Cilvēki, kuri nav sociālo iemaksu veicēji un kurus neapdrošina valsts, varēs saņemt vien minimālos veselības aprūpes pakalpojumus

Nodokļi

Ja tie vēlēsies saņemt pilnu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu grozu, tad tiem būs jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas, kas 2018. gadā būs 1% no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša algas, bet 2020. gadā – 5%. Valsts apdrošinātas personas ir bērni līdz 18 gadiem, pensionāri, personas, kas saņem bērna kopšanas un vecāku pabalstu, I un II grupas invalīdi, NVA reģistrēti bezdarbnieki u.c. Šāds priekšlikums ir iestrādāts jaunajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā, kas 26. septembrī apstiprināts valdībā un kuru vēl skatīs Saeimā.

Politiskais lēmums cilvēkiem, kas nav sociālo iemaksu veicēji, no 2018. gada 1. janvāra nodrošināt vien minimālo veselības aprūpes pakalpojumu grozu, ir tuvredzīgs un aplams, uzsver DB aptaujātie eksperti, un tas neatbilst arī Pasaules veselības organizācijas uzstādījumiem un Eiropas Sociālajai hartai, kuru ratificējusi arī Latvija.

Tūkstošiem neapdrošināto

Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka, saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas datiem, pašlaik ir ap 300 tūkstošiem strādājošo, kas neveic sociālās iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperte Anita Jakseboga skaidro, ka veselības apdrošināšanai ir pakļauti tie sociālo iemaksu veicēji, kas tās veic vispārējā kārtībā saskaņā ar Likumu par valsts sociālo apdrošināšanu. Līdz ar to veselības apdrošināšanai nav pakļauti pašnodarbinātie, kas veic patentmaksājumus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, kā arī sezonas laukstrādnieki, kas maksā ienākuma nodokli.

Tādējādi gan pašnodarbinātajiem patentmaksas maksātājiem, gan mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, gan sezonas laukstrādniekiem, ja tie vēlēsies saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, būs jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas, ja vien šīm grupām Ministru kabinets savos noteikumos neparedzēs citu kārtību. Veselības apdrošināšanas iemaksas, lai saņemtu pilnu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, būs jāveic arī, piemēram, mājsaimniecēm, kuras nav bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalsta saņēmējas.

Lēmums ir tuvredzīgs

Gan Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena, gan Rīgas Stradiņa Universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes profesors Ģirts Briģis uzsver, ka pieņemtais lēmums ir tuvredzīgs un ilgtermiņā kaitēs sabiedrības veselībai, turklāt tam būs lielas sagaidāmās izmaksas. S. Olsena uzsver, ka šāds lēmums neatbilst Latvijas Satversmei un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, jo saskaņā ar tiem Latvijai ir jānodrošina saviem iedzīvotājiem nevis minimālā, bet nepieciešamā veselības aprūpe. S. Olsena arī uzsver, ka ēnu ekonomika ir jāapkaro ar citiem līdzekļiem un nav pieļaujama kolektīva cilvēku grupas sodīšana, tiem liedzot veselības aprūpes pakalpojumus.

Profesors Ģirts Briģis teic, ka saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas uzstādījumu vispārējās veselības apdrošināšanas mērķis ir nodrošināt, lai ikviens saņem tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri viņam nepieciešami, un ir pasargāts no veselības apdraudējumiem bez finansiāliem ierobežojumiem. Latvijas pieņemtais lēmums ir tieši pretējs, jo cilvēku iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus tiek ierobežotas saistībā ar finansiāliem kritērijiem.

Gan S. Olsena, gan Ģ. Briģis norāda, ka ir naivi iedomāties, ka līdz ar šāda lēmuma pieņemšanu sociāli neapdrošinātie cilvēki tūdaļ steigsies veikt veselības apdrošināšanas iemaksas. Visticamāk, tā nenotiks, un tie, kas varēs atļauties, par veselības aprūpes pakalpojumiem maksās paši, savukārt tie, kas to nevarēs, pie ārsta vienkārši neies. Līdz ar to ir risks, ka slimības var tikt ielaistas un saasināties. Tas nozīmē, ka tiks papildus noslogota neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas rada daudz augstākas izmaksas, kuras būs jāsedz visiem nodokļu maksātājiem. Ir iluzori iedomāties, ka līdz ar šāda lēmuma ieviešanu pieaugs finansējums veselības aprūpei. Visticamāk, efekts var būt tieši pretējs – sociālo iemaksu nemaksātāji pārcelsies uz neatliekamo medicīnisko palīdzību, kuru visiem apmaksā valsts. Turklāt profesori uzsver, ka šādu dalīto grozu administrēšana ir daudz dārgāka. Līdz ar to Eiropas Savienības dalībvalstis aizvien vairāk sāk pāriet uz vispārēju valsts veselības apdrošināšanu, jo tā ir lētāka un efektīvāka. Tāds ir arī OECD ekspertu ieteikums. Latvija ar šo lēmumu rīkojas pretēji.

Nav datu par finanšu efektu

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders skaidro, ka lēmums ir politisks un to pieņēma visa koalīcija. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad šāds variants par dalīto grozu bija dienaskārtībā (piemēram, ministres Ingrīdas Circenes laikā), pašreizējā variantā minimālais valsts apmaksāto pakalpojumu grozs ir krietni plašāks, tajā iekļaujot arī ģimenes ārstu pakalpojumus un tādu slimību ārstēšanu, kas ir sabiedrībai bīstamas. O. Šneiders arī teic, ka ministrijas rīcībā nav datu, kā varētu pieaugt finansējums līdz ar minētā lēmuma pieņemšanu, jo neviens nevar pateikt, cik no sociālo iemaksu neveicējiem izvēlēsies maksāt veselības apdrošināšanas iemaksas.

Šāds lēmums lielā mērā varētu būt uzņēmēju organizāciju lobijs, kas no savas puses piekrita sociālo iemaksu paaugstināšanai par vienu procentpunktu, ja tiek ieviests dalītais pakalpojumu grozs.