Apdrošināšana

Veselības apdrošināšana patlaban ierindojas starp nozīmīgākajiem apdrošināšanas veidiem Latvijā. Cenas aug nedaudz; šī sektora attīstība varētu būt straujāka, atzīst apdrošinātāji.

Strauji aug

Šā gada sešos mēnešos veselības apdrošināšanas prēmijās parakstīti 47,3 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā pērn šajā pat laika periodā un veido 21,9% no tirgus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. Tas ir lielākais parakstīto prēmiju apjoms šajā pusgadā, un provizoriskie 9 mēnešu rezultāti liecina, ka prēmijās parakstīti 66 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn šajā pat laika periodā un veido aptuveni 20% no apdrošināšanas tirgus.

Savukārt atlīdzībās 6 mēnešos izmaksāti 30,4 miljoni eiro jeb par 7% vairāk nekā pērn, veidojot 22,8% no tirgus. Provizoriskie 9 mēnešu skaitļi rāda 44 miljonu eiro izmaksātās atlīdzības, kas ir par 5,4% vairāk nekā pērn un veido 22% no visa apdrošināšanas tirgus. Runājot par polišu cenām, BTA Baltijas apdrošināšanas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče stāsta, ka pēdējā gadā tās nav būtiski palielinājušās – kāpums varētu būt 3–4% apmērā, kas saistīts ar medicīnisko izdevumu sadārdzināšanos.

Veci limiti

Apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda uz esošo problēmu – diezgan zemie polišu limiti netiek līdzi augošajām cenām, tādējādi kompāniju klientiem jāizvēlas aizvien tukšākas polises.

Normatīvu jomā attiecībā uz veselības apdrošināšanu izmaiņu nav, pašreizējo situāciju raksturo LAA vadītājs Jānis Abāšins: «Arī nodokļu reformas ietvaros netika mainīti ierobežojumi juridiskām personām polises summai, kura netiek aplikta ar nodokli, sekmējot iedzīvotāju aizsardzību veselības aprūpes jomā. Jau 10 gadus ir spēkā 426 eiro limits vienas veselības apdrošināšanas polises iegādei privātajā sektorā, kuru neapliek ar sociālo nodokli. Savukārt valsts un pašvaldību darbinieku polisēm šī summa ir uz pusi mazāka jeb 213 eiro par vienu polisi; to nosaka likums.»

Pozitīvas pārmaiņas novērojamas uzņēmēju vidū – kompānijas biežāk sāk izvēlēties ne tikai minimālo apdrošināšanas paketi saviem darbiniekiem, bet interesējas arī par papildu risku apdrošināšanas iespējām, novērojis I. Danče, uzsverot, ka darba devēji vēlas iegādāties plašāka seguma veselības apdrošināšanu, piemēram, piepērkot klāt sporta nodarbību apmaksu, iekļaujot vairāk apmaksātas sporta nodarbības vai zobārstniecības pakalpojumus. Var manīt, ka darba devēji izvēlas augstākā līmeņa apdrošināšanas segumu, piemēram, maksas speciālistu konsultācijas apmaksāt 100% apmērā. Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Kārlis Eberhards apstiprina, ka klienti izvēlas plašākus polises segumus, piemēram, papildinot pamatprogrammu ar zobārstniecības vai medikamentu programmām, un arvien biežāk vēlas ietvert savās veselības apdrošināšanas polisēs individuāli pielāgotus risinājumus.

Privātajā sektorā uzņēmumi nereti ir gatavi maksāt vairāk par savu darbinieku veselības apdrošināšanu un nomaksāt sociālo nodokli par polises summu, kas pārsniedz 426 eiro, bet valsts iestādes to nespēj, akcentē J. Abāšins. Ņemot vērā, ka medicīnas pakalpojumu izmaksas ar katru gadu aug no 4% ambulatorajā līdz 10% stacionārajā segmentā, identisku polisi nav iespējams piedāvāt par to pašu cenu nākamajam periodam. Tas nozīmē, ka polises nereti kļūst «plikākas», jo apdrošinātājs spiests samazināt iekļautos riskus un/vai segumus, sevišķi valsts sektora klientiem. Taču konkurence ir liela, tāpēc apdrošinātājiem ir liels izaicinājums sabalansēt to vēlmes ar savām iespējām, piebilst LAA vadītājs.

Privātpersonu maz

Privātpersonu veselības apdrošināšana ir samērā jauns pakalpojums, un pašlaik to piedāvā trīs apdrošinātāji. Privātpersonu pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas ir zems, turklāt, ņemot vērā cenu un seguma attiecību, piedāvājums nereti nešķiet pievilcīgs. Apdrošinātāji iezīmē tendenci, ka parasti privātpersonas par šo apdrošināšanu sāk domāt tad, kad jau nepieciešami medicīniskie pakalpojumi.

Ergo Veselības un dzīvības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā Gints Konrads raksturo: pieprasījums pēc šī apdrošināšanas veida vēl aizvien ir pavisam neliels un pieaug lēnām. Pirms produkta ieviešanas tirgū sabiedrībā bija liela ažiotāža un vēlme pēc tā. Tomēr pēc ieviešanas pieprasījums ir niecīgs – iespēju individuāli iegādāties polisi izmanto ļoti maz cilvēku.

Fizisko personu polises Ergo sāka izdot 2011. gada martā, un šajā laikā vidēji gadā polisei piesakās vien 500–550 personu, līgumu noslēdz vēl mazāk – vidēji 20%. «Lielākais izaicinājums ir attieksme. Nereti cilvēki joprojām pārprot veselības apdrošināšanas pamatbūtību – sniegt tās īpašniekam nodrošinājumu neparedzētu, neprognozējamu veselības traucējumu gadījumā. Tomēr daļa sabiedrības vēlas veselības apdrošināšanas polises iegādāties jau iepriekš plānotai operācijai vai arī lai izmantotu dažādus papildu segumus, piemēram, masāžas un sporta nodarbības. Tajā pašā laikā daudzi cilvēki ir neapmierināti ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijā. Taču, neskatoties uz to, būtiskas izmaiņas vai pavērsieni tieši privātpersonu veselības apdrošināšanā diezin vai sagaidāmi, un pieprasījums šajā segmentā tuvākajā nākotnē būtiski nemainīsies un saglabāsies līdzīgā līmenī,» uzskata G. Konrads.

BTA novērojumi ir līdzīgi. «BTA šobrīd nepiedāvā privātpersonu veselības apdrošināšanu, taču no klientiem, kuri ir izteikuši vēlmi iegādāties veselības apdrošināšanu privāti, nepārprotami saņemam informāciju, ka ir nepieciešams saņemt medicīniska rakstura pakalpojumu tuvākajā laikā, kas nozīmē, ka tas ir pretēji apdrošināšanas principam,» skaidro I. Danče.

Jāsabalansē iespējas

Izaugsme apdrošināšanas nozarē nes ne tikai iespējas, bet arī jaunus izaicinājumus, atzīst G. Konrads. Viens no tiem ir nepieciešamība arvien domāt, kā nepieļaut, lai medicīnisko pakalpojumu cenu izmaiņu rezultātā neciestu apdrošinātāja rentabilitāte, bet klientiem vienlaikus tiktu piedāvāti veselības apdrošināšanas pakalpojumi un programmas, kas tiem ir interesanti un cenas ziņā pieejami. Gada griezumā veselības apdrošināšanas pakalpojumu cenu pieaugumam bija tendence svārstīties 10% robežās. Lielākā daļa ārstniecības iestāžu cenas maina, sākot ar 1. janvāri, un, domājams, ka arī nākamais gads nebūs izņēmums, viņš paredz.

Kopumā šajā segmentā joprojām vēl ir liels potenciāls, uzskata apdrošinātāji, – veselības apdrošināšanas polise ir tikai ceturtajai daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Šis potenciāls nosaka arī to, ka konkurence veselības apdrošināšanas tirgū ir gana spēcīga.

Karstais jautājums, pēc G. Konrada teiktā, ir tas, kādā veidā tiks īstenota obligātā veselības apdrošināšana, kāds būs pakalpojumu grozs, kas tiks segts no valsts puses attiecīgajām iedzīvotāju kategorijām, un vai šo pakalpojumu pieejamība tiks nodrošināta arī praksē. Skaidrība par to ir svarīga arī apdrošinātājiem, lai laikus varētu plānot un attīstīt privātās veselības apdrošināšanas pakalpojumus. Kā liecina kaimiņvalstu pieredze, kur obligātā veselības apdrošināšana jau pastāv un ir sasaistīta ar nodokļu nomaksu, privātā veselības apdrošināšana turpina attīstīties. Piemēram, Lietuvā privātās veselības apdrošināšanas tirgus katru gadu pieaug par aptuveni 20%. Tas apliecina, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana nav iemesls domāt, ka interese par privātās veselības apdrošināšanas pakalpojumiem varētu pazust vispār, jo veselības aprūpei atvēlētā valsts finansējuma ietvaros joprojām nebūs iespējams nodrošināt apmaksātu vai daļēji apmaksātu visaptverošu medicīnisko pakalpojumu un izmeklējumu klāstu.

J. Abāšins piekrīt, ka vēl daudz darāmā. «2018. gada valsts budžets nosaukts par veselības aprūpes veicināšanas budžetu, piešķirot šai nozarei papildus vairāk nekā 235 miljonus eiro. Taču, neskatoties uz to, ģimenes ārsti streiku nav pārtraukuši un situācija valsts veselības aprūpes jomā vēl joprojām raksturojama kā nestabila un neprognozējama. Formāli ģimenes ārstu cīņa ir cilvēcīgi saprotama, jo mediķi noteikti ir pelnījuši godprātīgu darba apmaksu. Taču, kas notiek pēc būtības, – streika laikā netiek sniegti valsts apmaksātie pakalpojumi, tie paši pakalpojumi tiek nodrošināti par maksu. Pēc būtības tas nozīmē, ka ir noteikta rinda uz valsts apmaksātu pakalpojumu, bet, ja cilvēks var samaksāt pats, tas pieejams tūlīt vai rīt. Kamēr aprūpes sistēma tiks organizēta pēc šāda principa, papildu piešķirtie līdzekļi būs tikai kosmētiski uzlabojumi. Apdrošinātāji nevienā no apdrošināšanas veidiem, tostarp veselības, nekad nav nolieguši savas biznesa intereses, būtu liekulīgi to darīt. Vienlaikus uzskatām, ka no valsts veselības aprūpes politikas veidotāju puses ir liekulīgi neredzēt, cik daudz naudas veselības aprūpes budžetā ieplūst tieši no privātajiem apdrošinātājiem. Arī streika laikā daļu no maksas pakalpojumiem, kurus iedzīvotāji būs spiesti izmantot, segs apdrošinātāji. Vienlaikus turpinās arī gaidīšanas svētki – gan sabiedrība, gan apdrošinātāji gaida, kad pilnvērtīgi sāks darboties e-veselības sistēma un varēsim sākt baudīt galvenos šīs sistēmas solītos labumus – vienotu personas veselības izmeklējumu datu bāzi. E-recepte un e-darba nespējas lapa ir labas lietas, bet «lielā lieta» ir šī izmeklējumu datu bāze,» piebilst J. Abāšins.