Studiju kredītu atmaksu kavē mazs

Kredīti skaits aizņēmēju

Pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Arvien izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, bet citiem kreditētājiem nav intereses.

Nav daudz

Šā gada sākumā Finanšu ministrijas (FM) rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2017. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu uzvarēja vienīgais izsoles dalībnieks – AS SEB banka, kura saņēma tiesības izsniegt aizdevumus par kopējo summu 25,2 miljoni eiro, savukārt tiesības izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu SEB banka saņēma par kopējo summu 10,757 miljoni eiro. Arī iepriekšējā un citos gados tiesības kreditēt studentus ar valsts galvojumu bija šai pašai bankai. Kā stāsta AS SEB banka Komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva, 2016. gadā tā studentiem piešķīra 1817 kredītus par 9,11 miljoniem eiro, no kuriem 83% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 17% – studējošo kredīti ikdienas tēriņiem.

Visaktīvāk kredītus tradicionāli izmantoja studenti no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un Biznesa augstskolas Turība. Kredīta vidējā summa pērn sasniegusi 5000 eiro. Procentu likme, ar kuru SEB banka vinnējusi iespēju piedāvāt kredītus 2016. gadā, bija – 2,5% + 6 mēnešu Euribor. Ar šādu likmi SEB banka piedalījusies konkursā arī šogad un ir gatava piešķirt studiju un studējošā kredītu ap 35 miljoniem eiro (tikpat daudz banka bija gatava piešķirt arī pērn). Bankas apkopotie dati liecina, ka šogad rudens semestrī studentiem izsniegti jau 553 kredīti (452 – studiju un 101 – studējošo). Bankas pārstāvju novērojumi liecina, ka studiju kredītu ņēmēji ir visdisciplinētākie maksātāji – kavētāju skaits ir minimāls.

Novecojusi pieeja

Savukārt AS Swedbank izsniedz studiju kredītus bez valsts galvojuma un pagaidām izsolē neplāno piedalīties. Bankas Patēriņa finansēšanas virziena vadītājs Sergejs Romaņuks, raksturojot situāciju, teic, ka jau vairākus gadus turpina samazināties studentu skaits, kas ir saistīts ar demogrāfisko situāciju valstī, un likumsakarīgi ir vērojams arī pieprasījuma samazinājums pēc studiju kredīta, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vidējā kredīta summa bankā ir iepriekšējā gada līmenī – aptuveni 2600 eiro. Arī AS Swedbank maksājumu disciplīna ir laba un kavētāju skaits ir salīdzinoši neliels – vien 2%.

Par konkrētiem plāniem attiecībā uz bankas dalību izsolēs nākotnē S. Romaņuks nerunā, taču bilst, ka problēma saistībā ar valsts garantēto studiju kreditēšanas procesu ir palikusi nemainīga – novecojis birokrātisks process, kas veidots pirms vairāk nekā 10 gadiem.

«Patlaban tas ir sarežģīts un prasa neadekvāti lielu laiku un cilvēkresursus, jo neesošā informācijas apmaiņas infrastruktūra kavē datu apmaiņu starp visām šajā sistēmā iesaistītajām pusēm,» viņš raksturo. Turklāt kā šķērsli viņš piemin arī to, ka nereti tiek mainīti dalības nosacījumi, kā rezultātā studenti pie naudas tiek novēloti. Turklāt tikai 6,5% jauniešu izmanto valsts piedāvātās studiju finansēšanas iespējas.

Pēc banku pārstāvju novērojumiem, visbiežāk saņemt finansējumu traucē galvotāja trūkums un problēmas uzrādīt oficiālos ienākumus. «Lai veicinātu šādas programmas attīstību, būtu ieteicams apdomāt tās pilnveidošanu un modernizāciju,» rosina AS Swedbank pārstāvis.

Izmaiņu nebūs

Valsts kasē DB informē, ka šobrīd izmaiņas izsoles kārtībā nav plānotas, vismaz no Valsts kases puses. Kā stāsta Valsts kases pārstāve Eva Šmite-Krēgere, tiesības izsniegt studiju un studējošo kredītus no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts galvojumu iegūst tas izsoles dalībnieks, kurš piedāvā zemāko likmi. Kredītiestāžu ieinteresētības līmenis piedalīties studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā ir atkarīgs no to nākotnes plāniem un tirgus nišas, kādā tie plāno darboties un attīstīties, viņa piebilst.