Kopfinansējums Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojektā jāmazina dažādi interpretējami nosacījumi

Paredzams, ka kopfinansējuma pakalpojumu likumu, kas patlaban izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, varētu pieņemt nākamā gada sākumā. Juristi un tirgus dalībnieki tajā iekļautās prasības un nosacījumus vērtē kā progresīvus un visaptverošus, tajā pašā laikā tie nav pārlieku ierobežojoši, taču pastāv vairāki trūkumi, kurus vajadzētu labot, lai veicinātu šīs nozares attīstību.

Vēl diskutē

«Noteikumi ir diezgan līdzīgi kā citiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, piemēram, maksājumu iestādēm. Kopfinansējuma platformas operatoram būs jāiegūst licence Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), jāizpilda likuma prasības, tostarp attiecībā uz dalībniekiem. Tas dos lielāku drošību ieguldītājiem un pārliecinās tos, kuri svārstās. Taču, no otras puses, tas ir šķērslis, jo ne visiem izdodas saņemt licenci un ir gadījumi, kad tās tiek arī atņemtas,» spriež Edvīns Draba, zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurists.

Zvērinātu advokātu biroja TGS Baltic vecākā juriste Alise Eljašāne pozitīvi vērtē to, ka pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzība un reģistrēšana uzticēta FKTK, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā tas ir ātro kredītdevēju gadījumā, jo FKTK pieredze līdzīgu finanšu iestāžu uzraudzībā padarīs šo procesu efektīvāku. Tāpat, pēc viņas domām, lietderīgi bija ieviest prasības pakalpojumu sniedzēja amatpersonu reputācijai un kompetencei. Līdz šim regulējuma trūkums pieļāva, ka kopfinansējuma platformu izveidot un vadīt varēja jebkurš – arī personas bez atbilstošas izglītības un pieredzes, kas netiešā veidā palielināja klientu riskus.

«Iespējams, kapitāla pietiekamības prasību bija lietderīgi noteikt augstāku. 50 tūkst. eiro savā ziņā kalpos kā filtrs un neļaus tirgū ienākt «sapņotājiem» bez finanšu līdzekļiem, kas tajā pašā laikā jūtas gana par sevi pārliecināti, lai palīdzētu ieguldīt citiem,» spriež A. Eljašāne. Tajā pašā laikā 50 tūkst. eiro ir salīdzinoši neliela summa, lai nodrošinātu klientu interešu aizsardzību gadījumos, kad pakalpojuma sniedzējs nonāk finansiālās grūtībās.

Likumprojekts paredz, ka nodrošinājums automātiski būs par labu ieguldītājam un nevajadzēs veikt pārreģistrāciju publiskā reģistrā. Tāpat paredzēts, ka naudas līdzekļi, kas saņemti no ieguldītājiem, stāv atsevišķā bankas kontā un nevar tikt izmantoti likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā, lai apmierinātu citu kreditoru prasības.

«Šobrīd platformas cenšas to risināt ar dažādu instrumentu palīdzību, piemēram, cenšas veidot nošķirtu bankas kontu un mājaslapā paziņo: ja kaut kas notiek, kāds advokātu birojs pārņems tiesības rīkoties ar naudu,» skaidro E. Draba.

Likumprojekts nosaka ierobežojumus saistībā ar to, ka kopfinansējuma pakalpojuma sniedzējiem nav tiesību tajā pašā uzņēmumā veikt cita veida komercdarbību, ja tā vājina vai var vājināt tā finansiālo stabilitāti vai komisijas spēju uzraudzīt šo platformu. «Iespējams, platformām vajadzēs dalīt biznesu, lai blakus biznesi neradītu riskus,» saka E. Draba.

Tirgum atbilstošs

Likumprojekta dokumentu pakete ietver grozījumus vairākos citos normatīvos. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likums noteiks, ka šāda veida pakalpojumu sniedzējiem nav nepieciešama patērētāju kreditēšanas licence un platformas būs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts, ko uzraudzīs FKTK.

«Kopumā regulējums ir diezgan labs un atbilstošs tirgum. Apsveicami, ka tas nav rakstīts ļoti teorētiski, ņemts vērā industrijas viedoklis, nav mēģināts ieviest ko pilnīgi jaunu, uzlikt ierobežojumus kādai aktivitātei tā, ka dalībnieki pēkšņi sāk domāt, vai tas vispār būs rentabls biznesa modelis,» saka E. Draba. Tas neuzliek pārmērīgu slogu un tajā nav ierobežojumu naudas limitiem. «Daudzviet citur var redzēt, ka nozare tiek nogalināta ar ierobežojumiem, cik var ieguldīt viena persona. Protams, ir atsevišķas neprecizitātes, kuras vēl jāpieslīpē,» viņš norāda. E. Draba pieļauj, ka likumprojekts radīs vajadzību pēc grozījumiem maksātnespēju regulējošos normatīvajos aktos. «Pieļauju, ka kaut kas varētu izkristalizēties praksē,» viņš teic.

A. Eljašāne kā pozitīvu aspektu uzsver to, ka tajā tiek runāts arī par tik nozīmīgu aspektu kā interešu konfliktu pārvaldīšana. «Diemžēl līdz šim regulējuma trūkums ļāva veidoties situācijām, ka līdzekļi ar platformas starpniecību tiek piesaistīti ieguldīšanai pakalpojuma sniedzēja dalībniekiem vai amatpersonām tuvu stāvošām personām piederošos aktīvos. Efektīvas piemērošanas gadījumā jaunais regulējums samazinās šādu situāciju rašanās risku,» viņa piebilst.

Neziņa paliek

Industrijas pārstāvjiem gan vēl ir iebildumi pret likumprojekta pašreizējo saturu.

Pastāv dažādi kopfinansējuma veidi, no kuriem populārākie ir finansējums aizdevuma veidā (t.s. peer-to-peer platformas) un finansējums ieguldījuma veidā. Vienkāršoti runājot, pirmajā gadījumā investors aizdod naudu personai kāda konkrēta projekta realizācijai, savukārt, ja finansējums notiek ieguldījuma veidā, investors iegulda līdzekļus, kļūstot par vienu no attiecīgā uzņēmuma kapitāla daļu vai akciju īpašniekiem. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka kopfinansējums ieguldījuma veidā ir jo īpaši svarīgs startup uzņēmumu finansēšanai. Tādēļ Zanei Veidemanei-Bērziņai, zvērinātu advokātu biroja Kronbergs Čukste Derling partnerei, neizpratni rada likumprojekta anotācijā minētais, ka likums regulēs tikai attiecības, kuras saistītas ar savstarpējiem aizdevumiem. Tas nozīmē, ka attiecībā uz kopfinansējuma pakalpojumu izmantošanu finansējuma veikšanai ieguldījuma veidā saglabāsies pašreiz valdošā neziņa.

«Galvenās investoru un investīciju piesaistītāju bažas ieguldījumu veikšanas kontekstā saistītas ar prasībām, kuras tiek izvirzītas attiecībā uz investīciju piesaistītāju juridisko formu. Proti, ir izskanējis regulatora viedoklis, ka finansējumu ieguldījuma veidā drīkst saņemt tikai akciju sabiedrības. Tas nozīmē, ka jaunuzņēmumam, kuram savas idejas realizācijai ir nepieciešami līdzekļi un kurš vēlas nevis aizņemties naudu, bet gan iekļaut investorus savā īpašnieku pulkā, vispirms ir jākļūst par akciju sabiedrību ar pamatkapitālu vismaz 35 tūkstošu eiro apmērā, un pēc tam varētu būt arī jāsaņem FKTK atļauja izteikt publisko piedāvājumu, kā arī jāpublicē emisijas prospekts, ja piesaistāmo naudas līdzekļu apmērs pārsniedz 100 tūkst. eiro,» viņa spriež.

Ja šādas prasības tiek piemērotas, tad kopfinansējums ieguldījumu veidā Latvijā, visticamāk, nepastāvēs. Tajā pašā laikā kaimiņvalstīs, jo īpaši Igaunijā, šāda veida kopfinansējuma pakalpojumi darbojas veiksmīgi un, cik viņai zināms, netiek prasīts, lai finansējuma saņēmējs kļūtu par akciju sabiedrību. Ņemot vērā Latvijā esošo situāciju saistībā ar finansējumu ieguldījuma veidā, Z. Veidemane-Bērziņa teic, ka industrija liek lielas cerības uz ES regulējumu.

Proti, Eiropas Komisija oktobra beigās ir paziņojusi, ka sāk darbu pie ES regulējuma izstrādes kopfinansējuma pakalpojumu jomā. Līdz direktīvas pieņemšanai un tās ieviešanai dalībvalstīs vēl ejams tāls ceļš, un līdz tam jautājumi, kas saistīti ar kopfinansējuma pakalpojumiem, būs jārisina dalībvalstu līmenī.

Fundwise ir bijis aktīvs Igaunijā vairāk nekā divus gadus un realizējis daudzas kampaņas dažāda veida uzņēmumiem. «Kapitāldaļu kopfinansējums ir domāts maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ir ļoti svarīgi, lai tiktu atbalstīta to attīstība. Dīvaini, ka Latvijas regulējums ir interpretēts tādā veidā, ka tiek aizliegts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību saņemt šāda veida finansējumu. Es domāju, ka šī pieeja ir jāapsver no jauna,» norāda Igaunijas pūļa finansējuma platformas Fundwise OÜ vadītājs Henri Laupmā (Henri Laupmaa).