Gan privātpersonu, gan uzņēmumu kavēto kredītu īpatsvars samazinās

Saistības

Ekonomiskajai situācijai valstī uzlabojoties, augot iedzīvotāju ienākumiem, rūk kavēto kredītu īpatsvars banku portfelī. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, iekšzemes mājsaimniecību portfelī virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars otrā ceturkšņa beigās ir samazinājies līdz 4,5%, salīdzinot ar 4,9% iepriekšējā ceturkšņa beigās. Iekšzemes uzņēmumu kredītu kvalitāte ir bijusi gandrīz nemainīga, tomēr ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars kopējā banku kredītportfelī pieauga no 4,3% līdz 4,4%, kas galvenokārt skaidrojams ar ārvalstu klientu kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos. FKTK skaidro, ka samazinājies arī iekšzemes klientu pārstrukturēto kredītu apjoms (par 24 milj. eiro), pārskata perioda beigās sasniedzot 803 milj. eiro. Ceturkšņa laikā sarucis atgūšanas procesā esošo kredītu apjoms gan iekšzemes klientu kredītportfelī (22 milj. eiro), gan ārvalstu klientu kredītportfelī (9 milj. eiro). Rezultātā kopējais problemātisko kredītu īpatsvars banku kredītportfelī ceturkšņa laikā samazinājies no 11,6% līdz 11,1%. Vērojot kredītu kvalitātes tendenci, uzņēmumi un mājsaimniecības uzrāda stabilu uzlabojumu – kavēto kredītu īpatsvars patlaban sasniedz vēsturiski zemāko līmeni, pašreizējo situāciju raksturo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa. LKA saskata nepieciešamību pēc vienota parādu reģistra, kas palīdzētu uzlabot kredītspējas un kredītrisku vērtēšanas kvalitāti.

Patlaban plašāka informācija par saistībām tiek apkopota vairākās datubāzēs, tostarp Latvijas Bankas (LB) kredītu reģistrā, kas informāciju saņem no 106 dalībniekiem – bankām, apdrošinātājiem, daļas nebanku kreditēšanas kompāniju, citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Pēc katra ceturkšņa beigām tie reģistrā iekļauj ziņas par spēkā esošo saistību atlikumu ceturkšņa beigās, skaidro LB Maksājumu sistēmu pārvaldes Kredītu reģistra daļas vadītāja Laura Ausekle. Reģistrs atspoguļo informāciju par visiem izsniegtajiem kredītiem, tāpēc vēl neliecina par aktuālajām šā brīža tendencēm kredītu apmaksas kvalitātei. Tajā ziņas par nesamaksātajiem parādiem ir 15 gadus, izņemot gadījumus, kad fiziskā persona iziet maksātnespējas procesu.

2017. gada 3. ceturkšņa beigās reģistrā bija iekļautas ziņas par 1,18 milj. spēkā esošo saistību, kuru kopējais atlikums bija 19,2 mljrd. eiro. Salīdzinājumā ar 2. ceturkšņa beigām, 3. ceturkšņa beigās dalībnieku spēkā esošo saistību atlikuma apjoms samazinājās par 291,4 milj. eiro jeb 1,5%. No kopējā saistību atlikuma 9,2 mljrd. eiro (47,9%) ir juridisko personu rezidentu saistības, 7,1 mljrd. eiro (37,0%) – fizisko personu rezidentu saistības, 2,4 mljrd. eiro (12,7%) – juridisko personu nerezidentu saistības un 0,5 mljrd. eiro (2,4%) – fizisko personu nerezidentu saistības. Dalībnieki reģistrā papildus iekļauj ziņas par personas saistību pārkāpumiem, ja tā kavē līgumā noteikto maksājumu ilgāk nekā 60 kalendārās dienas un kavēto maksājumu summa sasniedz 150 eiro vai šīs naudas summas ekvivalentu ārvalstu valūtā. No reģistrā iekļauto 721,3 tūkst. personu skaita ar spēkā esošām saistībām aktuāli saistību pārkāpumi reģistrēti 149,2 tūkst. personām (20,7% no kopējā skaita), tostarp 141 tūkst. fiziskajām personām rezidentiem, vienu tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem, 6,6 tūkst. juridiskajām personām rezidentiem un 0,5 tūkst. juridiskajām personām nerezidentiem.