Pieprasījums pēc grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas dubultojies

Profesionālā atbildība

Starp profesionālās civiltiesiskās atbildības (PCTA) atlīdzībām iezīmējas prasības par sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, skaidras naudas nedeklarēšanu un kļūdaini veiktiem maksājumiem. Tiesa, gan apdrošinātāji, gan paši grāmatvedības uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka noteiktais 3000 eiro minimālais atbildības limits ir pārlieku zems.

Strauji auga

PCTA apdrošināšana ārpakalpojumu grāmatvežiem ir obligāta kopš šī gada 1. jūlija, kas ļauj grāmatvedim pasargāt sevi un savu uzņēmumu no iespējamiem zaudējumiem pieļauto profesionālo kļūdu rezultātā. Minimālais atbildības limits ir noteikts 3000 eiro apmērā, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka polise tiek prasīta arī grāmatvedības uzņēmumam, kas ir dibināts kādas uzņēmuma grupas ietvaros, lai tās pašas grupas uzņēmumiem sniegtu grāmatvedības pakalpojumus. Kā liecina asociācijas novērojumi, jau pirms jūlija polišu skaits šā gada sešos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, bija pieaudzis aptuveni divas reizes, un, sākot no jūlija, polišu skaits pieaudzis straujāk. Piemēram, Ergo jūlijā pārdoto polišu skaits salīdzinājumā ar pērno gadu bija par 80% lielāks, stāsta Ergo Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš. Pašlaik apdrošinātāju pārdoto polišu pieauguma temps ir samazinājies, jo praktizējošiem grāmatvežiem likuma norma jāpilda jau kopš 1. jūlija. Taču joprojām ir speciālisti, kuri vēršas pēc PCTA, un tie, iespējams, ir savu darbību tikko sākušie grāmatveži vai profesionāļi, kuri kļuvuši par ārpakalpojuma sniedzējiem, pieļauj Ergo pārstāvis.

Viens neder visiem

Tiesa gan, apdrošinātāji atzīst, ka daļa no polisēm tiek slēgtas tikai tādēļ, lai izpildītu normatīvo aktu prasības, līdz ar to izvēloties minimālo limitu, taču ir gana daudz grāmatvežu, kuri izvēlas pat krietni lielāku atbildības limita apmēru, nekā tiek prasīts normatīvajos aktos.

«Arī vēsturiski grāmatveži un revidenti ir apdrošinājuši savu PCTA, lai arī tas nebija obligāts apdrošināšanas veids, un pārsvarā to darīja individuāli strādājošie, kā arī lielas grāmatvedības un citu saistīto pakalpojumu kompānijas,» atminas Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle Īpašuma un civiltiesiskās atbildības riska parakstītājs Mareks Gaļinovskis. Individuāli grāmatveži izvēlējās salīdzinoši pieticīgus atbildības limitus 5–25 tūkst. eiro ietvaros, bet kompāniju polisēs bieži vien limiti bija ar piecām un pat sešām nullēm. Kopš profesionālās atbildības apdrošināšana kļuvusi obligāta, tendences saglabājas, pieaug tikai noslēgto polišu skaits.

Minimālais noteiktais limits ir 3000 eiro, bet katrs grāmatvedis saprot, ka tas nepasargās viņu no zaudējumiem, kas var būt mērāmi daudzos tūkstošos, atzīst Compensa pārstāvis, tāpēc vidējais limits, ko izvēlas grāmatveži, ir 10–50 tūkst. eiro. Kompānijas savukārt lūko pēc polisēm ar atbildības limitiem, sākot no 100 tūkst. eiro līdz pat vienam milj. eiro un vairāk, novērojis M. Gaļinovskis. Savukārt R. Heniņš stāsta, ka Ergo noslēgtajos apdrošināšanas līgumos visbiežāk izvēlētais atbildības limita apmērs ir 3000 vai 5000 eiro. Protams, jo lielāks grāmatvedības uzņēmums, jo lielāku atbildības limita summu tas izvēlas, taču arī mazajiem grāmatvežiem apdrošinātāji iesaka šo summu paaugstināt līdz 5000 vai 10 tūkst. eiro. Savukārt, ja grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti lieliem vai starptautiskiem uzņēmumiem, tad tiek rekomendēts izvēlēties daudz lielāku atbildības limitu nekā likumā noteiktos. «Tas var būt ārkārtīgi liktenīgs lēmums brīdī, kad tiešām notiek kāds misēklis. Turklāt maksa par apdrošināšanas polisi situācijā, kad jāizšķiras, piemēram, par 5000 vai 10 tūkst. eiro limitu, atšķiras nebūtiski, taču ieguvums ir neatsverams,» piebilst R. Heniņš.

Lai noteiktu cenu par polisi, tiek ņemti vērā vairāki faktori – grāmatvedības uzņēmuma apgrozījums, klienti, kam pakalpojums tiek sniegts, pieredze, vēlamā limita apmērs u.c. faktori, kas tiek izvērtēti katram klientam individuāli.

Kopumā gan tirgus situācija un konkurence starp apdrošinātājiem nosaka relatīvi zemu vidējās apdrošināšanas prēmijas apmēru, skaidro R. Heniņš.

Pārāk zemi

Atlīdzības visbiežāk tiek izmaksātas par sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, skaidras naudas nedeklarēšanu un kļūdaini veiktiem maksājumiem, tomēr ir pagājis vēl pārāk mazs periods kopš obligātā grāmatvežu PCTA ieviesta, tāpēc šobrīd apdrošinātāji vēro, kādas tendences iezīmējas tirgū. «Neveiksmes var gadīties arī pieredzējušiem un izciliem profesionāļiem, un visbiežāk novērojam, ka tās ir saistītas ar kļūdām nodokļu aprēķinos, kuru rezultātā tiek radīti finansiāli zaudējumi, jo uzņēmumam jāmaksā VID soda nauda. Mēdz notikt arī kļūdaini maksājumi. Šādiem gadījumiem klientiem jau standarta piedāvājumā ir iekļauts apdrošināto risku segums, kurā tiek iekļauta VID piemērotās soda naudas apmaksa, tai skaitā kavējuma naudas apmaksa, atrautā peļņa, trešās personas reputācijas atjaunošanas izdevumi, ekspertīzes izdevumi, juridisko pakalpojumu, tiesas sēžu apmeklēšanas, advokāta izmaksas u.tml. izdevumi,» skaidro R. Heniņš. Pieredze rāda, ka nodarīto zaudējumu apmērs, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, varētu būt ievērojami lielāks, tāpēc arī apdrošinātāji klientus aicina rūpīgi izvērtēt un izvēlēties atbilstošu atbildības limitu, taču pārāk zemi limiti ir daudzās jomās, kur nepieciešama PCTA – arī būvniecībā, farmācijā. Bieži vien ar obligāto minimālo limitu nepietiek, lai papildus finansiālo zaudējumu kompensēšanai vienlīdz pienācīgi varētu kompensēt zaudējumus par kaitējumu trešās personas veselībai un dzīvībai, kā arī bojājumu tās mantai.

Atlīdzības augs

Ņemot vērā, ka audzis polišu skaits, ir sagaidāms, ka palielināsies arī atlīdzību vidējais apmērs un skaits, paredz M. Gaļinovskis. Savukārt par trūkumiem, pēc viņa teiktā, varēs spriest, nostrādājot šajos tirgus apstākļos vismaz gadu, jo grāmatvežu pieļauto kļūdu sekas bieži vien neatklājas uzreiz, bet pēc laika, kad tiek konstatēta kļūda vai ir radies zaudējums un VID vai cita institūcija piemēro sankcijas. Kamēr prasība nonāk līdz apdrošinātājam, var paiet vairāki mēneši un pat gadi, jo grāmatveža kļūdas sekas var atklāties, piemēram, beidzoties finanšu gadam.

Paredzams, ka turpmāko 12 mēnešu laikā pieaugs mazo prasību skaits, bet lielums, visticamāk, tik strauji neaugs, uzskata Compensa pārstāvis. No papildu segumiem, ko ieteicams iekļaut grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segumā, apdrošinātāji piesauc atbildību par nozaudētiem dokumentiem vai, piemēram, papildu izdevumus, kādi var rasties cietušajam uzņēmumam, lai atjaunotu savu reputāciju, ja tā ir pasliktinājusies konkrēta grāmatveža kļūdas dēļ. Ir iespējams apdrošināt arī atbildību par nodarīto morālo kaitējumu. Bieži vien grāmatveži kombinē PCTA apdrošināšanas segumu arī ar atbildību par materiālajiem zaudējumiem, kādus grāmatvedis var nodarīt fiziski – būdams biroja nomnieks vai īpašnieks, dodoties konsultēt klientus vai uzņemot klientus pie sevis.

J. Abāšins, runājot par izaicinājumiem šajā apdrošināšanas veidā, komentē, ka visbiežāk zaudējumu apjomi ir līdzvērtīgi vai pārsniedz noteikto minimālo atbildības limitu. Tas nozīmē, ka var veidoties situācijas, kad, iestājoties vienas apdrošināšanas gadījumam, grāmatvedis būs izsmēlis pilnībā visu polises limitu, un polise ar minimālo atbildības limitu, visticamāk, nesniegs pietiekamu nodrošinājumu grāmatvedības uzņēmumam.