Līzings Šajā gadā industriālā līzinga segmentā vērojams jauno pirkumu pieaugums, ko var saistīt gan ar straujāku ekonomikas izaugsmi, gan Eiropas Savienības fondu līdzekļu atbalstu

Aktīvākie sektori iekārtu iegādē – būvniecība, metālapstrāde, lauksaimniecība. Iegādājoties iekārtas līzingā, jāatceras, ka ne vienmēr uzreiz tās nesīs peļņu un varēs veikt maksājumu.

Strauji audzis

2017. gada pirmajā pusgadā jauno pirkumu apjoms, salīdzinot ar 2016. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, industriālā līzinga segmentā pieaudzis par 40%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

«Iepriekšējā gadā industriālā līzinga segmentā bija vērojama nogaidoša pozīcija, bet šogad uzņēmēji no novērotājiem kļuvuši par darītājiem – ir drošāki, sākuši vairāk un aktīvāk investēt,» tirgus situāciju raksturo SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks. Tādējādi pēc neliela krituma 2016. gadā, kad uzņēmēji piesardzīgi aizņēmās jaunās tehnikas iegādei līzingā, šogad finansēšanas tempi atgriezušies 2015. gada līmenī, apstiprina Swedbank Līzings vadītājs Andrejs Anaņjevs. Kompānijas pārstāvis novērojis, ka lielākā aktivitāte ir lauksaimniecības segmentā – 40% no visa apjoma ir tieši lauksaimniecības tehnikas finansēšana. Kopējā industriālā līzinga aktivitāte aug, arī pieaugot pieprasījumam ceļu būvē, celtniecības un ražošanas sektorā. Šīs sektors aizņem 25-30% no visa industriālā līzinga finansēšanas tirgus apjoma Latvijā. Joprojām diezgan nelieli apjomi ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu finansēšana līzingā, kas vairāk saistīts ar kopējo projektu skaitu tirgū, un bieži vien klienti izmanto kādu citu finansēšanas produktu vai pērk tās bez finansējuma piesaistes.

SEB līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova novērojusi, ka aktīvākie šobrīd ir būvniecības nozares uzņēmēji, kur līzinga jaunais finansējums Latvijā kopumā pieaudzis vairāk nekā divas reizes, sasniedzot ap 17 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar vairāku nozīmīgu projektu norisi Latvijā. Liels pieaugums šogad vērojams ražošanas iekārtu segmentā – arī vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 14 miljonus eiro. Strauji pieaugusi arī meža tehnikas iegāde – līzinga jaunais finansējums Latvijā pieaudzis vairāk nekā trīs reizes līdz 13 miljoniem eiro. Visvairāk šajā segmentā iegādājas traktorus, buldozerus, būvniecības iekārtas, meža un ceļu būves tehniku.

Savukārt UniCredit Leasing šogad īpaši lielu aktivitāti un pieprasījumu finansējumam jaunu iekārtu iegādei izjuta no metālapstrādes un metālizstrādes uzņēmumu puses. Tāpat poligrāfijas uzņēmumi aktīvi veikuši ieguldījumus – vairāk gan pēcapstrādes iekārtu iegādē, pamanījis J. Mūrnieks.

Aktīvākie Baltijā

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvija izaugsmes tempus kāpinājusi. Iepriekšējos gados Lietuvas industriālā līzinga segmentā bija vērojams ievērojams jauno darījumu pieaugums, salīdzinot ar Latvijas tirgu, bet šogad pirmo reizi pēdējos gados industriālās tehnikas finansējuma pieaugums Latvijā bija vairāk nekā divas reizes lielāks nekā Lietuvā, stāsta J. Mūrnieks. Latvijā šī gada pirmajā pusgadā jauno darījumu apjoms industriālā līzinga segmentā bija pieaudzis par 27%, salīdzinot ar 2016. gadu, bet Lietuvā pieaugums bija tikai 10%. Latvijas apjomi gan ir mazāki par Igaunijas apjomiem. «Valstu tirgus ir atšķirīgs, un arī kopējais tā lielums jeb potenciāls Lietuvā un Igaunijā ir lielāks,» uzskata A. Anaņjevs, piebilstot, ka Lietuvā ne viss tiek pirkts, izmantojot līzingu. Lietuvā pirkumi, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, pārsvarā tiek realizēti, izmantojot bankas produktus. Igaunijā savukārt ir izplatīts paradums nereģistrējamai tehnikai izmantot līzingu. Tās ir procesu nianses un valstu atšķirības. Galvenais, lai uzņēmēji saņem piemērotu un izdevīgu finansējumu projekta realizācijai, piebilst Swedbank Līzings pārstāvis.

Nākas atteikt

Pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu, vienmēr tiek izvērtēts uzņēmuma finansiālais stāvoklis, uzņemoties jaunas saistības. Industriālās tehnikas nozarē investīciju apjoms ir salīdzinoši augsts, un ne vienmēr uzņēmuma naudas plūsma var nodrošināt tik lielu saistību slogu, atzīst J. Gavrilova. Kā novērojis A. Anaņjevs, kopējais atteikumu īpatsvars uzņēmējiem nedaudz samazinās – ekonomiskā situācija uzlabojas, arī klienti rūpīgāk izvērtē visus faktorus, pirms uzņemas saistības. Atteikumu iemesls, pēc līzinga devēju teiktā, visbiežāk ir klienta reālā spēja aizņemties. Tās ir arī pārāk lielas finanšu saistības un gadās, ka darījuma struktūra vai nodrošinājums neatbilst prasībām.

Nereti šķērslis ir arī pirmās iemaksas jautājums, jo atsevišķai tehnikai pirmā iemaksa var veidot 20-25%. Tam risinājums var būt Eiropas Investīciju fonda atbalsts līzinga saņemšanai, kas tiek piedāvāts COSME programmas ietvaros un piedāvā arī samazinātu pirmās iemaksas apmēru. Tomēr UniCredit Leasing pieredze rāda, ka tiem strādājošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir kaut nelielas iestrādes un laba reputācija, vienmēr iespējams atrast risinājumu darījumu apstiprināšanai – atteikumu šādiem uzņēmumiem gandrīz nav.

Jābūt uzmanīgiem

Iegādājoties iekārtas līzingā, īpaši rūpīgi jāveido nākotnes plāni un jāparedz aizķeršanās, kas var kavēt maksājumu veikšanu. «Pieredze rāda, ka, iegādājoties iekārtas līzingā, uzņēmējiem ļoti svarīgi ir apzināt un plānot iekārtas palaišanas laiku,» atgādina J. Mūrnieks. Bieži vien pēc iekārtas piegādes un uzstādīšanas paiet pusgads vai pat vairāk, kamēr iekārta tiek testēta, pieregulēta, tiek veiktas darbinieku apmācības un citas darbības, kas nozīmē, ka šajā laikā tā netiek noslogota pilnā apjomā un līdz ar to arī nenopelna. Tāpēc viņš uzsver, ka jau sākotnēji vajadzētu kritiski šo faktu izvērtēt un informēt līzinga kompānijas, tādējādi jau laikus paredzot samazinātus vai pat pilnībā atceltus līzinga pamatsummas maksājumus šajā periodā.

Savukārt A. Anaņjevs teic – ja iekārtas tiek pirktas ārpus Latvijas, galvenās nianses ir avansu pārskaitīšana piegādātājiem un iekārtu izsūtīšana no ražotājvalsts, kā arī tās apmaksa. «Jāņem vērā, ka līzinga izmaksa pārsvarā notiek tikai pēc iekārtas piegādes Latvijā. Ja pārdevējs nepiekrīt izsūtīt iekārtu pirms 100% apmaksas saņemšanas, jārēķinās ar papildu izmaksām, piesaistot akreditīvu vai garantiju, vai arī pašam jāveic 100% apmaksa un pēc iekārtas piegādes Latvijā jāpārfinansē tā atgriezeniskajā līzingā, tādā veidā atbrīvojot apgrozāmos līdzekļus saimnieciskās darbības veikšanai,» skaidro Swedbank Līzings eksperts.

Turpinās pirkt

2018. gadā līzinga devēji paredz izaugsmi būvniecības sektorā, kas līdz ar to varētu veicināt arī pieprasījumu pēc specializētās tehnikas iegādes. Citā aktīvā sektorā – lauksaimniecībā –, ņemot vērā šā gada plūdus atsevišķās teritorijās, nākamajā gadā varētu nedaudz samazināties uzņēmēju aktivitāte un pieprasījums pēc jaunas tehnikas.

Pēc J. Mūrnieka domām, būtiskākā izaugsme gaidāma nevis uz būvkompāniju iegādātās tehnikas rēķina, bet gan uz celtniecības tehnikas nomas uzņēmumu paplašināšanās rēķina. «Būvuzņēmēji pēc krīzes cenšas izvairīties no lieliem ieguldījumiem un būvtehnikas iegādes. Pieprasītāki kļūst būvtehnikas nomas pakalpojumi, tādēļ arī pakalpojumu sniedzēju skaits šajā nozarē aug. Tādēļ nākamgad prognozējam tieši būvtehnikas nomas kompāniju pieprasījumu pēc līzinga finansējuma tehnikas un iekārtu parka atjaunošanai, aizstājot savu laiku nokalpojušas tehnikas vienības ar jaunām,» piebilst J. Mūrnieks.

Lielākais izaicinājums, pēc viņa teiktā, daudzās nozarēs turpmākos gadus noteikti būs darbaspēka trūkums, kas varētu kavēt turpmāko ekonomisko attīstību. Tāpēc ir paredzams, ka būtiskākās tendences tieši industriālās tehnikas un līzinga nozarē varētu būt investīcijas iekārtās produktivitātes paaugstināšanai un procesu automatizācijai, viņš uzskata.

A. Anaņjevs prognozē, ka līzinga proporcijām, visdrīzāk, vajadzētu palikt līdzīgām, kādas tās ir pašlaik. Tas gan būs ļoti atkarīgs no darījumiem un to lieluma, bet, iespējams, lauksaimniecības tehnikas apjomi līzingā dominēs arī nākamajā gadā. 2017. gads iesācies aktīvi, un 6 mēnešu rezultāti liecina par nozīmīgu apjomu pieaugumu. Kopumā šogad atsevišķos industriālajos sektoros varētu sagaidīt 30-35% pieaugumu salīdzinājumā ar 2016. gadu, viņš lēš.