Zobārstniecībā tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas

Zobārstniecība

To DB stāsta Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā un Latvijas zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis. Varētu izzust mazās zobārstu prakses (kur pieņem viens vai divi zobārsti), izņēmums varētu būt lauku teritorijas, un attīstīsies vidējās un lielās prakses. Tam sliecas piekrist arī klīnikas Sirowa Rīga vadītājs Armands Ozoliņš, kurš norāda, ka par peļņu var sākt runāt, ja praksē ir vismaz trīs zobārstu krēsli.

Rīgā divreiz vairāk

Pašlaik Latvijā saskaņā ar Latvijas zobārstu asociācijas 2016. gada gadagrāmatu ir 863 zobārstniecības iestādes. No tām 484 ir zobārstu prakses un 345 citas zobārstniecības iestādes, no kurām savukārt viena ir valsts, 11 – pašvaldības un 333 – privātas zobārstniecības iestādes. Latvijā ir 35 zobārstniecības darbinieku ar vidējo medicīnisko izglītību (zobu tehniķu un zobu higiēnistu) prakses. Latvijā strādā 1524 zobārsti jeb viens zobārsts uz 1303 iedzīvotājiem. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) ir viens zobārsts uz 1500 iedzīvotājiem. Zobārstu izvietojums valsts teritorijā ir ļoti nevienmērīgs. Piemēram, Daugavpilī ir 1500 iedzīvotāju uz vienu zobārstu, kamēr Rīgā tie ir tikai 750 iedzīvotāji, kas ir divreiz mazāk nekā vidēji ES. Ir arī Latvijas novadi, kur zobārstu trūkst un tie tiek meklēti. Rīgā konkurence ir ļoti asa, divreiz lielāka nekā citās valstīs. Taujāts, kā šādos apstākļos jauns zobārsts, kurš tikko beidzis rezidentūru un vēlas strādāt Rīgā, var tikt pie savas prakses un klientiem, A. Peglītis min divus iespējamos variantus. Var sākt darbu kā darba ņēmējs kādā zobārstniecības kabinetā, tur iegūt klientūru un tad atvērt savu praksi. Otrs veids, kas ir izplatīts Eiropā, ir prakses iegāde (līdz ar visu klientūru) no kāda ārsta, kurš aiziet pensijā. Pagaidām Latvijā prakšu pirkšana nav izplatīta, taču, sekojot Eiropas tendencēm, jau tuvā nākotnē tā varētu kļūt par ikdienu. Valsts galvenais zobārsts gan smejot teic, ka nemaz nav tik daudz zobārstu, kas vēlas paši būt darba devēji, jo vieglāk ir būt darba ņēmējam kādā lielā vai vidējā zobārstniecības praksē. A. Paeglītis arī prognozē, ka tuvākajos gados daudzās mazās prakses konkurences spiedienu varētu neizturēt un izzust. Prakses kļūs lielākas un sniegs arvien daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu. Pašlaik jau par normu ir kļuvis tas, ka zobārstniecības kabinetos tiek sniegti arī zobu protezēšanas un implantēšanas, kā arī zobu higiēnista pakalpojumi. Aizvien vairāk praksēs tiek piedāvāta arī mutes ķirurģija. Taujāts par nozares eksporta iespējām, A. Paeglītis teic, ka teorētiski tādas noteikti ir, taču pagaidām lielā skaitā pacientus piesaistīt neizdodas, lai to apzīmētu par medicīnas tūrismu. A. Ozoliņš atklāj, ka viņa klīnikā ārvalstu pacientu īpatsvars ir 15%.

Pieaug protezēšanas īpatsvars

A. Paeglīša skatījumā zobārstniecība noteikti ir augoša nozare, kurā vidējais apgrozījums ar katru gadu palielinās. To apliecina arī A. Ozoliņš, norādot, ka klīnikas apgrozījums un peļņa ar katru gadu pieaug un viņiem krīze pilnīgi noteikti ir beigusies. Jāteic, ka cenas dažādās klīnikās ir gana atšķirīgas – no 44 eiro par amalgamas plombi (turklāt cenā iekļauta anestēzijas, rentgena, oderes un citas izmaksas) līdz 95 eiro. Savukārt par viensakņu zoba kanāla ārstēšanu cenu amplitūda ir vēl plašāka – sākot no 40 līdz 180 eiro. A. Paeglītis gan teic, ka katrā gadījumā jāraugās, kas konkrētajā cenā ietilpst, jo var būt, ka cenrādī minēta salīdzinoši neliela summa, taču tā neiekļauj visas potenciāli nepieciešamās manipulācijas. Visdārgākie ir zobu protezēšanas un implantoloģijas pasākumi, kas var sasniegt 1000 eiro un vairāk. Līdz ar to A. Paeglītis pacientiem iesaka jau pirms ārstēšanas sākšanas noskaidrot, cik pakalpojums maksās. Tā nedrīkstētu būt, ka pacients gala summu uzzina, tikai ejot pie kases. Par maksu ir jāvienojas pirms ārstēšanas sākšanas. Pašlaik no visiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem zobu protezēšana un implantoloģija aizņem no 25 līdz 30%, bet klīnikā Sirowa Rīga tie ir pat 50%. Prognozējami, ka līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību protezēšanas un implantoloģijas pakalpojumu īpatsvars pieaugs. Taujāts, kas veido maksu par pakalpojumu, A. Paeglītis skaidro, ka 1/3 ir materiāli un iekārtas, 1/3 – telpu noma, komunālie pakalpojumi un 1/3 – administratīvās izmaksas.

Augsto tehnoloģiju nozare

Gan A. Paeglītis, gan A. Ozoliņš stāsta, ka zobārstniecība noteikti ir inovatīva, augsto tehnoloģiju nozare, kas ir investīciju ietilpīga. Turklāt investīcijas nav vienreizējas uz desmit gadiem, bet gan nemitīgas, jo iekārtas ir gan jāmaina, gan jāremontē. Lai gūtu priekšstatu par iekārtu cenām, var minēt, ka zobārsta krēsls maksā 25 tūkst. eiro, bet, piemēram, mikroskopi zobu kanāla ārstēšanai – 30 tūkst. eiro. Un tās nebūt nav visas nepieciešamās iekārtas.

Viena no jaunākajām inovācijām ir dentālais datortomogrāfs, kas ir 3D rentgens, un iekārta maksā, sākot no 42 tūkst. eiro. Eiropā zobārstu kabinetos jau strādā ar Cad Cam tehnoloģijām, kas nozīmē, ka plombes pēc noteiktiem izmēriem izgatavo nevis pats zobārsts, bet gan īpaša iekārta, kas ļauj tās izgatavot daudz precīzāk. Latvijā šādas iekārtas ir atsevišķās laboratorijās, kur zobārsti tās var pasūtīt, taču pagaidām tās vēl nav zobārstu kabinetos, jo ir ļoti dārgas. Cad Cam iekārtu cena ir mērāma vairākos simtos tūkstošu eiro. Jāpiebilst, ka 2013. gadā Starptautisko kvalitātes inovāciju gada balvu ieguva Somijas uzņēmums Stick Tech par inovāciju everX Posterior, kas ir no šķiedrām veidota masa, radīta dentīna aizstāšanai zobārstniecībā. A. Paeglītis arī stāsta, ka zobārsti aktīvi apmeklē ikgadējo MedBaltica izstādi Ķīpsalā, kur vairums stendu ir veltīti tieši jaunākajiem materiāliem un iekārtām zobārstniecībā.

Taujāts par lāzertehnoloģiju pielietojumu zobārstniecībā, A. Paeglītis teic, ka Eiropā tās nav sevišķi izplatītas. Latvijā tās mēdz pielietot ķirurģijā, mazāk – zobu ārstniecībā. Viens no salīdzinoši ne tik seniem jaunievedumiem ir atsevišķu prakšu piedāvātā zobu ārstēšana vispārējā anestēzijā.

Sirowa Rīga ir viena no retajām privātajām klīnikām, kas nodrošina šo pakalpojumu pacientiem, ārstēšanu veicot sertificēta ārsta-anesteziologa uzraudzībā. A. Ozoliņš teic, ka nereti vecāki to izvēlas maziem bērniem, kuriem jālabo vairāki zobi. Saskaņā ar mājaslapā ievietoto cenrādi, pirmā stunda vispārējās anestēzijas maksā 200 eiro, bet katra nākamā – 100 eiro. Interesanti, ka investīcijas vispārējās anestēzijas ieviešanā klīnikā veiktas tieši krīzes laikā un to apmērs bija 65 tūkst. eiro. Jānorāda, ka Latvijā zobārsta pakalpojumi tiek apmaksāti tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam. Taču tā kā valsts noteiktais tarifs sedz tikai 61% no to izmaksām, tad vairākas zobārstu prakses līgumus ar Nacionālo veselības dienestu par šā pakalpojuma sniegšanu neslēdz, jo tas nozīmētu strādāt ar zaudējumiem. Līdz ar to rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem bērniem ir gana garas. Savukārt trūcīgas un mazturīgas personas var saņemt pašvaldības līdzfinansējumu par zobārstu pakalpojumiem. Tiesa, to nepiešķir visas pašvaldības, piemēram, Rīgā tāda nav, bet Carnikavas novadā tie ir 75 eiro gadā vienai personai, Jelgavā – 57 eiro gadā.