Apdrošināšana

Dronu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir nepieciešama, tajā pašā laikā bez atbilstoša kontroles mehānisma tās efektivitāte būs maza. Apdrošinātāji rosina noteikt minimālās atbildības limitu.

Būs obligāti

Bezpilota gaisakuģi jeb droni var radīt kaitējumu gan trešās personas veselībai, dzīvībai un mantai, gan arī videi, tāpēc no nākamā gada 1. janvāra to īpašniekiem būs nepieciešama civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, ja drona kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kilogramus, stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins.

Pēdējā laikā ir pieaugusi šādu lidaparātu izmantošana gan privāti, gan dažādos publiskos pasākumos – droni lido virs pilsētu ielām, iedzīvotāju īpašumiem, parkiem, publiskiem pasākumiem. Tāpēc saprotamas ir bažas, ka varētu arī palielināties negadījumu skaits, kuros tie iesaistīti, vai nu saduroties ar kādu priekšmetu, vai uzkrītot kādam cilvēkam, tāpat sociālajos tīklos ne reizi vien tiek ziņots par gadījumiem, kad kāds nejauši atradis nokritušu, salauztu ierīci. Tiesa gan, kompānijas BTA Baltijas apdrošināšanas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče novērojis, ka patlaban lielākā interese par šo apdrošināšanu ir no tiem klientiem, kuriem nākotnē nemaz nebūs obligāti jāapdrošinās – kuru dronu svars nepārsniedz 1,5 kg. Viņš gan piebilst – kaut arī šīs ka-

tegorijas dronu īpašniekiem nav obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, taču dronu izmantošana ir ne mazāk bīstama. Līdz ar to, pēc eksperta domām, vajadzētu izskatīt iespēju ieviest stingrākas prasības ikvienam bezpilota gaisa kuģa izmantotājam (šobrīd var iegādāties un izmantot jebkurš, bez pieredzes un vecuma ierobežojumiem). Līdz šim gan BTA nav bijuši atlīdzības gadījumi, kas saistīti ar dronu izmantošanu, taču Latvijas masu medijos jau ir bijusi informācija par gadījumiem, kad bezpilota gaisa kuģi izmantoti sabiedriskās vietās un radījuši apdraudējumu trešajām personām. Savukārt citur pasaulē jau ir bijuši pir-

mie negadījumi, kad notikušas sadursmes, piemēram, starp dronu un lidmašīnu.

Esam priekšā

«Pagaidām minimālie atbildības limiti dronu īpašniekiem nav noteikti, un uzteicama ir Latvijas valsts nostāja mazliet apsteigt Eiropu un izveidot savu risinājumu. Tas ir sava veida pagaidu normatīvais akts, jo ES šis regulējums vēl tikai top, bet negadījumi, kuros iesaistīti bezpilotu lidaparāti, notiek arvien biežāk. Piemēram, šī gada 1. septembrī pie Pļavnieku skolas nogāzās drons, kas filmēja pasākumu. Cietušo veiksmīgas apstākļu sakritības rezultātā nebija, taču varēja arī būt,» teic J. Abāšins. Pēc viņa sacītā, uzņēmumi, kas dronus izmanto profesionālajā darbā, piemēram, zemes mērītāji, filmētāji, kinostudijas, jau sen brīvprātīgi apdrošina savu civiltiesisko atbildību. Līdz ar to atsevišķiem apdrošinātājiem tas nav nekas jauns, un viņi jau šobrīd apdrošina profesionāli izmantotos dronus un to īpašnieku atbildību. Vienlaikus apdrošinātāji gatavojas šī jaunā obligātā apdrošināšanas veida ieviešanai plašākā mērogā, un notiek produkta izstrāde, vēršot uzmanību uz tiem, kuri līdz šim nebija aizdomājušies par savu atbildību, piemēram, iegādājoties nopietnāku dronu, lai pafilmētu kaimiņa dārzā notiekošo.

Ir, ko uzlabot

Kā izaicinājumu nākotnē J. Abāšins min monitoringa, uzraudzības mehānisma izstrādi un īstenošanu, jo paredzams, ka varētu būt grūti izkontrolēt polises esamību katram indivīdam, kam tā nepieciešama. Savukārt, pēc I. Dančes domām, viens no svarīgākajiem uzlabojumiem, ko būtu nepieciešams veikt, – noteikt obligātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu visiem ierīču īpašniekiem neatkarīgi no bezpilota gaisa kuģa svara, jo jebkurš lidojums var izraisīt negadījumu gaisā vai arī uz zemes, tādējādi radot ievērojamus zaudējumus. Svarīgi būtu noteikt arī nepieciešamos (minimālos) atbildības limitus, jo šobrīd tā apmērs ir klienta brīvi izvēlēts.