Otrā līmeņa pensiju kapitāla mantošana būtu iespējama tikai pensiju sistēmas ietvaros, to ieskaitot mantinieku pensiju kapitālā, pauž DB aptaujātie eksperti

Finanses

Tajā pašā laikā labklājības ministrs Jānis Reirs, kura vadītā ministrija ir valsts sociālās apdrošināšanas budžeta turētāja, kategoriski iebilst pret jebkādu valsts fondēto pensiju mantošanu. Jāatgādina, ka Saeimas deputātu vairākums pirmajā lasījumā nobalsoja par iespēju mantot 2. pensiju līmeņa kapitālu. To komentējot, J. Reirs bilst, ka šī nebūs pirmā reize, kad Labklājības ministrijai būs jātiek galā ar politisku lēmumu sekām.

Jāuzsver, ka pensiju kapitāla mantošanas iespējas gan attiektos tikai uz tiem gadījumiem, kad potenciālais pensijas saņēmējs nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu. Līdz ar to tas varētu attiekties uz 4000 cilvēkiem gadā.

2. līmenis ir publisks

DB aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka 2. līmeņa pensiju kapitāls nav pielīdzināms privātajam 3. pensiju līmeņa kapitālam, līdz ar to tā izmaksāšana mantiniekiem naudā nav pieļaujama. Tajā pašā laikā daļa ekspertu uzskata, ka 2. līmeņa pensiju kapitāls vispār nav mantojams, taču daļa uzskata, ka to būtu iespējams ieskaitīt mantinieku pensiju kapitālā. Te gan jāpiebilst, ka saskaņā ar ekspertu teikto Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma nav tā dizainēta, lai 1. un 2. pensiju līmenis būtu mantojams. Ja ievieš 2. līmeņa mantošanu, tad naudas daudzums solidārajā pensiju sistēmā sarūk.

J. Reirs skaidro, ka 2. pensiju līmenis atšķirībā no 3. pensiju līmeņa ir publisks, to veido nevis privātas iemaksas, kā tas ir ar 3. pensiju līmeni, bet gan zināms procents no obligātajām valsts noteiktajām sociālajām iemaksām. Līdz ar to gan 1., gan 2. pensiju līmenis abi kopā veido vienu vecuma pensiju, kas iekļaujas kopējā solidārajā pensiju sistēmā, no kuras tiek maksātas pensijas esošajiem pensionāriem.

Jāatgādina, ka, piešķirot un aprēķinot pensiju, cilvēka darba mūžā sakrāto pensijas kapitālu dala ar koeficientu G, kas ir laika posms gados, par kuru no pensijas piešķiršanas gada plānota pensijas izmaksa. Tā, piemēram, aizejot pensijā 65 gados, G koeficients ir 16,45 gadi. Tomēr sistēmas solidaritāte nodrošina,ka, ja cilvēks nodzīvo ilgāk par šo laiku un ir savu pensijas kapitālu iztērējis, viņam tomēr turpina pensiju līdzšinējā apmērā izmaksāt. Tā arī ir būtiska atšķirība no 3. pensija līmeņa, kur privāto pensiju iespējams saņemt tikai tik ilgi, kamēr uzkrājums nav iztērēts. Līdz ar to 2. pensijas līmenis ir valsts fondētā pensiju shēma, kas ir solidāra. Faktiski, kā skaidro ministrs, vienīgā 2. līmeņa atšķirība no 1. līmeņa ir tā, ka 2. līmeņa iemaksas tiek ieguldītas un cilvēks pats var lemt, kā tās caur ieguldījumu fondiem tiek ieguldītas. Taču tas, ka šīs iemaksas tiek ieguldītas, nemaina to, ka tās ir piederīgas valsts solidārajai pensiju sistēmai.

J. Reirs arī uzsver – ja 2. pensiju līmeņa kapitāls tiek izņemts no sistēmas, sarūk naudas apjoms tajā, kas var radīt grūtības saistību izpildei pret esošajiem pensionāriem. Turklāt no sociālajām iemaksām 1. un 2. pensiju līmenī tiek izmaksātas apgādnieka zaudējuma pensijas aizgājēja mazgadīgajiem bērniem. Ja 2. pensiju līmenis tiek mantots, ir jautājums, kas notiek ar apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksām.

Neizņemt no sistēmas

Pret 2. līmeņa pensiju kapitāla mantošanu iestājas arī sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere. Viņa uzsver, ka pašlaik nav skaidrs, kas ir tā grupa – mantinieki, kas šo kapitālu mantotu, cik šī grupa ir vai nav sociāli aizsargāta. Un izņemt pensiju kapitālu no pensiju sistēmas, lai izmaksātu pagaidām neskaidrai mantinieku grupai, nebūtu pareizi, jo pensiju kapitāla vienīgais uzdevums ir nodrošināt cilvēkam ienākumus vecumdienās.

Tam piekrīt Latvijas darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns, kurš uzsver, ka pensiju kapitāls nav domāts nākamo paaudžu uzturēšanai. Taču, viņaprāt, būtu pareizi, ja 2. pensiju līmeņa kapitālu varētu pievienot pārdzīvojušā laulātā drauga pensiju kapitālam. P. Leiškalns gan arī norāda, ka pensiju kapitāla izņemšana no sistēmas un izmaksāšana naudā mantiniekiem nebūtu pareiza.

KPMG auditors un pensijas sistēmas eksperts Edgars Voļskis iestājas par to, lai 2. pensiju līmeņa kapitāls tiktu pieskaitīts mantinieku pensijas kapitālam. Viņš uzsver, ka tam nevajadzētu ietekmēt apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksas, kuras tāpat būtu jāturpina maksāt. J. Reirs gan norāda, ka tās būtu papildu izmaksas, jo pašlaik šī pensija tiek maksāta no 1. un 2. līmeņa kapitāla. E. Voļskis arī uzsver, ka pensijas kapitāla izņemšana no pensiju sistēmas naudas veidā nebūtu pieļaujama. Pensiju kapitāls var tikt mantots, taču tikai pensiju sistēmas ietvaros, mantoto pieskaitot mantinieka pensijai.

Uzkrātais neizkūp

Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts pauž: «No vienas puses, uzkrājuma mantojamība varētu vairot iedzīvotāju ticību ne tikai pensiju, bet arī nodokļu sistēmai. Nav noslēpums, ka liela sabiedrības daļa netic pašreizējai pensiju sistēmai un tādēļ nereti izvēlas nodokļus nemaksāt. Personificējot nodokļu nomaksu ar konkrētu labumu, kas šajā gadījumā ir uzkrājums, varētu veicināt iedzīvotāju ieinteresētību nomaksāt nodokļus. Tas ne tikai papildinātu budžeta ieņēmumus, bet arī mazinātu nabadzības riskus nākotnē. No otras puses, nav arī tā, ka aizgājuša cilvēka uzkrātie līdzekļi «izkūpētu» gaisā. Līdzekļi, kas nonāk budžetā, tiek iztērēti saistīto pabalstu finansēšanai. Tāpat konceptuāli nebūtu pareizi apgalvot, ka nauda tuviniekiem pilnībā pazūd, jo daļa budžeta tiek novirzīta atbalstam, piemēram, maksājot apgādnieka zaudējuma pensijas, kuru apmērs ir atkarīgs tostarp no 2. pensiju līmenī uzkrātā pensiju kapitāla. Atbalstot uzkrājuma mantojamību, būs jādomā, vai un no kādiem avotiem finansēt šos izdevumus. Ja pašreiz šīs iemaksātās summas veido pāris miljonus eiro, tad, augot uzkrātajam pensiju kapitālam, tās pieaugs. Protams, var jau jautāt, vai budžetam ar šiem ārpuskārtas ieņēmumiem vispār būtu jārēķinās.»

Bankas Luminor pensiju fondu pārvaldnieks Armands Ločmelis norāda, ka fondu pārvaldīšanu pensijas kapitāla mantošanas iespējamība nekādi neietekmēs, tā arī nevairos 2. pensiju līmeņu dalībnieku skaitu. Jo tie, kas vēlējās 2. līmenim pievienoties brīvprātīgi, jau sen to ir izdarījuši, savukārt pārējiem tas ir obligāti.

Par minēto priekšlikumu Saeimas deputātiem vēl jālemj divos lasījumos, taču pirmajā to atbalstīja 79 deputāti.