Rīga un Pierīga Šis gads būvniekiem ir bijis labāks par 2016. gadu, sagaidāms ir apgrozījuma pieaugums nozarē, tomēr apgriezieni vēl tikai tiek uzņemti

Izaugsmes atsākšanās saistīta ar to, ka sākta aizkavēto un/vai «iesaldēto» Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošana un objektu skaits ir pieaudzis. Pēc CFLA datiem, šogad būvniecībai pieejamais ES finansējums ir 395,6 miljoni eiro (pērn tie bija 105,7 miljoni eiro). Nākamgad tie būs 398,8 miljoni eiro. Tad finansējums pakāpeniski saruks, un 2021. gadā tas būs vien 59,1 miljons eiro.

641 dzīvoklis

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 25%, faktiskajās cenās veidojot 580,8 miljonus eiro. Pēc CSP datiem, būtisks pieaugums ir vērojams gan inženiertehnisku objektu, gan, piemēram, tirdzniecības, biroju ēku, mācību iestāžu būvniecībā. Savukārt kritums šajā laika posmā bija dzīvojamo māju būvniecībā.

Saskaņā ar CSP datiem, šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ekspluatācijā nodots 641 dzīvoklis ar kopējo platību 277,8 tūkst. m2. Šogad pabeigtas vairākas vērienīgas būves, tiesa, pārsvarā tās koncentrētas Rīgā un Pierīgā. Apjomīgu būvobjektu klāstu iezīmēja pagājušā gada pašā nogalē Rīgā ekspluatācijā nodotā 14 stāvus augstā A klases biroju ēka Place Eleven, kuras izmaksas lēšamas 20 miljoni eiro.

Vērienīgas sabiedriskās ēkas

Šogad Rīgā, saskaņā ar Rīgas būvvaldes datiem, ekspluatācijā jau ir pieņemtas 666 būves. Salīdzinājumam – pērn kopumā ekspluatācijā bija nodotas 752. Šogad pabeigto objektu klāsts ir raibs, tostarp ir nozīmīgas sabiedriskas celtnes, viesnīcas, kā arī ir aktivizējusies daudzdzīvokļu māju būvniecība. Vairākas no šīm ēkām ir nozīmīgas ne tikai Rīgas, bet visas valsts mērogā. Kā vērienīgākais un dārgākais projekts jāmin Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa 1. kārta, kas izmaksājusi 56 miljonus eiro. Būvniecības process vēl nav beidzies, jo sekos nākamās kārtas.

Arhitektūras vērienīguma ziņā grūti pārspējama ir VEF kultūras pils rekonstrukcija par 12,1 milj. eiro. Ne mazāk nozīmīga kultūras celtne, kas šogad nodota ekspluatācijā, ir Jaunā Rīgas teātra pagaidu mājvieta Miera ielā, kas tapusi vecās Tabakas fabrikas telpās. Tāpat jaunus vaibstus ir ieguvis Nacionālais teātris, kuram šogad veikta fasādes pārbūve.

Runājot par jaunas elpas iepūšanu vecās ēkas, jāmin VEF ražošanas korpusu pārbūves pirmā kārta, par kuru būvdarbu veicējs Arčers norāda, ka korpusiem daļēji saglabāts arī to vēsturiskais, visai VEF teritorijai raksturīgais vizuālais tēls.

Viesmīlības segmentā spilgtākais šogad pabeigtais projekts ir viesnīcas Rīga rekonstrukcija, kas ilga vairākus gadus un kura tagad ir pārtapusi Grand Hotel Kempinski Riga. Šā projekta izmaksas ir 40 miljonu eiro. Tāpat šogad Vecrīgā atklāta piecus miljonus eiro vērtā viesnīca Relais de Chevalier, bet, piemēram, K. Barona ielā darbu sāka Park Inn by Radisson. Būvniecības stadijā ir vēl vairāki viesmīlības objekti.

Tā kā viena no Rīgas pilsētas attīstības problēmām ir pieejamu dzīvokļu trūkums, galvaspilsētai nozīmīgs ir ekspluatācijā nodotais projekts Skanstes parks, kurā ir pieejami 130 jauni dzīvokļi trīs mājās. Kopējā dzīvokļu platība ir vairāk nekā 12 tūkst. m2.

Skanstes parka attīstītāja un būvnieka SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš par projektu teic: «Viens no Skanstes apkaimes attīstības virzieniem ir jaunu, mūsdienīgu dzīvesvietu radīšana, jo Rīgas centrā joprojām ir salīdzinoši maza izvēle dzīvokļu iegādei. Projekts iekļaujas pilsētas jaunajā apbūvē, turpinot Skanstes kā modernā centra attīstību.» Mazākas dzīvojamo māju jaunbūves tiek īstenotas arī citās Rīgas apkaimēs.

Savukārt industriālo objektu vidū varētu izcelt nule kā atklāto 36 miljonus eiro vērto loģistikas centru Kraftool Kundziņsalā, kā arī jauno Baltijas Industriālais Parks ēku (kopējā platība ir 25 tūkst. m2).

Pierīgā investīciju ietilpīgākais projekts ir īstenots Ādažos, tās ir kazarmas karavīriem. Kopējās projekta izmaksas ir astoņi miljoni eiro. Savukārt Jūrmalā pēc iepriekšējo gadu būvniecības dunas, kad diezgan daudz tapa dzīvojamās mājas, ir zināms pieklusums.

Solās būt ražīgs gads

Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis par šā gada veiksmēm un nozīmīgām sabiedriskajām būvēm atzīst gan VEF kultūras pils rekonstrukciju, gan Nacionālā teātra fasādes atjaunošanu, gan viesnīcu Grand Hotel Kempinski Riga. Taujāts par ēku Miera ielā 53, kur pagaidu mājvietu radis Jaunais Rīgas teātris, G. Princis atzīst, ka no arhitektoniskā viedokļa to ir grūti saukt par veiksmes stāstu, un norāda, ka ir vērojamas problēmas ar vēsturiski industriālā mantojuma saglabāšanu un mūsdienīgu izmantošanu.

Savukārt no privātajiem projektiem arhitekts uzteic Skanstes parku, kas iezīmē tendenci pāriet no intensīvas daudzstāvu apbūves uz mazāk intensīvu un cilvēkiem draudzīgāku, ar mazāku stāvu skaitu, ierīkotu zaļo zonu, bērnu rotaļu laukumiem. Proti, vide kļūst zaļāka un mazāk industriāla.

Runājot par nākotni, G. Princis teic, ka noteikti vērienīgākais projekts, kas ievilks savas nozīmīgas līnijas Rīgas vaibstos, būs saistīts ar Rail Baltic izbūvi.

Nākamais gads pieejamā ES finansējuma ziņā ir bagātīgs, kad plānots sākt tādus vērienīgus projektus kā Skanstes tramvaja līnijas izbūve, turpināsies Inčukalna gudrona dīķu sanācija. Tuvojoties valsts simtgadei, sākta un nākamgad turpināsies Mežaparka estrādes pārbūve. Lielāka aktivitāte ir vērojama tirdzniecības segmentā, proti, šogad Rīgā ir pabeigts jauns iepirkšanās kvartāls Decco centrs, turpinās IKEA celtniecība, pamatakmens ir likts tirdzniecības parka Alfa nākamajai attīstības kārtai. Iespējams, nākamgad beidzot tiks sākta Jaunā Rīgas Teātra ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā un Okupācijas muzeja pārbūve.

Vērienīgi tuvākas un tālākas nākotnes projekti, nenoliedzami, būs saistīti ar Rail Baltica izbūvi un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi.