Panākt rentablu biznesu Vācijā

Ēdināšana Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Šogad Lido atzīmē savu 30 gadu pastāvēšanu. Izvērtējot paveikto, par ko jums ir vislielākais gandarījums?

Cilvēkam 30 ir tie labākie gadi. Firmai 30 gadu ir bērna vecums. Vienam otram tas liekas daudz, bet es gribētu, lai šai firmai būtu 300 gadu un tā būtu pievienotā vērtība valstij. Nesen tikos ar kādu draugu, kurš teica – tev tās lietas iet tāpēc, ka nekad neesi skaitījis naudu un esi darījis to, kas tev patīk, un nauda pati par sevi nāk. Un mani kolēģi firmā tāpat – dara no sirds, nedomājot, kas par to būs. Mūsu darbiniekiem tas jau ir cits jautājums.

Konkurence sabiedriskajā ēdināšanā ir ļoti sīva un kļūst aizvien lielāka. Kas ļāvis to izturēt un noturēties šajā tirgū?

Tā ir pārliecība par to, ka daru pareizi. Ja rīkojies pareizi, esi pārliecināts par to un zini, ka tas nav tava ekonomiskā labuma dēļ. Arī komanda tanī skaitā. Ir grūti sameklēt komandu, jo cilvēks ir būtne, kas māk pielāgoties un neparāda savu īsto seju. Mēs jau visi gribam izskatīties labāki, nekā esam. Valstī ir tāpat. Valsts vadītāji otrajā neatkarības laikā nāca, būdami neizglītoti, un pirmkārt nedomāja par valsti, bet par privātām lietām.

Konkurence nozarē vienmēr bijusi sīva. Es gan nesaku, ka tie ir konkurenti, bet kolēģi, jo rod mums iespēju kļūt izglītotākiem un radīt kvalitatīvāku produktu. Jo lielāka, sīvāka konkurence, jo stabilāks bizness. Sliktākie, kas nespēj konkurēt, atkrīt. Kāpēc Šveicē un Vācijā ir skaisti? Jo ir liela konkurence. Mēs, lielie, protams, nevaram nospiest mazos, mums viņiem jāpalīdz, bet tur ir daudz jautājumu. Viņiem ir grūti, viņi nespēj ar mani konkurēt. Tas ir privāts uzņēmējs, kura uzņēmumā strādā sieva, māte, bērns. Viņi noteikti nemaksās tos nodokļus, jo valsts budžetā viņam neiedod nekādu naudu. Viņš produkciju iepērk daudz dārgāk nekā es, jo es pērku kartupeļus piecas tonnas dienā, bet viņš - vienu tonnu gadā. Protams, ka viņa cena ir augstāka. Mums jāpalīdz viņam, nevaram viņu spiest.

Lido iestājas par godīgu konkurenci un aicina izskaust ēnu ekonomiku. Kā to varam panākt?

Tas ir Valsts ieņēmumu dienesta jautājums, bet viņi to nevar izdarīt. Taču, ja gribētu, varētu gan. Lielajiem uzņēmumiem jābūt vienādā darba sistēmā. Vieni grib maksāt, citam ir liela aizmugure, un tas nav pareizi, tas ir jāizskauž. Bet mazajiem vājākajiem ir jāpalīdz, un tas jādara valsts institūcijām. Ja viņi strādās un strādās tā, lai varētu pacelt Latvijas līmeni, tas ir no viņiem atkarīgs. Es arī agrāk maksāju konvertos, to atzīstu. Ne jau sirdī esmu zaglis, bet mani piespieda kādreiz no kādas padomju rūpnīcas pārnest kaut ko. Un, kā reiz teicis kāds mācītājs, es arī esmu zadzis, jo no baznīcas telefona esmu piezvanījis savai sievai. Ja tu to vari atzīt un no tā mācīties, tad vari kļūdas labot un sākt darīt pareizi.

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Tātad zaudējumi, kas bija Lido grupai, skaidrojami ar darbību Vācijā?

Tas ir no mūsu kabatas. Neesam paņēmuši sev, bet guldām iekšā, lai nākotnē mēs būtu ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Vācija ir viena no stabilākajām valstīm Eiropā, un mēs gribam ar elkoņiem, zinībām, pārliecību tur būt. Jā, nav viegli.

Atklājot pirmo restorānu Vācijā, teicāt, ka vērtēsiet, vai turpināt atvērt jaunus restorānus. Vairāk nekā gads pagājis, tagad varat izvērtēt!

Mēs ar kolēģiem varam pateikt – pielaidām kļūdu. Berlīne nav Vācija. Berlīne ir visu Eiropas cilvēku kopiena, tur sabraukuši visi. Tur nodokļus maksā daudz sliktāk nekā pie mums Latvijā. Cenu politika Berlīnē – tā nav Vācija, tur cenas ir daudz mazākas. Ja mēs būtu iegājuši Minhenē, Ķelnē vai Hamburgā, būtu daudz efektīvāk. Bet mēs apzināti iegājām tanī vietā, kur visgrūtāk. Tur uzvarot, mēs brīvi varēsim ieiet pārējā Vācijā.

Sākotnēji izskanēja skaitlis 100. Vai plānus par jaunu restorānu atvēršanu neesat mainījuši?

Mēs to darīsim, par spīti visiem, kas mums netic un negribētu, lai mēs tur būtu. Esam to iesākuši, un mums tas jādara.

Vai cenām tur jābūt augstākām?

Protams. Jo cenas ir gandrīz kā Latvijā, tikai nedaudz augstākas. Minhenē tas būtu par aptuveni 50% dārgāk, un cilvēki to novērtētu. Berlīnē to nevaram. Ļoti daudz darbinieku, kas nāk strādāt, piedāvāja, lai maksājam kešā, jo viņiem esot personīgais bankrots. Esmu gatavs par to runāt un stāstīt, lai zina, kas notiek Berlīnē – ka tā arī norēķinās ar darbiniekiem. Daudzās vietās ir tāda nekārtība, kādas pat nav pie mums Latvijā.

Vai tas nozīmē, ka uzņēmējdarbības apstākļi ir sarežģītāki?

Nē, tie ir ļoti korekti, nodokļu sistēma ir korekta, un ar visām valsts institūcijām sadarbība ir korekta. Tur neko nevaram pārmest. Tāpat kā Igaunijā, tur ir daudz vienkāršāk nekā Latvijā.

Vai problēma ir pašos darbiniekos?

Tur nav tik stipras kontroles. Un arī tur atļaujas nemaksāt nodokļus. Darba alga noteikta ne mazāk kā 8,84 eiro stundā. Bet kā veidojas cenas – kad gribam piegādāt pusdienas uz birojiem, tad viņi prasa piecus eiro. Un viņiem ir, kas par šādu summu ved.

Tas nozīmē, ka konkurence ir sīvāka un konkurenti darbojas ar dažādām metodēm?

Tā var teikt. Simts procenti.

Kad varētu būt skaidrs, ka Vācijas tirgu būsiet uzveikuši?

Tad, kad uzveiksim. Latvijā lēnām gājām, sapratām, ko un kā tautai vajadzētu. Vācijā arī ejam lēnām. Šobrīd ir vēlme tur būt, jo tā ir stabila valsts. Latvijai ir jāiet tur, jāstrādā un jāpelna nauda. Un mēs to darām.

Vācijā puse no darbiniekiem brauc no Latvijas, puse ir vietējie. Viņiem īrējam dienesta dzīvokļus, apmaksājam transportu. Tajā pašā laikā meklējam darbiniekus, kas perfekti zina vācu valodu. Un nevar teikt, ka rindā stāvētu pie mums.

Ņemot vērā Vācijas pieredzi, vai iesiet uz citām valstīm?

Protams. Uz Skandināviju. Vācijā pieļāvām kļūdu, ka nepaņēmām partneri. Domājām, ka paši tiksim galā, bija pārliecība, bet vajadzēja partneri. Tā bija liela kļūda, un tagad meklējam īstu partneri. Skandināvijā jau strādājam ar lielāko Zviedrijas kafijas ražotāju Löfbergs, kuram ir viena no labākajām kafijām. Mēs ar viņiem sākām runāt, esam gatavi strādāt, bet tikai tad, kad Vācijas tirgū nostiprināsimies. Gribam nopietni pabeigt vienu darbu un tad iet tālāk. Löfbergs varētu būt sadarbības partneris Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā. Par termiņiem gan baidos ko teikt.

Kā Lido sokas Igaunijas tirgū?

Ļoti labi. Esam viens no Igaunijas labākajiem ēdinātājiem, tas jau tika atzīts pirmajā gadā, kad tur sākām strādāt. Mūs aicina iet nākamajos objektos, kur biznesa partneri ir gatavi investēt. Lido apgrozījums no pirmās dienas Igaunijā iet uz augšu. 2018./2019. gadā plānots vēl viens liels objekts, bet mēs nesteigsimies, kaut gan Igaunija ir ļoti pateicīga ar nodokļu sistēmu un visa sakārtotību.

Latvijā nesen atklājāt jaunu objektu tirdzniecības centrā Damme Imantā. Kādi ir pirmie rezultāti?

Redzam, ka ir par 40% lielāks apgrozījums, nekā bija plānots. Mūs ir novērtējuši. Turpināsim iet rajonos, kur vēl neesam. Ar laiku gribam izveidot sistēmu, ka cilvēkam ir izdevīgāk atnākt pie mums, nekā mājās gatavot. Tas noteikti būs, jo darba algas celsies, tās nevar būt mazākas kā Eiropā. Darba un preču tirgus Eiropā ir atvērts. Tam drīz vien ir jābalansē. Kāpēc? Vai Latvija paliks tukša un visi izbrauks? Šodien daudzi jautā – kāpēc man jāstrādā Latvijā, ja varu aizbraukt uz Igauniju vai Vāciju? Kas mums jādara? Ir jāceļ darba algas. Lido jau gandrīz ir pacēlis darba algas līdz Vācijas līmenim. Ja valstī minimālā darba alga stundā ir 2,20 eiro, tad Lido ir virs sešiem eiro, bet Vācijā – 8,84. Mums ir uzdevums gada laikā panākt darba algas ne mazākas kā Vācijā. Gribam, lai cilvēki nebrauc prom, jo tur ir daudz sarežģītāk. Te ir mājas, un nebūs tādu izdevumu, kādi ir tur. Tur nopelni, bet lielāko daļu atstāj Vācijā vai Skotijā. Tādēļ gribu, lai ar laiku cilvēki brauc atpakaļ, jo mūs valsts nākotnē ir viena no perspektīvākajām valstīm. Esam viszaļākie, esam labā vietā, un šeit klimata apstākļi ir labvēlīgi. Latvija ir zeme, kurai ir liela nākotne.

Kāda šobrīd ir situācija ar darbaspēka pieejamību? Vai Lido pietiek darbinieku?

Ļoti grūti. Bezdarbnieku pabalsti pieradinājuši pie tā, ka cilvēki negrib strādāt. Paņēmām cilvēku no Latgales, viņš atbrauc, ierauga, ka daudz jāstrādā, un mūk projām. Viņš nav pieradis strādāt.

Kā risināt šo problēmu?

Ar darba algām. Tikai. Jābūt iekšējai aurai un darba algai. Mums šodien vidējā darba alga ir 700 eiro uz rokas, bet gribam panākt Vācijas līmeni. Veidosim piemēru citiem, lai redz, ka tas ir jādara. Nepieciešama arī procesu optimizēšana un sistemizēšana, labāku iekārtu iepirkšana. No otras puses – zaudējam darbavietas, jo viens cilvēks darīs divu vietā, bet līdz ar restorānu skaita palielināšanos to nejutīs. Un tas ir jāizveido, citādi nākotnes nebūs. Gadā paēdinām četras Latvijas – ap astoņiem miljoniem cilvēku. Tagad dienā pabarojam divdesmit tūkstošus cilvēku, bet paredzēts pabarot vismaz 40 tūkstošus. Tāpēc gribam, lai tad, kad mājās jācep kotletes vai jāvāra zupa, pie mums preci var dabūt lētāk. Ar laiku cilvēki sāks rēķināt, un Vācijā jau to dara. Žēl, ka politiķi mūs tik ļoti ir aplikuši ar nodokļiem. Vācijā ir mazāki nodokļi, Anglijā arī.

Vai sabiedriskajai ēdināšanai būtu jāsamazina PVN likme?

Ne tikai. Ir dažādas sfēras. Kā var būt vienāds PVN precei, kuru saražojot jāiegulda tikai pāris darbību, un mūsu produktam, kur ieguldām gandrīz pilnībā roku darbu? Mūsu kopējā nodokļu sistēma valstī ir par daudz nenopietna un gremdē Latviju. Jāsaprot, ka darba algas izlīdzināsies ar Eiropu. Tagad Vācijas restorāniem daudzas lietas vairs nevedam no Latvijas, jo Vācijā tās ir lētākas. Gribējām vest dārzeņus no Latvijas, bet Vācijā tie ir lētāki. Nodokļu slogs te ir liels, un, ja vēl jāsedz transporta un loģistikas izmaksas, tad vest uz turieni ir dārgāk. Bet viņi ved uz šejieni un vēl pelna. Vai politiķi nevar iedziļināties šajās lietās?

Šobrīd strādājam pie tā, kā ātrāk sabalansēt algas, lai mēs būtu tādi paši kā Vācijā un citās Eiropas valstīs. Iegājām Eiropā un nevaram būt pabērns. Mums jābūt līdzvērtīgiem. Katram jāsaprot – ja to nedarīsi, agri vai vēlu bankrotēsi. Bankas šodien maksā procentus Zviedrijā un Latvijā vienādi. Mums jābūt vienādiem. Lai valsts nāk un runā ar mums kā biznesa partneriem. Esam tie, kas rada darbavietas, maksājam nodokļus, no kā valsts eksistē. Lai ar mums runā, bet neliek iet politikā. Jābūt sadarbībai.

Kā Lido ietekmē straujais izejvielu cenu kāpums?

Tirgus ir atvēries, Ķīna pieprasa vairāk, piena produktiem un sviestam cenas strauji kāpušas. Latvijā pārdošanas cenas nevar pacelt, jo darba algu nav. Jābalansē un jādomā. Gribam pacelt cenas par 10%, bet Latvijas iedzīvotājus tas neskars. Eiropas iedzīvotāji ir turīgāki, lai maksā, bet Latvijas iedzīvotājiem paliks tā pati cena. Šobrīd analizējam situāciju, lai varētu ieviest drauga karti. Kopumā vidējam čekam jābūt 5–7 eiro, bet jābūt arī tā, ka tauta var atnākt un paēst arī par četri un trīs eiro. Citādi nebūsim tautas ēdinātājs.

Kuri būs tie galvenie izaicinājumi nākamgad?

Pirmais – jāpanāk Eiropas darba algas. Man un kolēģiem var neizdoties, bet mēs ejam uz mērķi. Kā vienmēr saku – ja ejam uz olimpiādi, tad ejam pēc zelta. Jo vairāk par to runāsim, jo lielāku atbildību esam uzņēmušies.

Otrs – cenu politika, kā panākt zemākas cenas. Mums jāoptimizē un jāsistematizē process ar dažādām iekārtām, kā to padarīt lētāk. Mēs daudz neizmantojam pākšaugus, kas ir veselīgi. Kāpēc japāņi dzīvo daudz ilgāk? Tas ir dzīvesveids un ēdiens. Esam gatavi pie tā strādāt. Pie mums ļoti labi aug ķirbji – veselīgāks nekas nevar būt. Lēnām jāievieš ēdienkartē ēdienu grupas, kas ir lētākas un veselīgākas. Mums jāmēģina noņemt ceptie kartupeļi, bet cilvēki tos pieprasa. Jāatrod balanss, lai cilvēkiem būtu garšīgi, bet veselīgāk. Vēl to meklējam.

Kādas tendences valda sabiedriskajā ēdināšanā? Vai cilvēki pieprasa veselīgāku ēdienu?

Protams. Bet mums ir jāmaksā par to. Te būtu darbs ar valsts institūcijām. Piemēram, ir valsts televīzija. Ja valsts būtu gatava piemaksāt, esam gatavi diskusijām un izglītošanai. Vācijā reizi nedēļā televīzijā izglīto, kas jāēd, kā jāēd, parāda sliktos un labos restorānus. Mums arī tas būtu jādara.

Nosaucāt galvenos izaicinājumus nākamgad. Vai tas Lido grupai ļaus izkļūt no zaudējumiem?

Ko nozīmē zaudējumi? Mēs visu naudu, kas atnāk, ieguldām. Ja Vācijā mums šobrīd ir zaudējumi, tad ņemam no Latvijas un ieguldām tur, lai iekarotu tirgu. Mums nav zaudējumu. Ja pagājušajā gadā Vācijā zaudējumi mēnesī bija ap 120 tūkstošiem eiro, tad šogad tie ir piecdesmit tūkstoši. Esam to dabūjuši gatavu. Ja agrāk vienā objektā nāca vidēji 1200 cilvēki, tagad vidēji tie ir 1800. Esam panākuši šo soli gada laikā. Tas priecē, jo esam svešā valstī. Piena produkti ir sadārdzinājušies par 40%, bet cenas neesam cēluši. Varētu pacelt, un rīt man būtu tā nauda. Bet mēs domājam un rūpējamies par tautu.

Vai tagad Vācijas restorāniem visu produkciju iepērkat Vācijā vai tomēr vedat arī no Latvijas?

Daļu vedam no Latvijas – aptuveni 30%, bet 70% iepērkam Vācijā. Agrāk bija otrādi. Aizvien vairāk iepazīstam Vācijas tirgu un redzam, ka tur viss nav tik kvalitatīvs kā Latvijā.

Vai Vācijas patērētājs saprot Latvijas maltīti un to, ko piedāvā Lido?

Viņš pierod. Mēs reklāmās nestāstām, ka mums nav ķīmijas un ka katru dienu viss ir svaigs. Pie mums ir tāpat kā mājās, un vācieši to ir novērtējuši. Pusdienās ir pārpildīts.

Lido noteikumi paredz, ka katru dienu viss ir svaigs. Ja pankūka stundas un piecdesmit minūšu laikā netiek pārdota, visa produkcija tiek izmesta. Esam panākuši, ka tā saucamā norakstīšana, kas Vācijā sākumā bija 70% dienā un radīja zaudējumus, šodien ir 7%, bet Latvijā ir 2%. Mēs nevaram nekur to atdot. Mājās to var ēst divas dienas, bet mums nekas nedrīkst būt otrā dienā. Tas pats ir Vācijā, un vācieši to novērtē. Mums jāpanāk, ka viņi ņem ēdienu uz mājām.

Vai Vācijā piegādes uz mājām pieaug?

Pieaug, bet tur darbojas biznesa sistēma. Lai mēs būtu augšgalā internetā ar piegādēm uz mājām, par to ir jāmaksā. To var samaksāt lielie zīmoli, bet mēs esam pa vidu, jo nevaram samaksāt. Gribam, lai cilvēki mūs atpazīst ar kvalitāti, bet tas ir lēns process. Un jārēķinās, ka tas nebūs ātri. Kad atvērām restorānus Berlīnē, man bija pārliecība, ka būs kā Igaunijā, kur viss aiziet, ir rindas. Bet Berlīnē tā nav. Citur ir lētāk, bet redzams, kā viņi to panāk – izmanto ķīmiju, un ir nepilnīga nodokļu sistēma.

Kā jau teicu, secinājām, ka esam nepareizi izvietojuši savus restorānus. Mums vajadzēja iet uz Rietumberlīnes teritoriju, nevis Austrumberlīnes. Taču apjomi Vācijā kāpj. Esam aprēķinājuši, ka vidēji apmeklētāju skaitam jābūt četriem tūkstošiem. Bet viņi būs – tas ir nākamā gada jautājums.

Kas bijuši lielākie izaicinājumi aizvadīto gadu laikā?

Ja papēta pirmos uzņēmumus, kas radušies 80. gadu beigās, esam teju vienīgie palikuši. Tāpat kā vienīgie iegājām Ārpustiesas tiesiskajā aizsardzībā un izgājām no tās, nevienam nepaliekot parādā. Es zaudēju 32 miljonus, bet visiem saku, ka neesmu zaudējis, bet esmu uzvarējis. Tā bija mana kļūda, un es uzņēmos atbildību.

Mēs arī vienīgie no ilgdzīvotājiem neesam mainījuši savu profilu. Par to ir lepnums. Un lepnums ir par to, ka tauta mūs ir novērtējusi un man piešķirts Trīs Zvaigžņu ordenis. Un lepnums, ka varu mazdēlam prasīt – vai tu ar mani lepojies? Un viņš saka – jā, opi, es ar tevi lepojos. Un es saku – dari tā, lai es ar tevi lepotos! Tie ir tie 30 gadi. Un liela vērtība ir komandai un sistēmai, ko tagad vēl veidojam.

Vai neesat saņēmis piedāvājumus pārdot uzņēmumu?

Nekas netiks pārdots, kamēr nav izveidota sistēma. Piedāvājumi ir bijuši, bet pārdot netaisos. Tāpēc, ka sistēmu momentā samainīs, gribēs pelnīt, pacels cenas. Tas būtu sākums mūsu beigām.

Kādu redzat Lido pēc 10 gadiem?

Domāju, ka tad Lido būs stiprāks Latvijā, Eiropā un Baltijā. Ja šobrīd apgrozījums ir ap 50 miljoniem eiro, tad es būtu laimīgs, ka pēc 10 gadiem tas būtu pāri par 500 miljoniem. Bet tagad galvenais ir uzveikt Vācijas tirgu.

Foto – ritvars skuja, dienas mediji

BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska: «Tiesības vietējai varai noteikt savu uzņēmumu ienākuma nodokli savā teritorijā ir tikai dažās Eiropas valstīs, taču lielākoties šis nodoklis darbojas kā instruments investīciju piesaistei, nevis vietējās kases papildināšanai.» Foto – ritvars skuja, dienas mediji

BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska: «Tiesības vietējai varai noteikt savu uzņēmumu ienākuma nodokli savā teritorijā ir tikai dažās Eiropas valstīs, taču lielākoties šis nodoklis darbojas kā instruments investīciju piesaistei, nevis vietējās kases papildināšanai.» Foto – ritvars skuja, dienas mediji

BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska: «Tiesības vietējai varai noteikt savu uzņēmumu ienākuma nodokli savā teritorijā ir tikai dažās Eiropas valstīs, taču lielākoties šis nodoklis darbojas kā instruments investīciju piesaistei, nevis vietējās kases papildināšanai.» Foto – ritvars skuja, dienas mediji

Eiropā nav īpaši izplatīta prakse, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tā daļa tiktu atvēlēta vietējām municipalitātēm, to budžeta papildināšanai

To liecina BDO Zelmenis&Liberte pētījums par pašvaldību saistību ar uzņēmuma ienākuma nodokļa likmēm un tā maksājumiem. «Eiropā ir tikai atsevišķas valstis, kur pašvaldībām ir piešķirtas tiesības darboties ar to kompāniju uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), kuru teritorijā tās darbojas,» skaidro BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska. Viņa savu sacīto pamato ar pētījumā redzamo, ka būtiska teikšana vietējām pašvaldībām par UIN savā teritorijā ir tikai Šveicē un Luksemburgā. Daudz mazākā apmērā šādas tiesības ir dotas Spānijā un Portugālē, savukārt pārējā Eiropā nekā tamlīdzīga nav. «Jā, ir specifiski UIN maksājumi Itālijā – 3,9 līdz 4,9% no neto pievienotās vērtības, taču tas vairāk būtībā ir pievienotās vērtības nodokļa paveids, Ungārijā ir īpašais peļņas nodoklis ar 2 % likmi, bet Vācijā ar 14 līdz 17% likmi tā dēvētais tirdzniecības nodoklis, kas tiek piemērots koriģētai apliekamā UIN bāzei,» zina teikt M. Bičkovska. Viņa norāda, ka būtībā šāds specifisks UIN regulējums ir saistīts ar to, ka ES ļauj katrai dalībvalstij šī nodokļa sakarā būt ļoti neatkarīgām. «Pievienotās vērtības nodoklis, kā arī akcīzes nodoklis ir ļoti stingri definēts visas ES līmenī, savukārt UIN ir katras valsts suverēna lieta, kurā Brisele neiejaucas (tomēr, ja likme ir zema, tad nepieciešams pierādīt, ka tā neapdraud biznesu pārējās Kopienas dalībvalstīs), kaut arī vairākkārt ir bijuši, it īpaši veco ES dalībvalstu mēģinājumi novērst kapitāla aizplūšanu uz jaunajām ES dalībvalstīm, kur ir mazāks peļņas nodoklis,» tā M. Bičkovska.

Sprūdžs vēl nepadodas DB jau rakstīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ideja par UIN daļas novirzīšanu vietējās pašvaldības kasē, kur atrodas tā juridiskā adrese, ir izgāzusies, jo tai ir vairāki trūkumi un tādu pārdali neatbalsta arī finanšu ministrs Andris Vilks. «Rezultāts ir tāds, ka UIN daļas novirzīšana pašvaldībām tiešā veidā nodrošinātu neproporcionālu ienākumu pieaugumu tādām pašvaldībām kā Rīga. Tāpat tas nekorekti atspoguļotu pašvaldību pūliņus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, jo ar juridisko adresi ir salīdzinoši vienkārši manipulēt,» DB intervijā norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Tomēr vienlaikus viņš atzina, ka ir jādomā cits mehānisms, kas būtu piesaistīts darba vietām un nodarbināto skaitam teritorijā. «Izmaiņas 2013.gadam nesagaidīsim, pašvaldību budžets paliks tradicionālās robežās,» sacīja E. Sprūdžs. Lai gan šobrīd netiek precīzi norādīts, kā šo mērķi nākotnē ir paredzēts sasniegt, ministrs norāda, ka VARAM pie šī jautājuma strādā un vairākas ieceres tiek izvērtētas. Viena no iecerēm ir arī saistībā ar UIN, bet ne sākotnēji piedāvātajā variantā, neslēpa E. Sprūdžs, tomēr plašāku ieskatu plānos viņš nesniedza.

Labs instruments

«Visās valstīs – Luksembugā, Šveicē, Portugālē un Spānijā – vietējā vara pati var izlemt, cik liels būs tās teritorijā tā dēvētais vietējās pašvaldības peļņas nodoklis – to neregulē šo valstu centrālā valdība,» atšķirību izskaidro M. Bičkovska. Viņa norāda, ka tādējādi vietējai varai ir iespējas ietekmēt savu attīstību. «Šis peļņas nodoklis vietējai varai tiek izmantots kā instruments vēlamas uzņēmējdarbības piesaistei un vienlaikus nodarbinātības jautājumu risināšanai,» skaidro M. Bičkovska. Viņasprāt, pašvaldība var šo likmi noteikt gan 0% apmērā, gan ievērojami augstāku, gan arī to diferencēt dažādu jomu uzņēmējiem, taču šī likme nav saistāma ar kopējo UIN likmes apmēru, ko katrs uzņēmējs maksā centrālajai konkrētās valsts valdībai. «Jārēķinās, ka šajās valstīs, izņemot Šveici, uzņēmējiem noteiktā likme, ko tie maksā UIN, ir ievērojami augstāka, nekā tā šobrīd ir Latvijā, tomēr šīs likmes ir grūti salīdzināt, jo tad ir jārēķina šī nodokļa efektīvā likme, jo ar šo nodokli neapliekamie tēriņi katrā valstī tomēr atšķiras,» norāda M. Bičkovska.

Piena cena nedaudz sarūk Šā gada augustā vidējā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar jūliju, samazinājusies par 1% līdz 174,2 Ls/t

Šā gada augustā piens pārstrādei iepirkts par 1% vairāk nekā 2012. gada jūlijā, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija. Šāda situācija liecina par stabilitāti nozarē, komentē LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Šā brīža operatīvā informācija liek prognozēt, ka vidējā piena iepirkuma cena septembrī varētu būt nedaudz aug- stāka, pauda J. Šolks. To DB apstiprina arī citi piensaimnieki, piebilstot, ka daudz būs atkarīgs no norisēm pasaules tirgos.

Grūti paredzēt

Lai arī industriālo piena produktu, galvenokārt piena pulvera cena sāka pieaugt jau jūlijā, šobrīd tā ir stabilizējusies, līdz ar to pagaidām grūti prognozēt, kādas tendences attīstīsies turpmāk un kā tas ietekmēs piena iepirkuma cenu izmaiņas.

Kā DB jau ziņots, visu pagājušo gadu piena iepirkuma cena bija stabila un svārstījās no 20,8 santīmiem par kilogramu līdz 22 santīmiem, taču šā gada pavasarī bija vērojams cenas samazinājums ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī citviet Eiropā. Cenu krituma iemesls bija industriālo piena produktu cenu samazinājums pasaulē. Zemnieki gan izteicās, ka cenām vajadzētu augt, jo pasaulē piena produktu cenas paaugstinājušās. Piena lopkopēji arī norādīja, ka graudu cenas strauji palielinājušās, līdz ar to barības nodrošināšanai lopiem jāpērk dārgāki graudi, bet tas ietekmē pašizmaksu.

Piena ražošana aug

Zinot to, ka valstī strauji notiek piena lopkopības uzņēmumu modernizācija un tiek būvētas jaunas, modernas govju kūtis, kā rezultātā pieaugs saražotā piena apjomi, grūti paredzēt, kādu iespaidu tas atstās uz piena iepirkuma cenām. J

au izveidojis modernu fermu vairāk nekā 2000 govju ganāmpulkam.

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm Valsts a/s Gateway Latvia (GL) aktīvi iesaistīsies starptautiskajā loģistikas un transporta tirgū

Jaundibināmais uzņēmums darbosies kā pilnvērtīgs starptautiska līmeņa transporta un loģistikas tirgus spēlētājs, sarunā ar DB norāda idejas virzītājs, satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens, piebilstot, ka tas nebūs funkciju administrators kā aģentūra. Te pastāv monopolisma un korupcijas riski, brīdina loģistikas centra Atlas vadītājs Mihails Fridmans.

Drīz būs

K. Briškens sola ar esošo priekšlikumu iepazīstināt nozares asociācijas, bet septembra beigās galīgo variantu vēlreiz prezentēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, un tad institūcijas dibināšanas dokumentu paketi virzīt izskatīšanai valdībā. Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) ir norādījusi, ka ir jāizpildās noteiktiem priekšnosacījumiem, lai būtu pietiekams pamats valstij nodarboties ar komercdarbību, DB saka ekonomikas ministra padomniece Inese Druviete. Tostarp jāpierāda pamatojums, kāpēc ir nepieciešama valsts iejaukšanās šajā tirgus segmentā; jāpierāda, ka nepārklājas GL un LIAA, brīvostu pārvalžu, ministriju funkcijas. Šobrīd SM ir apņēmusies ievērot visus šajā koncepcijā ietvertos principus un sekot kritēriju izpildei, tā viņa.

Ko darīs

Šobrīd Eiropas loģistikas tirgū gandrīz visi lielākie spēlētāji ir valsts akciju sabiedrības, saka Latvijas piegādes ķēžu klastera iniciators Normunds Krūmiņš, minot DHL, DB Schenker (Vācija), Itella (Somija), TNT (Holande), SNCF (Francija), Express-Interfracht (Austrija). Nopietnus loģistikas spēlētājus valsts paspārnē veido arī Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija – gan kopīgiem spēkiem Muitas ūnijas ietvaros, gan atsevišķi, tā viņš. Tādēļ arī Latvijai ir nepieciešams stratēģiskais aģents, līgumslēdzējs gan starptautiskajā, gan vietējā tirgū, nodrošinot iesaistītajām pusēm augstāku izpildes un norēķinu drošību, piebilst K. Briškens. Savukārt pakāpeniski ap šo institūciju veidosies integrēts nozares klasteris, kamēr GL veicinās un nodrošinās koordinētu sadarbību starp valstij piederošo loģistikas aktīvu pārvaldītājiem un privāto sektoru.

Kad valsts grib izveidot sava veida monopolu, tas vienmēr ir bīstami, bažījas loģistikas centra Atlas vadītājs M. Fridmans, kā negatīvus piemērus minot Latvenergo un Latvijas dzelzceļu. Kas tad būs tie lielie spēlētāji, ar ko GL runās, viņš retoriski jautā. Tāpat valsts ierēdņiem kā starpniekiem šeit pavērsies lieliskas korupcijas iespējas. Ārvalstīs šāda monopolista loģistikas jomā nav, tā viņš. Līdzīgu domu pauž kāda ievērojama loģistikas nozares uzņēmuma pārstāvis, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās. Viņaprāt, šī iecere vispār nedarbosies, jo valsts iejaukšanās brīvajā tirgū ne pie kā laba nekad nav novedusi.

Vara un nauda

GL ikdienas darbu vadīs valde, kura sastāvēs no trim locekļiem, saka K. Briškens, bet kopējais darbinieku skaits nav plānots lielāks par 10–15. Lai piesaistītu nozares profesionāļus, atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar Latvijas loģistikas nozares atbilstoša līmeņa vadošo speciālistu atalgojumu, uzsver N. Krūmiņš. Kā rāda starptautiskā pieredze, lai sekmīgi uzsāktu šādas valsts a/s darbību, nepieciešami vismaz 18–20 mēneši, tā viņš. Sākotnējo finansējumu, galvenokārt personāla un mārketinga izmaksas, plānots nodrošināt no valsts budžeta, pakāpeniski pārejot uz pilnīgu pašfinansējumu, piebilst K. Briškens.

Sadarbība un pilnvaras

Šobrīd gan Latvijas vēstniecības, gan LIAA pārstāvniecības ārvalstīs ievāc un apkopo lielu noderīgas informācijas apjomu, piemēram, par lielo ārvalstu uzņēmumu attīstības plāniem, izrādīto interesi par Latvijas transporta koridoru, taču tās tālākā izmantošana nav pietiekami efektīva, norāda K. Briškens. Tas tāpēc, ka liela daļa informācijas paliek dažādu institūciju iekšējās atskaitēs, un arī paši Latvijas uzņēmēji nav pietiekami aktīvi, lai šo informāciju izmantotu.

GL būs kompleksais līgumslēdzējs no Latvijas puses, apkopojot savā piedāvājumā visu nepieciešamo pakalpojumu klāstu, kuru faktiski nodrošinās jau esošie tirgus dalībnieki, piemēram, konsolidējot 10 nelielu autopārvadātāju, trīs noliktavu un četru muitas brokeru resursus vienotā pakalpojumu paketē, jo neviens stratēģiska līmeņa starptautiskais klients nebūs gatavs slēgt 17 dažādus atsevišķus līgumus, skaidro K. Briškens.  Tāpat GL uzdevums būtu nodrošināt valsts augstāko amatpersonu vizīšu laikā iegūto kontaktu ar potenciālajiem stratēģiskajiem partneriem pārvēršanu konkrētā sadarbībā, piebilst N. Krūmiņš.

Plānots, ka GL modelis tiks papildināts ar t. s. ombuda institūciju, kuras funkcijas varētu pildīt Transporta un tranzīta nozares asociāciju sadarbības padome (TTNASP), tā K. Briškens.

Tā nav slēgta apvienība un tai pievienoties var jebkura no dažām atlikušajām nozares profesionālajām asociācijām, piebilst N. Krūmiņš.

Kā darbosies

Sākotnēji tiks nodrošināta visaptveroša pakalpojumu sniedzēju reģistra izveide, GL darbības principus skaidro N. Krūmiņš. Tiks veidots kompāniju reģistrs (sākotnēji uzrunājot gan individuālus uzņēmumus, gan nozares asociācijas) vairākās kategorijās, tostarp ostu termināļi un stividori; loģistikas centri; dzelzceļa operatori un pārvadātāji; autopārvadātāji. Ar visiem tiks atrunātas turpmākās sadarbības procedūras (piemēram, cenu un nosacījumu pieprasīšanas formas) ar konkrētiem izpildes laikiem un papildu nosacījumiem. Veidojot attiecīgo piedāvājumu no GL puses, iepriekš atrunātajā kārtībā tiks atlasīti piemērotākie (lētākie, kvalitatīvākie) pakalpojumu sniedzēji (1–2 no katras kategorijas vai vairāki, ja nepieciešama lielāka kapacitāte). Tālāk tiks sagatavots konkrētais piedāvājums potenciālajam klientam un uzsāktas sarunas par darījuma noslēgšanu. Darījuma noslēgšanas rezultātā GL slēgs apakšuzņēmēja līgumus ar izvēlētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Jebkuru konfliktu un domstarpību gadījumos TTNASP tiks piešķirtas tiesības iepazīties ar visiem iesniegtajiem piedāvājumiem konkrētajā kategorijā, tā viņš.

Ja sarunas ar ārvalstu partneri (kravu īpašnieku, investoru) būs rezultatīvas, GL ar šo partneri slēgs centralizētu līgumu par pakalpojumu sniegšanu, piebilst K. Briškens. Līdz arī to ārvalstu partnerim iespējams izvairīties no līgumu slēgšanas ar neskaitāmiem, nereti savstarpēji nesakoordinētiem, atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem. Svarīgi uzsvērt, ka valsts a/s būs operacionāls politikas realizācijas instruments, nevis politikas veidotājs, tā viņš.

Rubrika

Virsraksts divās rindās

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et debis et qui dolorecte vollore molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume vellorpos ipsam iliquae. Nempelectori dolendigent aboreic ipsandaecae con eos ex explanda eos sam ut pre, que nis accupti atectur autem reprerecto vent rerrore ea porerit volorum ipsunt aliquia mustibus utecum fuga. Et voluptati audam sam ellorep tatur? Od que pore la veroriti omniti blaborat odigent.

molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš apstiprināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, nomainot atlaisto partijas biedru Eināru Cilinski. Līdz šim R.Naudiņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts un Valmieras domes deputāts. Pārāk daudz laika rosībai ministra amatā gan viņam nebūs, visdrīzāk, vien līdz rudenim, kad notiks Saeimas vēlēšanas un taps jauna valdība.

� Uzvarētājs Romāns Naudiņš

Reitingu aģentūra Standard&Poor‘s samazinājusi vairāku Krievijas kompāniju, tostarp Alekseja Millera vadītā gāzes milža Gazprom, reitingu nākotnes prognozi no stabila uz negatīvu. Tāpat nākotnes prognoze pasliktināta Krievijas dzelzceļa kompānijai Rosijskije Železnije dorogi, Krievijas lielākajai naftas kompānijai Rosņeftj, transporta uzņēmumam Transņeftj un Krievijas otrajai lielākajai naftas kompānijai Lukoil. Lēmums samazināt šo kompāniju reitingu prognozes pieņemts saistībā ar negatīvu nākotnes prognozi pašas Krievijas reitingam.

Zaudētājs Aleksejs Millers

Ideju, ko Latvijā varētu darīt, ir daudz. Lai arī līdz šim nav parakstīts memorands ar IBM, tomēr ir realizēta ideja par Baltijas Inovāciju fonda izveidi, kur vienošanos noslēgusi Latvija, Lietuva un Igaunija, DB sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš

Jāpalielina efektivitāte Lai Latvija palielinātu IKT eksportu, būtu jārada produkti ar augtu pievienoto vērtību un jāpalielina IT speciālistu produktivitāte

Tā uzskata IT nozares eksperti, kuri piedalījās apaļā galda diskusijā par IT nozares neapgūto potenciālu, ko organizēja Latvijas IT klasteris sadarbībā ar IBM Latvija.

Latvijā līdz 2020.gadam būs nepieciešami vēl 4000–4500 IT speciālisti, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aplēses. Tomēr, ņemot vērā demogrāfijas situāciju un cilvēku pārcelšanos uz citām valstīm, mērķi sasniegt būs apgrūtinoši. Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs informēja, ka kopumā šajā jomā gadā aptuveni 700–900 cilvēku saņem pirmā līmeņa diplomus. Savukārt, lai tirgū saglabātu esošo IT speciālistu skaitu, gadā vidēji ir nepieciešams 1000 jaunu speciālistu, lai tie aizvietotu tos, kas darba tirgu pamet.

Produktivitātes jomā mēs šobrīd atpaliekam no citām valstīm, piemēram, Vācijas, atzīmēja EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, tāpēc viņš uzskata, ka Latvijā jāsper soļi produktivitātes uzlabošanas jomā.

Darīt ar esošo

No vienas puses, tirgū ir IT speciālistu deficīts, tomēr aizvien liela daļa speciālistu valsts pārvaldē tiek nodarbināti informācijas sistēmu uzturēšanā, norādīja IBM Latvijas vadītājs Uģis Eriņš.

Tāpēc viņš rosina palielināt efektivitāti valsts sektorā, lai uz tā rēķina mēs palielinātu produktivitāti jomā kopumā. Latvijā ir maksimāli daudz jācenšas izdarīt ar esošo IT resursu, uzskata FMS vadītājs Jānis Bergs.

Tāpat viņš atgādina, ka situācija IT nozarē Latvijā nemaz nav tik slikta. Viņš nezina nevienu labu programmētāju, kurš šobrīd sēdētu bez darba. Runājot par IT eksporta potenciālu, viņš atzīmēja, ka nozarē lielākā vērtība ir produktu ražošanai.

Tāpēc būtu jāveicina attiecīgais virziens, lai būtu vairāk uzņēmumu, kuri ražo produktus un virza tos starptautiskos tirgos. Arī ERAF finansējumu varētu izmantot lietderīgāk, piebilda J. Bergs.

Sola uzlabojumus

Valsts no savas puses ir apņēmusies veicināt to, lai valsts pārvalde būtu zinošs pasūtītājs IT projektu īstenošanā, apliecināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Arnis Daugulis.

Vienlaikus valsts pārvaldē darbs, pēc viņa teiktā, turpinās pie daļēja centralizēta IKT pārvaldības modeļa ieviešanas, kas uzlabos efektivitāti.

Rubrika

Virsraksts divās rindās

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim lum et voluptu reribuscim et debis et qui dolorecte vollore dolorecte vollore dolorecte vollore molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume vellorpos ipsam iliquae. Nempelectori dolendigent aboreic ipsandaecae con eos ex explanda eos sam ut pre, que nis accupti atectur autem reprerecto vent rerrore ea porerit volorum ipsunt aliquia mustibus utecum fuga. Et voluptati audam sam ellorep tatur? Od que pore la veroriti omniti blaborat odigent.

molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

Fuga. Tur ad quis eumenih itaquo cum fuga. Ibus dit labo. It, soluptae con eum essusdant ium utasperit de voluptatio molore ipitincta pro eligentora eatemporerum eatur aut et ommolorit odit volore num non pa nusae. db.lv

Valsts radījusi dalītā īpašuma problēmu, valstij tā arī jāatrisina Dalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu. Privatizētā dzīvokļa īpašniekam un zemes īpašniekam būtu pienākums noslēgt zemes izpirkšanas līgumu. Pircējam šajā gadījumā būtu tiesības saņemt bezprocentu kredītu valsts izraudzītā kredītu vai finanšu iestādē. Īpašumos, kuros līdz noteiktam laikam nebūtu noslēgti līgumi par zemes izpirkšanu, pašvaldībām būtu pienākums atsavināt zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Nemitīgi pieaug zemes kadastrālā vērtība un Valsts zemes dienests ir secinājis, ka pirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām ir pat izdevīgāk nekā ieguldīt banku depozītos – maksājumus par īri garantē likums. Lai valsts varētu iedot bezprocentu kredītu dzīvokļu īpašniekiem zemes izpirkšanai, ir vajadzīga liela nauda. Daži ir aplēsuši, ka tam būtu vajadzīgs miljards. Izklausās it kā nereāli, tomēr Latvija jau šobrīd operē ar līdzīgām summām. Otrdien, piemēram, Valsts kase atmaksāja daļu no ekonomiskās krīzes laikā paņemtā starptautiskā aizdevuma – tieši vienu miljardu eiro. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljards eiro un ar gada likmi 2,625%. Tikmēr ES valstu starpbanku tirgū bankas aizņemas līdzekļus pēc EURIBOR likmes 0,593% gadā. Tas nozīmē, ka Latvijai būtu reāli aizņemties šādu summu starptautiskajos tirgos. Likumdevējiem un valdībai ir jāspēj pieņemt pārdomātus, bet vienlaicīgi arī drosmīgus lēmumus, lai šķetinātu ilgstošas valsts problēmas, īpaši, ja tās ir radījuši viņu priekšgājēji. Dalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu. Privatizētā dzīvokļa īpašniekam un zemes īpašniekam būtu pienākums noslēgt zemes izpirkšanas līgumu. Pircējam šajā gadījumā būtu tiesības saņemt bezprocentu kredītu valsts izraudzītā kredītu vai finanšu iestādē. Īpašumos, kuros līdz noteiktam laikam nebūtu noslēgti līgumi par zemes izpirkšanu, pašvaldībām būtu pienākums atsavināt zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljards eiro un ar gada likmi 2,625%. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljarTikmēr ES valstu starpbanku tirgū bankas aizņemas līdzekļus pēc EURIBOR likmes 0,593% gadā. Tas nozīmē, ka Latvijai būtu reāli aizņemties šādu summu starptautiskajos tirgos. Likumdevējiem un valdībai ir jāspēj pieņemt pārdomātus, bet vienlaicīgi arī drosmīgus lēmumus, lai šķetinātu ilgstošas valsts problēmas, īpaši, ja tās ir radījuši viņu priekšgājēji. Dalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu.

[email protected]

Di [email protected]

Vilcienu nomas konkursa nolikuma prasības ir gana specifiskas, un nebūs pārsteigums, ja arī šajā jomā tiks atklāta frontes līnija, kad tiks uzskatīts, ka tās ir uzrakstītas viena pretendenta interesēs. Tas ir sava veida mīnu lauks Pasažieru vilciena vadībai.

Vilcienu nomas konkursa nolikuma prasības ir gana specifiskas, un nebūs pārsteigums, ja arī šajā jomā tiks atklāta frontes līnija, kad tiks uzskatīts, ka tās ir uzrakstītas viena pretendenta interesēs. Tas ir sava veida mīnu lauks Pasažieru vilciena vadībai.

35.4%

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

35.4

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm Valsts a/s Gateway Latvia (GL) aktīvi iesaistīsies starptautiskajā loģistikas un transporta tirgū

Jaundibināmais uzņēmums darbosies kā pilnvērtīgs starptautiska līmeņa transporta un loģistikas tirgus spēlētājs, sarunā ar DB norāda idejas virzītājs, satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens, piebilstot, ka tas nebūs funkciju administrators kā aģentūra. Te pastāv monopolisma un korupcijas riski, brīdina loģistikas centra Atlas vadītājs Mihails Fridmans.

Drīz būs

K. Briškens sola ar esošo priekšlikumu iepazīstināt nozares asociācijas, bet septembra beigās galīgo variantu vēlreiz prezentēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, un tad institūcijas dibināšanas dokumentu paketi virzīt izskatīšanai valdībā. Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) ir norādījusi, ka ir jāizpildās noteiktiem priekšnosacījumiem, lai būtu pietiekams pamats valstij nodarboties ar komercdarbību, DB saka ekonomikas ministra padomniece Inese Druviete. Tostarp jāpierāda pamatojums, kāpēc ir nepieciešama valsts iejaukšanās šajā tirgus segmentā; jāpierāda, ka nepārklājas GL un LIAA, brīvostu pārvalžu, ministriju funkcijas. Šobrīd SM ir apņēmusies ievērot visus šajā koncepcijā ietvertos principus un sekot kritēriju izpildei, tā viņa.

Ko darīs

Šobrīd Eiropas loģistikas tirgū gandrīz visi lielākie spēlētāji ir valsts akciju sabiedrības, saka Latvijas piegādes ķēžu klastera iniciators Normunds Krūmiņš, minot DHL, DB Schenker (Vācija), Itella (Somija), TNT (Holande), SNCF (Francija), Express-Interfracht (Austrija). Nopietnus loģistikas spēlētājus valsts paspārnē veido arī Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija – gan kopīgiem spēkiem Muitas ūnijas ietvaros, gan atsevišķi, tā viņš. Tādēļ arī Latvijai ir nepieciešams stratēģiskais aģents, līgumslēdzējs gan starptautiskajā, gan vietējā tirgū, nodrošinot iesaistītajām pusēm augstāku izpildes un norēķinu drošību, piebilst K. Briškens. Savukārt pakāpeniski ap šo institūciju veidosies integrēts nozares klasteris, kamēr GL veicinās un nodrošinās koordinētu sadarbību starp valstij piederošo loģistikas aktīvu pārvaldītājiem un privāto sektoru.

Kad valsts grib izveidot sava veida monopolu, tas vienmēr ir bīstami, bažījas loģistikas centra Atlas vadītājs M. Fridmans, kā negatīvus piemērus minot Latvenergo un Latvijas dzelzceļu. Kas tad būs tie lielie spēlētāji, ar ko GL runās, viņš retoriski jautā. Tāpat valsts ierēdņiem kā starpniekiem šeit pavērsies lieliskas korupcijas iespējas. Ārvalstīs šāda monopolista loģistikas jomā nav, tā viņš. Līdzīgu domu pauž kāda ievērojama loģistikas nozares uzņēmuma pārstāvis, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās. Viņaprāt, šī iecere vispār nedarbosies, jo valsts iejaukšanās brīvajā tirgū ne pie kā laba nekad nav novedusi.

Vara un nauda

GL ikdienas darbu vadīs valde, kura sastāvēs no trim locekļiem, saka K. Briškens, bet kopējais darbinieku skaits nav plānots lielāks par 10–15. Lai piesaistītu nozares profesionāļus, atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar Latvijas loģistikas nozares atbilstoša līmeņa vadošo speciālistu atalgojumu, uzsver N. Krūmiņš. Kā rāda starptautiskā pieredze, lai sekmīgi uzsāktu šādas valsts a/s darbību, nepieciešami vismaz 18–20 mēneši, tā viņš.

Sadarbība un pilnvaras

Šobrīd gan Latvijas vēstniecības, gan LIAA pārstāvniecības ārvalstīs ievāc un apkopo lielu noderīgas informācijas apjomu, piemēram, par lielo ārvalstu uzņēmumu attīstības plāniem, izrādīto interesi par Latvijas transporta koridoru, taču tās tālākā izmantošana nav pietiekami efektīva, norāda K. Briškens. Tas tāpēc, ka liela daļa informācijas paliek dažādu institūciju iekšējās atskaitēs, un arī paši Latvijas uzņēmēji nav pietiekami aktīvi, lai šo informāciju izmantotu.

GL būs kompleksais līgumslēdzējs no Latvijas puses, apkopojot savā piedāvājumā visu nepieciešamo pakalpojumu klāstu, kuru faktiski nodrošinās jau esošie tirgus dalībnieki, piemēram, konsolidējot 10 nelielu autopārvadātāju, trīs noliktavu un četru muitas brokeru resursus vienotā pakalpojumu paketē, jo neviens stratēģiska līmeņa starptautiskais klients nebūs gatavs slēgt 17 dažādus atsevišķus līgumus, skaidro K. Briškens.  Tāpat GL uzdevums būtu nodrošināt valsts augstāko amatpersonu vizīšu laikā iegūto kontaktu ar potenciālajiem stratēģiskajiem partneriem pārvēršanu konkrētā sadarbībā, piebilst N. Krūmiņš.

Tā nav slēgta apvienība un tai pievienoties var jebkura no dažām atlikušajām nozares profesionālajām asociācijām, piebilst N. Krūmiņš.

Kā darbosies

Sākotnēji tiks nodrošināta visaptveroša pakalpojumu sniedzēju reģistra izveide, GL darbības principus skaidro N. Krūmiņš. Tiks veidots kompāniju reģistrs (sākotnēji uzrunājot gan individuālus uzņēmumus, gan nozares asociācijas) vairākās kategorijās, tostarp ostu termināļi un stividori; loģistikas centri; dzelzceļa operatori un pārvadātāji; autopārvadātāji. Ar visiem tiks atrunātas turpmākās sadarbības procedūras (piemēram, cenu un nosacījumu pieprasīšanas formas) ar konkrētiem izpildes laikiem un papildu nosacījumiem. Veidojot attiecīgo piedāvājumu no GL puses, iepriekš atrunātajā kārtībā tiks atlasīti piemērotākie (lētākie, kvalitatīvākie) pakalpojumu sniedzēji (1–2 no katras kategorijas vai vairāki, ja nepieciešama lielāka kapacitāte). Tālāk tiks sagatavots konkrētais piedāvājums potenciālajam klientam un uzsāktas sarunas par darījuma noslēgšanu. Darījuma noslēgšanas rezultātā GL slēgs apakšuzņēmēja līgumus ar izvēlētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Jebkuru konfliktu un domstarpību gadījumos TTNASP tiks piešķirtas tiesības iepazīties ar visiem iesniegtajiem piedāvājumiem konkrētajā kategorijā, tā viņš.

Ja sarunas ar ārvalstu partneri (kravu īpašnieku, investoru) būs rezultatīvas, GL ar šo partneri slēgs centralizētu līgumu par pakalpojumu sniegšanu, piebilst K. Briškens. Līdz arī to ārvalstu partnerim iespējams izvairīties no līgumu slēgšanas ar neskaitāmiem, nereti savstarpēji nesakoordinētiem, atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem. Svarīgi uzsvērt, ka valsts a/s būs operacionāls politikas realizācijas instruments, nevis politikas veidotājs, tā viņš.

BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska: «Tiesības vietējai varai noteikt savu uzņēmumu ienākuma nodokli savā teritorijā ir tikai dažās Eiropas valstīs, taču lievlākoties šis nodoklis darbojas kā instruments investīciju piesaistei, nevis vietējās kases papildināšanai.

35.4

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

Ideju, ko Latvijā varētu darīt, ir daudz. Lai arī līdz šim nav parakstīts memorands ar IBM, tomēr ir realizēta ideja par Baltijas Inovāciju fonda izveidi, kur vienošanos noslēgusi Latvija, Lietuva un Igaunija, DB sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš

Tikai dažās valstīs pašvaldības tiek pie peļņas nodokļa Eiropā nav īpaši izplatīta prakse, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tā daļa tiktu atvēlēta vietējām municipalitātēm, to budžeta papildināšanai

To liecina BDO Zelmenis&Liberte pētījums par pašvaldību saistību ar uzņēmuma ienākuma nodokļa likmēm un tā maksājumiem. «Eiropā ir tikai atsevišķas valstis, kur pašvaldībām ir piešķirtas tiesības darboties ar to kompāniju uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), kuru teritorijā tās darbojas,» skaidro BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska. Viņa savu sacīto pamato ar pētījumā redzamo, ka būtiska teikšana vietējām pašvaldībām par UIN savā teritorijā ir tikai Šveicē un Luksemburgā. Daudz mazākā apmērā šādas tiesības ir dotas Spānijā un Portugālē, savukārt pārējā Eiropā nekā tamlīdzīga nav. «Jā, ir specifiski UIN maksājumi Itālijā – 3,9 līdz 4,9% no neto pievienotās vērtības, taču tas vairāk būtībā ir pievienotās vērtības nodokļa paveids, Ungārijā ir īpašais peļņas nodoklis ar 2 % likmi, bet Vācijā ar 14 līdz 17% likmi tā dēvētais tirdzniecības nodoklis, kas tiek piemērots koriģētai apliekamā UIN bāzei,» zina teikt M. Bičkovska. Viņa norāda, ka būtībā šāds specifisks UIN regulējums ir saistīts ar to, ka ES ļauj katrai dalībvalstij šī nodokļa sakarā būt ļoti neatkarīgām. «Pievienotās vērtības nodoklis, kā arī akcīzes nodoklis ir ļoti stingri definēts visas ES līmenī, savukārt UIN ir katras valsts suverēna lieta, kurā Brisele neiejaucas (tomēr, ja likme ir zema, tad nepieciešams pierādīt, ka tā neapdraud biznesu pārējās Kopienas dalībvalstīs), kaut arī vairākkārt ir bijuši, it īpaši veco ES dalībvalstu mēģinājumi novērst kapitāla aizplūšanu uz jaunajām ES dalībvalstīm, kur ir mazāks peļņas nodoklis,» tā M. Bičkovska.

Sprūdžs vēl nepadodas DB jau rakstīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ideja par UIN daļas novirzīšanu vietējās pašvaldības kasē, kur atrodas tā juridiskā adrese, ir izgāzusies, jo tai ir vairāki trūkumi un tādu pārdali neatbalsta arī finanšu ministrs Andris Vilks. «Rezultāts ir tāds, ka UIN daļas novirzīšana pašvaldībām tiešā veidā nodrošinātu neproporcionālu ienākumu pieaugumu tādām pašvaldībām kā Rīga.

«Visās valstīs – Luksembugā, Šveicē, Portugālē un Spānijā – vietējā vara pati var izlemt, cik liels būs tās teritorijā tā dēvētais vietējās pašvaldības peļņas nodoklis – to neregulē šo valstu centrālā valdība,» atšķirību izskaidro M. Bičkovska. Viņa norāda, ka tādējādi vietējai varai ir iespējas ietekmēt savu attīstību. «Šis peļņas nodoklis vietējai varai tiek izmantots kā instruments vēlamas uzņēmējdarbības piesaistei un vienlaikus nodarbinātības jautājumu risināšanai,» skaidro M. Bičkovska. Viņasprāt, pašvaldība var šo likmi noteikt gan 0% apmērā, gan ievērojami augstāku, gan arī to diferencēt dažādu jomu uzņēmējiem, taču šī likme nav saistāma ar kopējo UIN likmes apmēru, ko katrs uzņēmējs maksā centrālajai konkrētās valsts valdībai. «Jārēķinās, ka šajās valstīs, izņemot Šveici, uzņēmējiem noteiktā likme, ko tie maksā UIN, ir ievērojami augstāka, nekā tā šobrīd ir Latvijā, tomēr šīs likmes ir grūti salīdzināt, jo tad ir jārēķina šī nodokļa efektīvā likme, jo ar šo nodokli neapliekamie tēriņi katrā valstī tomēr atšķiras,» norāda M. Bičkovska.

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm Valsts a/s Gateway Latvia (GL) aktīvi iesaistīsies starptautiskajā loģistikas un transporta tirgū

Jaundibināmais uzņēmums darbosies kā pilnvērtīgs starptautiska līmeņa transporta un loģistikas tirgus spēlētājs, sarunā ar DB norāda idejas virzītājs, satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens, piebilstot, ka tas nebūs funkciju administrators kā aģentūra. Te pastāv monopolisma un korupcijas riski, brīdina loģistikas centra Atlas vadītājs Mihails Fridmans.

Drīz būs

K. Briškens sola ar esošo priekšlikumu iepazīstināt nozares asociācijas, bet septembra beigās galīgo variantu vēlreiz prezentēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, un tad institūcijas dibināšanas dokumentu paketi virzīt izskatīšanai valdībā. Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) ir norādījusi, ka ir jāizpildās noteiktiem priekšnosacījumiem, lai būtu pietiekams pamats valstij nodarboties ar komercdarbību, DB saka ekonomikas ministra padomniece Inese Druviete. Tostarp jāpierāda pamatojums, kāpēc ir nepieciešama valsts iejaukšanās šajā tirgus segmentā; jāpierāda, ka nepārklājas GL un LIAA, brīvostu pārvalžu, ministriju funkcijas. Šobrīd SM ir apņēmusies ievērot visus šajā koncepcijā ietvertos principus un sekot kritēriju izpildei, tā viņa.

Ko darīs

Šobrīd Eiropas loģistikas tirgū gandrīz visi lielākie spēlētāji ir valsts akciju sabiedrības, saka Latvijas piegādes ķēžu klastera iniciators Normunds Krūmiņš, minot DHL, DB Schenker (Vācija), Itella (Somija), TNT (Holande), SNCF (Francija), Express-Interfracht (Austrija). Nopietnus loģistikas spēlētājus valsts paspārnē veido arī Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija – gan kopīgiem spēkiem Muitas ūnijas ietvaros, gan atsevišķi, tā viņš. Tādēļ arī Latvijai ir nepieciešams stratēģiskais aģents, līgumslēdzējs gan starptautiskajā, gan vietējā tirgū, nodrošinot iesaistītajām pusēm augstāku izpildes un norēķinu drošību, piebilst K. Briškens. Savukārt pakāpeniski ap šo institūciju veidosies integrēts nozares klasteris, kamēr GL veicinās un nodrošinās koordinētu sadarbību starp valstij piederošo loģistikas aktīvu pārvaldītājiem un privāto sektoru.

Kad valsts grib izveidot sava veida monopolu, tas vienmēr ir bīstami, bažījas loģistikas centra Atlas vadītājs M. Fridmans, kā negatīvus piemērus minot Latvenergo un Latvijas dzelzceļu. Kas tad būs tie lielie spēlētāji, ar ko GL runās, viņš retoriski jautā. Tāpat valsts ierēdņiem kā starpniekiem šeit pavērsies lieliskas korupcijas iespējas. Ārvalstīs šāda monopolista loģistikas jomā nav, tā viņš. Līdzīgu domu pauž kāda ievērojama loģistikas nozares uzņēmuma pārstāvis, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās. Viņaprāt, šī iecere vispār nedarbosies, jo valsts iejaukšanās brīvajā tirgū ne pie kā laba nekad nav novedusi.

Vara un nauda

GL ikdienas darbu vadīs valde, kura sastāvēs no trim locekļiem, saka K. Briškens, bet kopējais darbinieku skaits nav plānots lielāks par 10–15. Lai piesaistītu nozares profesionāļus, atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar Latvijas loģistikas nozares atbilstoša līmeņa vadošo speciālistu atalgojumu, uzsver N. Krūmiņš. Kā rāda starptautiskā pieredze, lai sekmīgi uzsāktu šādas valsts a/s darbību, nepieciešami vismaz 18–20 mēneši, tā viņš.

Sadarbība un pilnvaras

Šobrīd gan Latvijas vēstniecības, gan LIAA pārstāvniecības ārvalstīs ievāc un apkopo lielu noderīgas informācijas apjomu, piemēram, par lielo ārvalstu uzņēmumu attīstības plāniem, izrādīto interesi par Latvijas transporta koridoru, taču tās tālākā izmantošana nav pietiekami efektīva, norāda K. Briškens. Tas tāpēc, ka liela daļa informācijas paliek dažādu institūciju iekšējās atskaitēs, un arī paši Latvijas uzņēmēji nav pietiekami aktīvi, lai šo informāciju izmantotu.

GL būs kompleksais līgumslēdzējs no Latvijas puses, apkopojot savā piedāvājumā visu nepieciešamo pakalpojumu klāstu, kuru faktiski nodrošinās jau esošie tirgus dalībnieki, piemēram, konsolidējot 10 nelielu autopārvadātāju, trīs noliktavu un četru muitas brokeru resursus vienotā pakalpojumu paketē, jo neviens stratēģiska līmeņa starptautiskais klients nebūs gatavs slēgt 17 dažādus atsevišķus līgumus, skaidro K. Briškens.  Tāpat GL uzdevums būtu nodrošināt valsts augstāko amatpersonu vizīšu laikā iegūto kontaktu ar potenciālajiem stratēģiskajiem partneriem pārvēršanu konkrētā sadarbībā, piebilst N. Krūmiņš.

Tā nav slēgta apvienība un tai pievienoties var jebkura no dažām atlikušajām nozares profesionālajām asociācijām, piebilst N. Krūmiņš.

Kā darbosies

Sākotnēji tiks nodrošināta visaptveroša pakalpojumu sniedzēju reģistra izveide, GL darbības principus skaidro N. Krūmiņš. Tiks veidots kompāniju reģistrs (sākotnēji uzrunājot gan individuālus uzņēmumus, gan nozares asociācijas) vairākās kategorijās, tostarp ostu termināļi un stividori; loģistikas centri; dzelzceļa operatori un pārvadātāji; autopārvadātāji. Ar visiem tiks atrunātas turpmākās sadarbības procedūras (piemēram, cenu un nosacījumu pieprasīšanas formas) ar konkrētiem izpildes laikiem un papildu nosacījumiem. Veidojot attiecīgo piedāvājumu no GL puses, iepriekš atrunātajā kārtībā tiks atlasīti piemērotākie (lētākie, kvalitatīvākie) pakalpojumu sniedzēji (1–2 no katras kategorijas vai vairāki, ja nepieciešama lielāka kapacitāte). Tālāk tiks sagatavots konkrētais piedāvājums potenciālajam klientam un uzsāktas sarunas par darījuma noslēgšanu. Darījuma noslēgšanas rezultātā GL slēgs apakšuzņēmēja līgumus ar izvēlētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Jebkuru konfliktu un domstarpību gadījumos TTNASP tiks piešķirtas tiesības iepazīties ar visiem iesniegtajiem piedāvājumiem konkrētajā kategorijā, tā viņš.

Ja sarunas ar ārvalstu partneri (kravu īpašnieku, investoru) būs rezultatīvas, GL ar šo partneri slēgs centralizētu līgumu par pakalpojumu sniegšanu, piebilst K. Briškens. Līdz arī to ārvalstu partnerim iespējams izvairīties no līgumu slēgšanas ar neskaitāmiem, nereti savstarpēji nesakoordinētiem, atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem. Svarīgi uzsvērt, ka valsts a/s būs operacionāls politikas realizācijas instruments, nevis politikas veidotājs, tā viņš.

Di [email protected]

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm

Head 1

Virsraksts divās rindās

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et debis et qui dolorecte vollore molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume vellorpos ipsam iliquae. Nempelectori dolendigent aboreic ipsandaecae con eos ex explanda eos sam ut pre, que nis accupti atectur autem reprerecto vent rerrore ea porerit volorum ipsunt aliquia mustibus utecum fuga. Et voluptati audam sam ellorep tatur? Od que pore la veroriti omniti blaborat odigent.

molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

Daudz jautājumu SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis: Nekādu Eldorado mazajiem uzņēmumiem, ar ko ikdienā strādāju, neredzu. Jautājumu man vairāk nekā iespējamo atbilžu. Proti, redzot tikai vidējo rentabilitātes rādītāju, varētu secināt, ka tā nebūt nav ļoti augsta, jo tajās jomās, it īpaši IT, kā arī nišas produktu ražošanā un pakalpojumu sniegšanā tie, kas ir pirmie vienmēr, var nosmelt «krējumu», rentabilitāte ir 1–2% robežās. Tieši tāpēc analizējot vajadzētu redzēt kas tās ir pa nozarēm – ja tirdzniecība, tad rentabilitāte ir pat augstāka, nekā tā vidēji ir nozarei, ja ražotāji, tad kādi – unikālu produktu un tirgus līderu rentabilitāte varētu būt pat ievērojami lielāka, savukārt pārējo vidēji pat mazāk.

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm

35.4

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm

Datu regula starp lobija un reformu dzirnakmeņiem Datu aizsardzības regula nozīmēs uzņēmumiem pienākumu ne tikai aizsargāt savākto informāciju, bet arī izvērtēt datu uzglabāšanu kopumā, kas var palikt «zem izmaksu sitiena» daudzus Eiropas Parlaments (EP) pirmajā lasījumā beidzot ir nobalsojis par jaunas datu regulas nepieciešamību. Jāatgādina, ka sagatavoto Eiropas Savienības (ES) regulas proje