Lielbritānija Mārciņas vērtības izmaiņas var Latvijas eksporta apjomus ietekmēt pat par vairākiem miljoniem eiro ceturksnī; Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji tērē mazāk

2016. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lielbritāniju sasniedza 1,4 miljardus eiro, kas ierindoja Lielbritāniju 7. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lielbritāniju bija 931,4 miljoni eiro, kas veido 6,2% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 428,7 miljoni eiro, kas veido 2,9% no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2015. gadu, gan eksports, gan imports ir palielinājies par 8%. Tirdzniecības bilance bija pozitīva (502,8 miljoni eiro). 2016. gadā Latvijas preču eksports uz Lielbritāniju sasniedza 579,4 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2015. gadā, bet imports no Lielbritānijas – 236,7 miljonus eiro, pieaugot par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pērn Latvijas pakalpojumu eksports uz Lielbritāniju bija 352 miljoni eiro, pieaugot par 11%, bet pakalpojumu imports – 192 miljoni eiro, palielinoties par 15% salīdzinājumā ar 2015. gadu. Jāatzīmē, ka 2016. gada beigās Lielbritānijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 425 miljoni eiro, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Lielbritānijā bija 29 miljoni eiro.

Zeļ nenoteiktība

Apvienotajā Karalistē joprojām saglabājas saistībā ar Brexit procesu izveidojies augsts nenoteiktības līmenis, kuru pastiprinājuši Parlamenta vēlēšanu rezultāti, norāda Latvijas Bankas eksperti. Tas atspoguļojas arī ekonomiskās izaugsmes rādītājos, kur šā gada pirmajā pusē bija vērojama kāpuma tempa samazināšanās. Tiesa gan, trešajā ceturksnī ekonomikas dati uzrādīja uzlabošanos. Kā liecina Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja jaunākais ziņojums, ceturkšņa laikā ekonomika augusi par 0,4%, kas ir salīdzinoši vājš rādītājs, taču augstāks nekā vairāku ekonomistu prognozētie 0,3%. Šie dati ir pastiprinājuši runas finanšu tirgus dalībnieku vidū, ka nākamajā sanāksmē novembrī Anglijas Banka varētu celt procentu likmi no šobrīd esošās rekordzemās atzīmes 0,25%. Patlaban centrālā banka cenšas veicināt inflācijas samazināšanos, kas pieaugusi līdz 3% un tādējādi ir par procentpunktu augstāka nekā tās oficiāli noteiktais mērķis. Centrālā banka šobrīd atrodas dilemmas priekšā, ņemot vērā, ka Lielbritānijas ekonomika šajā gadā ir kļuvusi vājāka, ko ietekmējusi arī inflācija, kas iedragājusi patērētāju vēlmi iepirkties, savukārt neskaidrības ap Brexit norisi pasliktinājušas uzņēmēju noskaņojumu. Augstākas procentu likmes var palīdzēt centrālajai bankai inflāciju iegrožot, taču tajā pašā laikā bremzēt arī ekonomikas izaugsmi.

Pēc Latvijas Bankas ekspertu teiktā, šā gada dati liecina, ka Latvijai nozīmīgajā Apvienotās Karalistes būvniecības nozarē pēc salīdzinoši gausās izaugsmes 1. ceturksnī būs vērojams aktivitātes kāpums, un tas ļauj cerēt, ka Latvijas kokmateriālu eksports spēs vismaz daļēji atjaunoties pēc 2017. gada pirmajos četros mēnešos piedzīvotā krituma salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Cieši jāvēro

Kas notiks tālāk, patlaban precīzi ir grūti prognozēt, un tas būs atkarīgs no tālākajām sarunām starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību. Tomēr jau šobrīd mārciņas svārstību ietekme ir redzama eksporta datos. «Lielbritānija ir viens no lielākajiem Latvijas eksporta partneriem ar apjomu vidēji 50 miljoni eiro mēnesī,» uzsver AS SEB banka Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. Notikumi valstī ietekmē Latvijas kompānijas, kuras sadarbojas ar Lielbritāniju, un tas atstāj ietekmi gan uz šiem uzņēmumiem, gan vidi, kurā strādā šie uzņēmumi, gan mūsu valsts ekonomiku kopumā. Eksperts gan norāda uz interesantu faktu, ka pagājušā gada otrajā pusē, jau pēc referenduma, eksporta apjomi uz Lielbritāniju vidēji ir pieauguši – vairākus mēnešus eksporta apjoms pārsniedzis 50 miljonu eiro robežu mēnesī. Vēl ievērojams fakts ir pēc provizoriskajiem datiem novērotais būtiskais importa pieaugums jūlijā un augustā, kam par iemeslu var būt arī mārciņas vērtības kritums (pirkt preces par mārciņām eirozonas iedzīvotājiem kļuvis lētāk, ja vien nav pieaugusi preces cena mārciņās). Pēc eksperta teiktā, Lielbritānija ir viens no retajiem Latvijas tirdzniecības partneriem ārpus eirozonas. Rezultātā eksporta vai importa vērtību svārsta ne tikai darījumu absolūtais skaits, bet arī mārciņas vērtības izmaiņas. 10% izmaiņas mārciņas cenā eksporta vērtību, ja līgumi slēgti mārciņās, arī ietekmē par 10%, un Latvijai tie var būt vairāki miljoni eiro ceturksnī.

Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka Lielbritānijas un ES attiecības Latvijai kā neto naudas saņēmējai no ES ir svarīgas, jo Lielbritānija veic ļoti lielas iemaksas ES budžetā – tā ir otrais lielākais neto maksātājs ES budžetā (2016. gadā – 7,1 miljards eiro).

Tērē mazāk

Tāpat, pēc A. Lāriņa teiktā, notiekošais Lielbritānijā ir svarīgs visiem, kuri paši strādā vai kuriem radinieki dzīvo un strādā Lielbritānijā. Pats Brexit referendums un jebkuras diskusijas par procesu nereti nelabvēlīgi ietekmē mārciņas cenu un attiecīgi mārciņas pelnošo iedzīvotāju pirktspēju eirozonā (tajā skaitā Latvijā). «Latvijā vasarās nereti redz automašīnas ar Lielbritānijas numura zīmēm, kas nozīmē to, ka Latvija tomēr ir iecienīta atvaļinājumu pavadīšanas vieta Lielbritānijā strādājošajiem tautiešiem (gan medicīnas pakalpojumi, gan skaistumkopšanas pakalpojumi arī krietni lētāki nekā Lielbritānijā). Bet mārciņas cena ietekmē Lielbritānijā strādājošo pirktspēju Latvijā. Ja šā gada janvārī Lielbritānijā strādājošs iedzīvotājs plānoja rudenī apciemot Latviju, tad šobrīd ar algu mārciņās Latvijā var atļauties tērēt par 5% mazāk nekā janvārī,» viņš raksturo situāciju. Tiesa gan, pēc SEB bankas eksperta teiktā, vēl sliktāka situācija bija pagājušajā gadā, kad starpība starp janvāra un jūlija mārciņas vērtību bija gandrīz 20%. Ja 2016. gada janvārī par 1000 eiro bija jāatdod aptuveni 750 mārciņas, tad jūlijā tās jau bija vairāk nekā 850 mārciņas, bet oktobrī vairākas dienas par 1000 eiro bija jāatdod jau 900 mārciņas. 2015. gadā eiro cena no gada sākuma līdz gada beigām samazinājās par 5%, 2016. gadā eiro cena gada laikā pakāpās par vairāk nekā 15%, bet šogad līdz oktobra vidum eiro cena ir pakāpusies par vairāk nekā 5%, liecina dati.

Vērtē skeptiski

Eksperti gan norāda, ka patlaban grūti prognozēt, kādā virzienā tālāk dosies mārciņa. «Tā kā valūtas kurss neveidojas nošķirtā pasaulē, varbūt īstais jautājums ir – kāds ir attiecīgās valsts attīstības potenciāls, cik liels tirgus tā būs nākotnē?» vaicā Luminor ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. «Runājot par Lielbritāniju, šīs iespējas nešķiet ļoti spožas, un sagaidāmā izstāšanās no ES ir liela daļa no atbildes uz jautājumu, kāpēc tas tā ir. Iespēja izstāties no ES vēlētājiem tika pārdota ar meliem un ilūzijām. Briti nesūtīja 350 miljonus mārciņu uz Briseli katru nedēļu, aiziešana no vienotā tirgus nenozīmē «pievienošanos pārējai pasaulei», lielvalstis – ASV, Ķīna, Indija - nebūt nesteidz noslēgt līgumus uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem, kā solīja izstāšanās atbalstītāji. Arī ES attieksme ir diezgan skarba. Ir vērā ņemams risks, ka izstāšanās notiks, pienākot ES līguma 50. pantā noteiktajam divu gadu termiņam, nevis abām pusēm vienojoties. Muitas barjeru noteikšana nozīmētu gan administratīvus šķēršļus, kas radīs papildus izmaksas ražošanas vērtības ķēdēs diezgan cieši integrētajai britu rūpniecībai. Neizbēgama ir daļēja finanšu sektora aiziešana no Londonas,» viņš piebilst. Tas gan, pēc ekspertu teiktā, nenozīmē, ka britu ekonomika ir pazudusi, jo valstij ir ļoti nozīmīgas stiprās puses – izcila augstākā izglītība, joprojām spēcīgs pakalpojumu eksporta sektors, ļoti spēcīgas ir arī dažas rūpniecības nozares, pirmkārt farmācija. Ir arī vājās vietas, pirmkārt uz citu bagāto lielvalstu fona zems darba ražīgums, nelabvēlīgas tendences šajā jomā. Tādēļ, pēc P. Strautiņa domām, katastrofa nenotiks, ekonomika attīstīsies, bet, visdrīzāk, diezgan pieticīgā tempā. Šādas gaidas atspoguļo arī valūtas kurss, kurš ir noenkurojies ievērojami zemākā līmenī, nekā tas bija līdz pērnā gada jūnija referendumam. No eksportētāju viedokļa skatoties, britu tirgus augs, bet diez vai tā būs pati straujāk augošā iespēja, ko sniedz pasaules ekonomika, viņš piebilst.