Gan reklāma un mārketings, gan peļņa
Vēlās brokastis jeb branči aizvien vairāk kļūst ne tikai par restorānu un kafejnīcu tēla veidotājiem un reklāmas sastāvdaļu, bet arī ir peļņu nesoši
Sabiedriskā ēdināšana
To DB apliecina vairāki uzrunātie restorāni. Pārsvarā branči (no angļu breakfest un lunch) notiek vai nu tikai svētdienā, vai sestdienā un svētdienā, nereti tajos viesi tiek apkalpoti tikai saskaņā ar iepriekšēju rezervāciju. Tā ir nepieciešama, lai restorāns spētu prognozēt viesu skaitu un zinātu, cik daudz ēdiena gatavot.
No 12 līdz 35 eiro
Branči jau sen vairs nav tikai galvaspilsētas priekšrocība, tos var baudīt vairāku piļu un muižu restorānos, kā arī Latvijas lielākajās pilsētās. Tie ir kļuvuši arī par iecienītu veidu, kā cilvēki atzīmē dažādus svētkus – jubilejas, kristības u.c., jo branču izmaksas ir ievērojami zemākas nekā, piemēram, vakariņām restorānā, savukārt ēdiena kvalitāte un daudzveidība ir augstā līmenī, turklāt darbojas zviedru galda princips – ēd, cik vēlies. Restorānu politika attiecībā uz to, kas tiek iekļauts šajās vēlajās brokastīs, ir dažāda. Ir vietas, kur cenā iekļauta arī glāze vīna vai dzirkstošā vīna, savukārt citviet pat tēja vai kafija ir par atsevišķu samaksu. Tradicionāli Eiropā brančos vienmēr cenā ir iekļauts kāds alkoholiskais dzēriens. Kādā Eiropas lielpilsētā pie restorāna tā laikā pat greznojas plakāts ar uzrakstu: brunch is a only socially acceptable ecxuse to start drink before noon – brančs ir vienīgais sociāli attaisnojamais iemesls, lai sāktu dzert pirms pusdienlaika. Šo ēdienreižu cena ir gana plašā amplitūdā, sākot no 12 eiro par cilvēku līdz pat 35 eiro. Runājot par branču sezonalitāti, iezīmējas interesanta atšķirība starp Rīgu un citām Latvijas vietām. Proti, Rīgas restorānos attiecībā uz brančiem vasara ir klusā sezona, jo nedēļas nogalē cilvēki dodas ārpus galvaspilsētas, savukārt, piemēram, Liepājā tas ir gada «karstākais» laiks, jo cilvēki brīvdienu izbraukumu labprāt apvieno ar branču.
Rīgā vasara ir nesezona
Restorāna Klīversala, kas atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, mārketinga vadītājs Fēlikss Neimanis stāsta, ka viņu gadījumā vēlās brokastis ir izmaksu efektīvs un peļņu nesošs pasākums. Tomēr no maija līdz septembrim tās nenotiek, jo pēc tām nav pieprasījuma. Vienā branča reizē Klīversalā tiek paēdināti 200 viesi. Tieši plašās telpas un lielais cilvēku skaits, saskaņā ar F. Nei- maņa teikto, nodrošina to, ka branči Klīversalai ir peļņu nesoši. Rezervējot iepriekš un veicot priekšapmaksu, cena vienai personai ir 18 eiro (bez priekšapmaksas – 20 eiro), bet bērniem no trīs līdz 12 gadu vecumam – 10 eiro. Restorāns branču laikā nodrošina arī dzīvo mūziku. F. Neimanis teic, ka galvenie šīs ēdienreizes apmeklētāji ir ģimenes ar bērniem un nereti tādējādi tiek svinēti dažādi svētki. Liela priekšrocība jauno vecāku piesaistīšanā ir bērnu stūrītis, kur mazie brančotāji var rotaļāties, netraucējot vecākus. Jāpiebilst, ka vairāki viesi vēlās brokastis apvieno ar Nacionālās Bibliotēkas apmeklējumu. Taujāts, vai branču iecienījuši arī ārzemnieki, F. Neimanis stāsta, ka tā nav Klīversalas mērķauditorija, jo «ārzemniekus, kas pārsvarā dzīvo Vecrīgā, ir grūti dabūt pāri tiltam».
Brančs gan kā tēla sastāvdaļa, gan kā peļņu nesošs pasākumus ir arī kafejnīcai La Kanna, stāsta tās īpašniece Marika Viktorova. Galvenie apmeklētāji ir ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī jaunieši un daudzi ārzemnieki. La Kanna vēlās brokastis notiek visu gadu, tomēr, kā atzīst M. Viktorova, skaistā un saulainā laikā ir izteikts apmeklētāju kritums. Restorānā vidējais branča apmeklētāju skaits ir 60 cilvēki, cena – 12,50 eiro, un tie notiek gan sestdienās, gan svētdienās. Jāpiebilst, ka La Kanna politika ir dažus galdiņus atstāt bez rezervācijas tiem viesiem, kas vēlās brokastīs izdomājuši doties spontāni vai pat lēmumu pieņem, vienkārši garāmejot. Jāpiebilst, ka šī kafejnīca bija viena no pirmajām Rīgā, kas sāka piedāvāt vēlās brokastis – pirms vairāk nekā pieciem gadiem.
Reģionu specifika
Cita situācija ir Liepājas restorānā MO, kur aktīvākā branču sezona atšķirībā no Rīgas ir tieši vasarā, stāsta restorāna bārmenis Juris Budņikovs. Viņš arī atzīst, ka vismaz pagaidām šīs ēdienreizes galvenā funkcija ir reklāma un mārketings, jo tās nav peļņu nesošas. «Mēs brančā piedāvājam plašu un izsmalcinātu sortimentu (izmaksas ir ap 300 eiro), taču cena – 12 eiro vienai personai – nespēj nosegt visas izmaksas un vēl būt peļņu nesoša,» neslēpj J. Budņikovs, piebilstot, ka cenu celt gan negrasās, jo tā ir piemērota liepājnieku maksātspējai. Nav arī domas atteikties no vēlajām brokastīm, jo tā ir laba reklāma un mārketings. Nereti brančotāji atgriežas restorānā jau kā vakariņu apmeklētāji. Vienā reizē vēlās brokastis var apmeklēt līdz 50 cilvēkiem, pieņemtas tiek tikai rezervācijas. Līdztekus ģimenēm ar bērniem daudz apmeklētāju ir lietuvieši, kas nav pārsteigums, ņemot vērā Liepājas atrašanās vietu. Runājot par branču finansiālo izdevīgumu, J. Budņikovs teic, ka daudz kas atkarīgs no tā, kas vēlajās brokastīs tiek piedāvāts, cik tās ir izsmalcinātas, kā arī tas, cik daudz cilvēku iespējams apkalpot. Liels cilvēku pieplūdums jūtams nedēļas nogalē, kad ir kāds apmeklēts pasākums koncertzālē Lielais dzintars.
Vēlās brokastis ir ārkārtīgi pieprasītas Mālpils muižas restorānā, kur tās vienā reizē apmeklē 90 līdz 120 cilvēku, cena vienai personai ir 24 eiro, bet bērniem līdz septiņu gadu vecumam – bez maksas. Restorāna vadītājs Ivars Hermanis teic, ka branči ir peļņu nesoši, taču tie notiek tikai reizi mēnesī, izņemot vasaru, kad kāzu dēļ vēlās brokastis netiek piedāvātas. «Par kārtējo branču pirmie uzzina pastāvīgie klienti, kas rezervē apmēram 50% no visiem galdiņiem, pēc tam šis datums tiek izziņots Facebook un viss tiek rezervēts jau divu dienu laikā. Piemēram, decembra brančam, kuram vēl nav zināms datums, ir jau rezervētas 60 vietas,» klāsta I. Hermanis, piebilstot, ka apmeklētāji pārsvarā ir ģimenes ar bērniem, nereti tiek svinētas dažādas jubilejas un kristības. Puse apmeklētāju ir no Rīgas, bet puse – no Siguldas un Mālpils. I. Hermanis pieļauj, ka branču spētu piepildīt arī katru nedēļas nogali, taču izvēle kritusi par labu tikai reizei mēnesī tādēļ, lai neapniktu pašiem un viesiem. Reizi mēnesī branču piedāvā arī Spa hotel Ezeri, kas atrodas Siguldā. Restorāna vadītājs Māris Žunda atzīst: «Reģionos restorāni nevar atļauties rīkot brančus katru svētdienu, jo nav tik daudz potenciālo klientu. Tāpēc tas tiek darīts reizi mēnesī vai retāk, visbiežāk mēs tos piedāvājam kādos svētkos. Branču sezona ir no rudens līdz pavasarim. Vidējā noslodze mums ir bijusi aptuveni 40 personas.» Kā redzams, branču piedāvājums ir gana daudzveidīgs un to rīkošanas politika ir atšķirīga katrā restorānā, taču vienojošais ir aizvien pieaugošā apmeklētāju interese.