Alus Labietis radītāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis iestrādājušies jaunajā ražotnē Ādažos, skatās uz eksporta iespējām

Alus darīšana

Sākotnēji alus darītava Labietis radusies Rīgā, Aristīda Briāna ielā, taču laika gaitā ražošanai tur kļuvis par šauru, tādēļ nu jau gadu alus darītāji mitinās arī Ādažos, Eimuros, kur pērn iekārtota jaunā darītava. Kā stāsta R. Pļaviņš, kopumā ražotnes izveidē un iekārtu iegādē investēti aptuveni 250 tūkstoši eiro. «Rīgā kļuva par šauru un arī vēlējāmies alu normāli pildīt pudelēs, lai to varētu piedāvāt veikaliem un citām tirdzniecības vietām, pieprasījums bija arī eksporta jomā, līdz ar to bija jāmeklē nauda straujākai attīstībai,» viņš stāsta. Pašiem šādas naudas nebija, līdz ar to viņi aizņēmušies no lētākā iespējamā avota – attīstības finanšu institūcijas Altum. Nu jau pagājis gads, kopš ražotne ir izveidota. Sākotnēji tika iegādātas trīs tvertnes, taču pēc tam to skaits palielināts līdz sešām. Pārsvarā gan visas sešas tvertnes vienlaikus netiek darbinātas, tādējādi uzņēmumam vēl ir izaugsmes potenciāls. Tomēr nozīmīgs šāds tvertņu daudzums ir, piemēram, tad, ja kompānija pēkšņi uzvar kādā lielākā iepirkumā eksporta tirgos un ātri jāsaražo lieli produkcijas apjomi, tajā pašā laikā netiek apdalīts vietējais tirgus.

Pussimts šķirņu

Patlaban Labietis zīmolam ir aptuveni 50 dažādu šķirņu alus. Tās gan regulāri tiek mainītas – kāda tiek izņemta no aprites, kāda cita nāk klāt, stāsta R. Pļaviņš. Pirmajā gadā uzņēmums sevi pieteica tirgū ar 20 vai 30 šķirnēm; ik gadu klāt nāk aptuveni 10 jaunas šķirnes, tajā pašā laikā daļa tiek pārtraukta ražot. Pircēju iecienītākais alus veids gan laika gaitā nav manījies un ik gadu visvairāk pirktais Labieša alus ir Mežs. Darītavas klāstā patlaban ir gan ogu alus – aroniju, upeņu, ķiršu un aveņu, dažādu augu alus, kā arī pasaulē iecienītā klasika – angļu biteris, amerikāņu pale alus, IPA alus, stouts, porteris, kviešu un citi. Kopumā alus ražošanā Labietis izmanto aptuveni 20 Latvijas augu, un alus ar augiem veido aptuveni pusi no kopējā alus šķirņu skaita, stāsta E. Melnis.

«Alum jau pašam par sevi piemīt ārstnieciskas īpašības, un to papildina zālītes. Piemēram, pelašķu tēja ir veselīga, bet pelašķu alus ir veselīgāks, jo alkohols darbojas kā katalizators un pastiprina šīs īpašības. Mūs interesē tas laiks, kad alus bija maģiskais dzēriens, kad to vārīja raganas un lika iekšā zālītes, lai pieburtu mīlniekus, kad tas bija rituāla dzēriens un tam bija ārstnieciskas īpašības,» piebilst R. Pļaviņš. Tieši tādēļ alum izvēlēts nosaukums Labietis, jo tas runā par pirmskristīgo laikmetu, arī alus darīšanā, jo apiņus sāka izmantot daudz vēlāk – beļģu mūki kā miega zāles.

«Receptēs lielā ārstniecisko augu un ogu īpatsvara dēļ mēs salīdzinoši ar citām darītavām izmantojam proporcionāli visvairāk Latvijas izejvielu. Turklāt, ja uz etiķetes ir rakstīts «priežu pumpuri», tad arī fiziski izmantojam priežu pumpurus, nevis ekstraktu vai esenci, vai ķīmiski saliktu garšu, kas atgādina priežu pumpurus. Strādājam tikai ar primārajām izejvielām. Visi dzērieni ir dabīgi, līdz galam izraudzēti un filtrēšana, pasterizācija vai sulfītu izmantošana mūsu izpratnē ir šmaukšanās, jo pirmskristīgajā laikmetā, kura garšu mēs mēģinām rekonstruēt un pielāgot mūsdienu garšas kārpiņām, šādas tehnoloģijas nepastāvēja (sulfītus vīn- dari dienvidos zināja, bet alus darīšanā Ziemeļeiropā tos neizmantoja),» procesu raksturo R. Pļaviņš.

Zina augus

Receptes Labieša radītāji izveido paši, un citas kompānijas viņus pat aicina palīgā jaunu alus šķirņu veidošanā. «Esam puslīdz nostabilizējušies Eiropā, un, runājot par alu ar ārstnieciskajiem augiem, mēs skaitāmies eksperti šajā jomā, tādēļ, ja kāda darītava grib izveidot sezonālu alu vai dzērienu ar augiem, tad meklē kopdarba iespējas ar mums,» klāsta R. Kļaviņš. Šāda prakse ir ierasta, ka jauna alus darītava sadarbojas ar tirgū jau zināmu uzņēmumu, lai tādējādi patērētājus iepazīstinātu ar sevi un savu produkciju.

Savu produkciju Labietis arī eksportē – alu nobaudījuši jau Zviedrijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Šveices, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji. Runājot par tālāku valstu apgūšanu, R. Pļaviņš uzsver, ka iekarot jaunus tirgus nav tik vienkārši: «Mēs jau varam skatīties uz daudzām valstīm, taču galvenais jautājums ir, kurās valstīs redz mūs. Šobrīd kā alus noieta valsts ir aktivizējusies Ķīna, kas Eiropas mazajām alus darītavām ir zelta bedre, tajā pašā laikā ar eksportu uz šo valsti saistās diezgan liels risks.» Viņš stāsta par gadījumu, kad pirms kādas alus darītavas eksporta sākšanas Ķīnā tika reģistrēts tās nosaukums, līdz ar to šai kompānijai, ievedot preci, jāmaksā par preču zīmes izmantošanu. Rezultātā kompānija izveidojusi atsevišķu zīmolu tieši Ķīnas tirgum.

Apjomus dubultot

Ņemot vērā to, ka izveidota jauna ražotne, Labietis virzītāji prognozē, ka šajā gadā apjomi būs dubultojušies. Nākamajā gadā tik straujš pieaugums, visdrīzāk, vairs nav gaidāms, un R. Pļaviņš paredz pārdošanas apjomu pieaugumu par aptuveni 20%. «Latvijā diez vai vairs varam apjomus dubultot, to vienīgi var izdarīt uz ārvalstu pārdošanas apjomu rēķina. Latvija ir mazs tirgus, un mēs jau esam noķēruši tos cilvēkus, kuriem ir pietiekami lieli ienākumi un kuriem garšo alus. Mēs vēl varam cerēt uz cilvēkiem, kuriem nākamgad atvērsies prāts labam alum,» viņš piebilst.

«Pirmkārt, mēs ļoti neskatāmies uz alus dzērājiem un alus dzeršanā velkam iekšā sievietes un vīna mīļotājus, un necīnāmies par katru cilvēku, kurš slavē čehu un vācu tradīcijas,» uzsver Labietis īpašnieks. Jaunie virzieni, ko Labietis patlaban apgūst, ir medus izmantošana, 2,5 grādīgu alu izveide, ražošana, izmantojot dažādas jaunas ogas. «Gribam atklāt vietas, kur robežojas alus ar vīnu, alus ar medalu – mūs interesē neapgūtās teritorijas. Ja runājam vācu izpratnē, mēs neesam alus darītava, bet gan raudzētu dzērienu darītava. Mūs vairāk interesē radīt interesantu, labi sabalansētu garšu,» piebilst R. Pļaviņš.