Banku sektora aktīvi pāris gadu laikā sarukuši par 3,1 miljardu eiro

finanšu noziegumi

Kopš 2016. gada notikušas pārmaiņas, lai Latvijas banku sistēma netiktu izmantota noziedzīgiem mērķiem, un kredītiestādes pērn atteikušās no gandrīz 19 tūkstošiem iespējami riskanto banku klientu. Lai stiprinātu sektoru, izveidots nozares pašregulācijas dokuments – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas (AML/CFT) politika un vadlīnijas.

Notika pārmaiņas

Bankas izprotot situācijas nopietnību, un, kā atzīst Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa, nepieciešams risināt problēmas, kas iepriekš bija saistītas ar pārmērīga riska uzņemšanos. Lai sasniegtu mērķus, nozarei būtiski vienoties par augstāko atbilstības standartu ieviešanu un ievērošanu. Lai tos apkopotu, izstrādāti nozares pašregulācijas dokumenti.

Aizvadītajā gadā ASV eksperti veica neatkarīgu izvērtējumu 11 LKA biedru bankās, uz kā pamata tapa detalizēti darbības atbilstības uzlabošanas plāni. Tie paredz, ka līdz šā gada septembrim ieviesti jau 90% pasākumu. Plānots, ka līdz nākamā gada sākumam tiks īstenoti visi plānos ietvertie punkti. Banku iekšējās kontroles sistēmas pilnveide nozīmē iekšējo procedūru pārskatīšanu, ieviešot augstākus darbības standartus, darbinieku apmācības, atbilstības speciālistu skaita palielināšanu, piemēram, ar atbildīgo darbinieku starptautisko sankciju ievērošanu bankā, procesu dokumentēšanas prasību paaugstināšanu, regulārus iekšējās kontroles sistēmas darbības testus un pārbaudes. Darbs patlaban norit trīs līmeņos – likumdevēju, nozares un asociācijas, kā arī individuāli bankas līmenī.

Saruka noguldījumi

Īstenojot auditā iekļautos pasākumus, bankas atteikušās no daļas klientu, tādējādi vērojams vairāku darbību raksturojošo rādītāju samazinājums. Ārvalstu klientu sarukumu galvenokārt noteica banku biznesa modeļu maiņa, atsakoties no augstāka riska klientiem un darbības augsta riska jurisdikcijās, skaidro S. Liepiņa. Paaugstināta riska klienti ir tādi, kuriem ir sarežģītas un necaurspīdīgas darījumu struktūras, čaulas veidojumi, tādi, kuri pārstāv vai veic pārskaitījumus uz valsti ar paaugstinātu risku u.tml. Šādu klientu skaits pērn bankās saruka par 39%, atsakoties no apmēram 19 000 iespējami riskanto klientu. Ārvalstu noguldījumu apjoms krītas, un šogad tendence turpinās, tomēr sagaidām, ka sarukuma temps stabilizēsies. Kopumā 2. ceturksnī ārvalstu klientu noguldījumi saruka par 21,3% (2016. gada beigās – par 26,3%). Ārvalstu noguldījumi veidoja 41%, bet iekšzemes klientu noguldījumi – 59% no kopējā apjoma. 2015. gadā šī attiecība bija 53% pret 47%. Ārvalstu noguldījumu apjoms ir ap 9 miljardiem eiro (salīdzinoši 2015. gadā – 12,4 miljardi eiro). Pēc aktīviem banku sektors 2. ceturksnī ir par 3,1 miljardu eiro mazāks nekā 2015. gadā.

Nākamais solis

Jaunā pašregulācijas dokumenta izveide ir būtisks solis, lai pastiprinātu banku cīņu ar finanšu noziegumiem, piebilst S. Liepiņa. Pēc viņas teiktā, globāli pašregulācijas dokumenti nav nekas jauns un pārsvarā izstrādāti lielu starptautisku banku līmenī, taču retāk to izdodas paveikt nozares līmenī valsts mērogā. Vadlīnijās definētas vienotas prasības sadarbībai ar čaulas veidojumiem – uzņēmumiem, kam nav saistības ar reālu saimniecisko darbību. Vadlīnijas nosaka, ka bankas nesadarbojas ar Finanšu darbības darba grupas (Financial Action Task Force (FATF) ) noteiktajām augsta riska jurisdikcijām. Īpaša piesardzība bankām jāievēro sadarbībā ar citām jurisdikcijām, kam starptautiski atzītos sarakstos ir augsta riska rangs, piemēram, nekāda netieša vai tieša sadarbība ar personām un uzņēmumiem no Ziemeļkorejas. Politikā noteikta nulles tolerance pret likuma pārkāpumiem un prettiesisku darbību, aktīvu sadarbību ar valsts un tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī nepārprotama nesadarbošanās ar uzņēmumiem, kas izveidotas ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas. Vadlīnijas arī nosaka OFAC sankciju ievērošanu ASV dolāros un citās valūtās, atsevišķos gadījumos ieviešot «ievēro vai paskaidro» principu.

Pastāv vēl riski

Tiesa, finanšu sektorā aizvien pastāv riski finanšu noziegumu jomā, kas iekļauti Latvijas Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novērtēšanas ziņojumā, ko valdība publiskoja septembrī. Latvijā draudus rada korupcija, kukuļošana, noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā, krāpšana un kontrabanda. «Pasaulē noziedzīgās shēmas nepārtraukti attīstās, līdz ar to prasa modrību gan no banku, gan tiesībsargājošo iestāžu puses. Noziedzīgu shēmu autori ir radoši, mums jāmainās līdzi. Tas ir nebeidzams process, un iekšējo kontroles mehānismu pilnveidošana ir nepārtraukta, nevis vienreizējs kampaņveida projekts,» piebilst LKA vadītāja.

Tāpat, pēc viņas domām, nepieciešams padarīt plašāk pieejamu patiesā labuma guvēju reģistru. Saeimā apstiprināti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz publisku pieeju informācijai Uzņēmuma reģistrā par uzņēmumu patiesā labuma guvēju. Latvija var patiesā labuma guvēju reģistru sabiedrībai atvērt plašāk. Bankām tas ļautu stiprināt cīņu ar finanšu noziegumiem. Reģistra pieejamība nodrošinātu, ka ikviens varētu uzzināt par juridiskām personām, kuras nav norādījušas vai nepareizi norādījušas patiesā labuma guvēju, jo kļūdainu informāciju identificētu efektīvāk, nevis izmantojot laikietilpīgas procedūras. Vēl, pēc viņas domām, ir iespējas veidot vienotu politiski nozīmīgu personu reģistru: «Pašlaik meklējam adatu siena kaudzē, ieguldot līdzekļus un laiku, anketējot klientus, kas nav politiski nozīmīgas personas. Ja šādas personas ir tikai aptuveni 2% Latvijas iedzīvotāju, tad bankas starp 98% mēģina identificēt tās, kuras pakļaujamas pastiprinātai uzraudzībai. Vienots saraksts būtu risinājums.»

Turpinās darbu

Bankas nākotnē ir paudušas gatavību aktīvi turpināt līdzdarboties finanšu noziegumu atklāšanā. «Meklēsim ilgtspējīgus risinājumus, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – tuvākajos gados savu biedru vidū sasniegt augstākos starptautiskos standartus finanšu noziegumu novēršanā un apkarošanā,» stāsta S. Liepiņa.

Nākotnē, pēc S. Liepiņas uzskatiem, jāmeklē iespējas, kā Latvija var iesaistīties globālo biznesa jeb dalīto pakalpojumu un biznesa ārpakalpojumu sniegšanā. Kopsolī ar tehnoloģiju attīstību, digitālo transformāciju un virzību uz vienoto Eiropas banku tirgu Latvijas finanšu un saistītajām nozarēm ir liels potenciāls un nepieciešami resursi konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšanai ne vien ES klientiem, bet plašāk. Šis ir iespēju laiks, ja skatāmies ES kontekstā, – ar virkni jaunu regulāciju, kas finanšu nozari kopumā ES būtiski mainīs nākamajos trīs līdz piecos gados.