Depozīti Kā alternatīvas depozītiem iesaka ieguldījumus fondos un obligācijās

Latvijas bankās piedāvāto noguldījumu likmes ir nedaudz augstākas kā vidēji eirozonā, taču nopelnīt tāpat īpaši nav iespējams un jāmeklē citi investīciju produkti – eksperti kā alternatīvu iesaka fondus un obligācijas

Zemas visur

Šī gada jūlijā vidējā depozītu likme Latvijā bija 0,43%, kas ir mazliet augstāka nekā vidēji eirozonā, kur šis rādītājs sasniedzis 0,39%, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati. Tiesa gan, būtiski augstāku ienesīgumu un līdz ar to peļņu nevar gūt nevienā Eiropas valstī, nedaudz vairāk maksā Nīderlandē – 1,33% – un Kiprā – 1,26%. Kā zināms, bankām naudas līdzekļi vienlaikus ir gan izejviela, gan gala produkts (kredīts), un šajā kontekstā depozīts ir garāka termiņa naudas resurss, atgādina BlueOrange bankas Korporatīvo finanšu direktors Jānis Dubrovskis, piebilstot, ka depozītu likmes pamatā ietekmē konkrētās bankas nepieciešamība pēc resursiem, lai nodrošinātu likviditātes prasības un kreditētu klientus.

Pašlaik Latvijā banku sektors varētu izvērst vēl aktīvāku kreditēšanu, jo to ļauj izdarīt bankām pieejamais kapitāls, tomēr iedzīvotāju un uzņēmēju piesardzība notur pieprasījumu pēc kredītiem mērenā līmenī, attiecīgi bankām maksāt lielākas likmes pašlaik nav nepieciešams. Eiropas valstīs likmes ir ļoti atšķirīgas, jo katrā valstī ir atšķirīga banku sektora struktūra un pieprasījums pēc kredītiem, viņš skaidro. Savukārt procentu likmju termiņstruktūru ietekmē prognozes par nākotnes īslaicīgajām likmēm un to svārstības, kā arī pieprasījums un piedāvājums uz konkrēto dzēšanas laiku, skaidro Rietumu Asset Management valdes loceklis Jurijs Moskaļuks.

Negatīvas vēl nav

Jau labu laiku visā Eiropā valda zemu likmju periods, un daļā valstu par naudas glabāšanu bankā tiek piemērotas pat negatīvas procentu likmes, kas nozīmē, ka par to, lai turētu savas finanses bankas kontā, ir pat jāpiemaksā. Latvijā gan pagaidām šī tendence nav manīta. «Noguldījumu procentu likmes šobrīd ir sasniegušas rekordzemu līmeni,» situāciju raksturo Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Pašreiz gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu sektorā kopējā noguldījumu atlikumā dominē pieprasījuma noguldījumi, kam procentu likme ir tuvu nullei. Nedaudz augstākas ir termiņnoguldījumu procentu likmes uz tā rēķina, ka mājsaimniecības un uzņēmumi meklē iespējas noguldīt savus brīvos finansējuma līdzekļus, izvēloties noguldījumus ar augstāku procentu likmi, piemēram, noguldījumos ar ilgāku termiņu vai mazākās bankās, kas piedāvā izdevīgākus nosacījumus. Lai gan atsevišķas Latvijas komercbankas ziņojušas par negatīvu procentu likmju piemērošanu liela apjoma uzņēmumu noguldījumiem, kopumā to procentu likmes Latvijā nav noslīdējušas zem nulles atzīmes, informē V. Mičūne.

Situācija banku tirgū ir arī cieši saistīta ar Eiropas galvenās – Centrālās bankas lēmumiem. «Latvijas depozītu tirgū joprojām ir salīdzinoši depresīva situācija tā iemesla dēļ, ka ECB turpina uzturēt negatīvo depozītu likmju politiku,» norāda ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis. Eiropas komercbankas šobrīd ir spiestas maksāt Centrālajai bankai 0,4% gadā par naudas glabāšanu. Viņš teic, ka bankās turētās finanšu rezerves ir pārlieku lielas. Eksperts piebilst, ka tā ir ārkārtīgi netipiska politika centrālajai bankai, turklāt citas pasaules lielākās centrālās bankas šādu politiku nepiemēro. Salīdzināšanai viņš min, ka ASV Centrālā banka šobrīd komercbankām maksā 1,25% gadā par tajā glabātajām rezervēm.

«Šī situācija piespiež Eiropas bankas īstenot ārkārtīgi piesardzīgu depozītu politiku un nepiesaistīt papildu depozītu līdzekļus,» skaidro L. Aļšanskis. Tā rezultātā vairums lielāko Latvijas banku, tāpat kā citur Eiropā, gada depozītiem eiro piemēro turpat nulles likmi. Tiesa, līdz maksas iekasēšanai par līdzekļu glabāšanu Latvijas bankas pagaidām nav nonākušas. Arī tad, ja depozīta termiņš ir pieci gadi, ienesīgums nebūs liels – no 0,05% līdz 1%. Ja runā par depozītiem dolāros, tad likmes būs lielākas — aptuveni no 1% par gada depozītu līdz 2% gadā par depozītu virs pieciem gadiem. Līdz ar to, ievērojot Latvijā esošo inflāciju, kas pašreiz ir gandrīz 3% apmērā, glabāt eiro depozītos nav izdevīgi. Līdz brīdim, kad ECB neatcels negatīvās likmes (kas diezin vai notiks tuvākā gada laikā), situācija būtiski nemainīsies.

Izvēlas citus

Tajā pašā laikā Latvijā pēdējos gados strauji attīstās alternatīva depozītu tirgum – obligāciju tirgus – un palielinās pieprasījums pēc ieguldījumiem fondos. Bez Latvijas valsts obligācijām, kurām ECB politikas dēļ ir zems ienesīgums (līdz pat negatīvam ienesīgumam gada obligācijām), tirgū parādījušies daudz korporatīvo vērtspapīru, stāsta L. Aļšanskis. Pārsvarā tie ir banku vērtspapīri, bet ir arī uzņēmumu obligācijas. Iegādājoties šādus vērtspapīrus, atkarībā no to termiņu un emitenta var gaidīt ienesīgumu eiro no 2% līdz 8% gadā.

Tāpat populārāki kļūst dažādi ieguldījumu fondi, kuri veiksmīgi attīstās Latvijā. Tiem klientiem, kuri orientējas uz peļņas gūšanu, par alternatīvu var kļūt investīcijas aktīvos, kuri iepriekš bija nepieejami finanšu tirgus dalībniekiem vai kurus parastie investori agrāk neizmantoja, iesaka J. Moskaļuks. Piemēram, finanšu investīcijas izmeklētos vīnos vai nekustamos īpašumos, izmantojot vertikāli integrētus fondus.

Tiesa gan, J. Dubrovskis atzīst, ka klientiem ar uzkrājumiem līdz 100 tūkstošiem eiro un konservatīvu pieeju finansēm alternatīvas praktiski nav, jo valsts un valsts uzņēmumu obligāciju ienesīgums ar termiņu līdz trim gadiem ir negatīvs vai tikai nedaudz virs nulles. Iedzīvotāji ar lielākiem uzkrājumiem vai vēlmi uzņemties risku var izvērtēt iespējas ieguldīt korporatīvajās obligācijas.

Augstākas negaida

Esošā situācija finanšu tirgos liecina, ka tuvākajā laikā situācija depozītu piedāvājumā nemainīsies.

Raksturojot divu nozīmīgāko centrālo banku politikas virzienu, J. Moskaļuks teic, ka ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetārā politika risina divus pamatuzdevumus – uzturēt stabilu inflācijas līmeni (ap 2%) un nodrošināt maksimāli stabilu nodarbinātības līmeni. Pašlaik ASV ir sasniegts tikai otrais mērķis, tādējādi nākotnē ASV dolāra pamatlikmi nepastarpināti ietekmēs inflācija un tās līmeņa prognozes. Savukārt, gaidot iespējamo FRS vadītāja maiņu nākamajā gadā, ir iespējams, ka šī brīža procentu likmju normalizēšanas politika kļūs agresīvāka. Par potenciālu procentu likmju palielināšanas katalizatoru varētu kļūt arī nodokļu reforma, kas radīs fiskāli stimulējošu efektu (sildīs ekonomiku un radīs inflācijas spiedienu). Pašlaik visticamākā šķiet iespēja, ka FRS pamatlikmi paaugstinās decembrī, lēš analītiķi.

Savukārt ECB monetārā politika ir vērsta uz stabilu cenu uzturēšanu (inflācija tuvojas 2%, tomēr nesasniedz tos). Pašlaik ECB šo mērķi nav sasniegusi. Tādējādi, tāpat kā ASV, ECB pamatlikmi ietekmēs faktiskā inflācija un tās nākotnes prognozes. Tomēr atšķirībā no FRS ECB vēl ir visai tālu no procentu likmju normalizēšanas, uzskata J. Moskaļuks.

Pēc ekspertu domām, ir maz ticams, ka ECB sāks celt likmes šajā vai nākamajā gadā. Tomēr paredzams, ka nākamā gada nogalē ECB slēgs savu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu un negaidītais inflācijas pieaugums var paātrināt likmju celšanu Eiropā. Savukārt pretēju ietekmi var radīt visa «Eiropas projekta» risku pieaugums (ņemot vērā Spānijā un Itālijā notikušos neatkarības un autonomijas referendumus) un finanšu sektora destabilizācija, piebilst J. Moskaļuks.

«Pie pozitīvām naudas tirgus procentu likmēm noguldījumu procentu likmēm bija tendence sekot naudas tirgus procentu likmēm. Noguldījumu procentu likmēm pietuvojoties nulles atzīmei, šī tendence vairs nav tik izteikta,» skaidro V. Mičūne, tādējādi jebkurā gadījumā noguldījumu procentu likmju pieaugumu varēs gaidīt tikai tad, kad sadārdzināsies banku finansējuma izmaksas no pārējiem finansējuma avotiem, galvenokārt procentu likmēm starpbanku tirgū. Eiro zonas monetārā politika galvenokārt ietekmē procentu likmju līmeni naudas tirgū. Nule notikušajā ECB sēdē padomes pārstāvji izteica prognozes, ka galvenās procentu likmes (galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme) ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies tagadējā līmenī, norāda LB eksperte.