu, ir 38 miljoni eiro. Jāpiemin, ka ieguldījumi tieši iekārtās, aprīkojumā un tehnoloģijās ir 9,6 miljoni eiro. No kopējā Zinātņu mājas projekta finansējuma 79% ir ES struktūrfondu finansējums, 14% – valsts finansējums un 7% – LU līdzekļi. Zinātņu mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetri un plānotais studentu skaits – 2000. Zinātņu mājā atradīsies divas fakultātes – Medicīnas un Fizikas un matemātikas, kā arī vairāki LU institūti un pētniecības centri. Ēkas septiņos stāvos būs izvietots arī lāzercentrs un Medicīnas muzejs. Jāpiebilst, ka Zinātņu māju ar Dabas māju savienos siltināta pāreja. Savukārt Rakstu mājai pašlaik notiek skiču izvērtēšana, kur jāizdara izvēle starp pieciem dažādiem variantiem. Plānots, ka Rakstu mājā atradīsies šādas fakultātes: Datorikas, Biznesa vadības un ekonomikas, Sociālo zinātņu, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas, Humanitāro zinātņu, Teoloģijas, Tiesību zinātņu, Vēstures un filozofijas. Tāpat Rakstu mājā tiks izvietoti vairāki zinātniskie institūti un pētniecības centri. Rakstu mājas kopējā platība būs 32 000 kvadrātmetru un tā varēs uzņemt 11 000 studentu.

Sadarbība ar uzņēmējiem

I. Muižnieks uzsver, ka viens no mērķiem, kādēļ tiek būvēts un attīstīts LU Akadēmiskais centrs, ir tas, lai pēc iespējas motivētu jauniešus studēt tepat, Latvijā, šeit iegūstot vismaz bakalaura izglītību. Tā kā viena no Latvijas konkurētspējas vājajām vietām ir nepietiekama zinātnieku un uzņēmēju sadarbība, tad, kā stāsta I. Muižnieks, LU daudz strādā pie sadarbības attīstīšanas ar uzņēmējiem un to organizācijām. LU uzņēmējiem piedāvā ekspertu konsultācijas un līgumpētījumus, produktu testēšanu, dažādu analīžu veikšanu, patentu izpēti, sadarbību ES projektu izstrādē, mūžizglītības un dažādu apmācību moduļus, kā arī darbinieku apmaiņas programmas, kad LU zinātnieki dodas uz uzņēmumiem, bet uzņēmumu pārstāvji strādā LU laboratorijās, kā arī studentu prakses uzņēmumos. I. Muižnieks teic, ka LU pašlaik aktīvi sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, Latvenergo, Madara, Aeroc, Grindekss un Silvanols.

Bakalaurs tomēr Latvijā

Pēc I. Muižnieka uzstāšanās daudzi DB kluba viesi uzdeva jautājumus, pārsvarā par LU starptautisko konkurētspēju un to, kā noturēt jaunos talantus Latvijā. Kāds uzņēmējs pat atzina, ka studentu apmaiņas programma Erasmus, lai gan paver lielas iespējas jauniešiem, tomēr zināmā mērā nodara arī postu, «jo mēs paši labprātīgi atdodam savus labākos prātus». Uzņēmējs stāsta, ka ņem pie sevis darbā jauniešus, maksā stipendijas, taču problēma ir tā, ka pēc maģistrantūras beigām šos jauniešus pārpērk lielās starptautiskās kompānijas. I. Muižnieks uzsver, ka Latvija nespēs izvairīties, un to arī nevajag, no tā, ka jaunieši aizbrauc studēt un strādāt uz ārzemēm. Svarīgākais, par ko ir jādomā, lai viņi vēlētos atgriezties. Uzskatāms labais piemērs ir jaunais zinātnieks Andris Ambainis, kurš pēc garas un veiksmīgas stažēšanās ārvalstīs atgriezās Latvijā. I. Muižnieks arī norāda, ka jaunajiem cilvēkiem ieteiktu bakalaura grādu tomēr iegūt Latvijā, nevis doties uz ārvalstīm, jo studiju kvalitāte ir vienlīdz laba, taču Latvijā studijas ir lētākas, īpaši ņemot vērā arī dzīvošanas izdevumus. Rektors skaidro, ka augsta pievienotā vērtība studijām ārzemēs ir maģistrantūrā un doktorantūrā, taču bakalaura programmā ārvalstu studiju izmaksas nav atbilstošas ieguvumiem salīdzinājumā ar studijām pašu mājās. Savukārt par jauno talantu, kuriem uzņēmējs maksājis stipendiju, pārpirkšanu, I. Muižnieks teic, ka to var risināt, noslēdzot līgumu ar stipendijas saņēmēju un šādas situācijas atrunājot. Rektors arī teic, ka Erasmus programmas ietvaros no Latvijas aizbraukušo jauniešu skaits samazinās. Tas saistīts gan ar dzīvošanas izmaksām, gan ar to, ka daudzi jaunieši jau ir atraduši labi apmaksātu darbu. Par ārvalstu studentu piesaisti I. Muižnieks skaidro, ka tā nevar būt pašmērķis, lai gan LU mērķis ir kāpināt to īpatsvaru. Taču rektors uzsver, ka «mēs vēlamies piesaistīt labākos, gudrākos un motivētākos», nevis savus resursus tērēt viduvēju ārvalstnieku, kuri nekvalificējas studijām savā mītnes zemē, mācīšanai, «tas ir salīdzināms ar apaļkoku pārdošanu,» skarbs ir I. Muižnieks. Savukārt uz jautājumu par augstākās izglītības centralizāciju, I. Muižnieks pauž, ka visi nevar visu, līdz ar to augstskolām, izņemot Latvijas Universitāti, ir jāspecializējas un nevajag piedāvāt visas studiju programmas, kādas vien iespējamas.