Apdrošināšana Straujākais parakstīto prēmiju apjoma pieaugums – dzīvības apdrošināšanā

Apdrošināšanas sektorā tendences šogad ietekmēja pieprasījums pēc pakalpojumiem saistībā ar jauniem normatīvajiem aktiem.

Pozitīvas tendences

Šā gada deviņu mēnešu rezultāti liecina, ka apdrošinātāji prēmijās parakstījuši 326 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājuši 194,4 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati. Prēmiju ieņēmumi auguši par 14,3%, savukārt atlīdzību apjoms palielinājies par 6,8%. LAA vadītājs Jānis Abāšins teic, ka šā gada izaugsme vērtējama kā strauja – iepriekšējos gados bija vērojama tendence, ka atlīdzību apjomi vienmēr auga straujāk par parakstītajām prēmijām, bet šogad pēc ilgāka pārtraukuma prēmiju pieaugums ir bijis straujāks nekā atlīdzību palielinājums. Daļēji tas skaidrojams ar cenas celšanos atsevišķos veidos, kuri, nemitīgi pieaugot atlīdzībām, ilgstoši bija nerentabli. Lielākais apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms deviņos mēnešos vērojams dzīvības apdrošināšanā, sasniedzot 68,8 milj. eiro, tirgus apjoms pieaudzis par 15%. Izmaksātās atlīdzības sasniegušas 44 miljonus eiro, veidojot lielāko īpatsvaru jeb 22,7% no kopējā izmaksāto atlīdzību apmēra. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dzīvības apdrošināšanas atlīdzību apjoms ir pieaudzis par 19%.

AAS BTA Baltic Insurance Company Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče, raksturojot 2017. gadu, uzsver, ka bija vērojamas divas pozitīvas tendences – pieauga gan iedzīvotāju pirktspēja, gan izpratne par apdrošināšanas nozīmi. Parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos ir par aptuveni 10%. Gada pirmajos 10 mēnešos nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmijas palielinājās par 12%, īpašuma apdrošināšanā – par 9%, KASKO – par 11%. Īpašas uzmanības vērta, pēc viņa teiktā, ir civiltiesiskās atbildības (CTA) apdrošināšanas prēmiju izaugsme. Tirgū kopumā fiziskām un juridiskām personām CTA apdrošināšanas prēmijas pieauga par 10%, bet BTA privātpersonām CTA apdrošināšana – par 23% vairāk nekā pērn tajā pašā laika posmā.

Līdzīga situācija novērojama arī veselības apdrošināšanā. Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 10 mēnešos pieauga par 9%. Pieaugumu sekmēja darba devēju interese iegādāties veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, tādējādi papildinot viņiem piedāvāto sociālo garantiju un lojalitātes programmas.

J. Abāšins uzsver, ka lielu uzmanību piesaistīja BTA un InterRisk (agrāk Baltikums) apvienošanās. Tiek apvienotas viena īpašnieka (Vienna Insurance Group) kompānijas gan Latvijā, gan Lietuvā nolūkā celt efektivitāti. Tā rezultātā, visticamāk, tiks paplašināts pakalpojumu klāsts InterRisk klientiem, bez ierastajiem produktiem piedāvājot netipiskākus.

Gan labi, gan slikti

Šajā gadā nozare par garlaicību sūdzēties nevarēja, atzīst apdrošinātāji. Pieņemti vairāki normatīvie akti, kas gan šajā, gan nākamajā gadā ietekmēs pieprasījumu pēc pakalpojumiem.

«Būtiski, ka radīti daži jauni obligātie apdrošināšanas veidi,» atzinīgi vērtē J. Abāšins. Populārākais no tiem ir obligātā CTA apdrošināšana ārpakalpojumu grāmatvežiem, kas nozīmē, ka grāmatvedim ar profesionālās CTA apdrošināšanu ir iespējams pasargāt sevi un savu uzņēmumu no iespējamiem zaudējumiem pieļauto profesionālo kļūdu rezultātā, kā arī paaugstināt savas profesionālas darbības stabilitāti un reputāciju. Līdzīga CTA apdrošināšanas nepieciešamība noteikta bezpilota lidaparātu jeb dronu operatoriem, jo pieaugusi šādu lidaparātu izmantošana un paredzams, ka varētu arī palielināties negadījumu skaits, kuros tie iesaistīti. Tāpat CTA apdrošināšana būs vajadzīga arī kvalificēta paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzējam. Starp šā gada vērā ņemamiem notikumiem J. Abāšins piemin stīvēšanos ap valsts veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas ilgtermiņā ietekmēs apdrošinātāju piedāvātos veselības apdrošināšanas pakalpojumus. Savukārt šā gada ilglaicīgās lietavas un tām sekojošie plūdi izgaismoja problēmas lauksaimniecības sējumu apdrošināšanas jomā, atzīst LAA vadītājs, piebilstot, ka, piemēram, Latgalē apdrošinātas mazāk nekā 1% no visām lauksaimniecības platībām. Tik zema pieprasījuma apstākļos apdrošinātāji nespēj piedāvāt labus nosacījumus kvalitatīvam produktam. Tas ir valsts mēroga jautājums, tāpēc ir izveidota darba grupa, lai kopā radītu konkurētspējīgu risinājumu, kas būtu pielāgots lokāla mēroga katastrofu situācijām, nevis tikai nelielu zaudējumu atlīdzināšanai, viņš informē.

Tāpat J. Abāšins atzīmē pieņemto nodokļu reformu, kas paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra minimālais uzkrājošās apdrošināšanas līguma periods fiziskām personām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksas saņemšanai tiek pagarināts no pieciem uz 10 gadiem. Tas nozīmē, ka nodokļu atvieglojumus varēs iegūt tad, ja uzkrātie līdzekļi tiks izņemti ne ātrāk kā pēc 10 gadiem no līguma noslēgšanas brīža. Mainīsies arī IIN likme, samazinoties no 23% uz 20%. Šobrīd spēkā esošajiem un līdz gada beigām noslēgtajiem līgumiem 2018. gadā tiks piemērots šī gada regulējums.

Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles Risku parakstīšanas departamenta vadītājs Raitis Čaklis teic, ka ievērojami palielinājās zādzību skaits, turklāt tieši jauno (līdz pieciem gadiem) transportlīdzekļu vidū, kas būtiski ietekmē vidējo apdrošināšanas atlīdzības apmēru. Attiecīgi izaicinājums bija pārliecināt klientus par papildu drošības sistēmu uzstādīšanas nepieciešamību. J. Abāšins uzsver, ka gandrīz puse no nozagtajām automašīnām bijušas aprīkotas ar t.s. Keyless Go jeb bezatslēgu iedarbināšanas sistēmu. Lai arī populārāko zagto auto tops ir nemainīgs – BMW, Toyota, Volkswagen, Audi – jaunums ir tādu iepriekš zagļu vidū nepopulāru auto marku zādzības kā Nissan, Hyundai, Subaru, KIA un Renault.

Cenas auga

Kā negatīvu faktoru tirgū J. Abāšins nosauc to, ka šogad diezgan strauji pieauga OCTA polišu cenas. «Pazīmes, ka cena celsies, tirgū bija vērojamas jau sen, taču to kavēja ārkārtīgi sīvā konkurence apdrošinātāju vidū. Izmaksāto atlīdzību apmērs jau ilgstoši bija audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms, un tas likumsakarīgi noveda pie tā, ka pērn OCTA tirgus piedzīvoja rekordlielus zaudējumus – gandrīz 12 miljonus eiro. Vienlaikus OCTA polišu sadārdzināšanos ietekmēja arī inflācija (remonti, auto detaļas, medicīniskie pakalpojumi, rehabilitācija), pieaugošās apdrošināšanas atlīdzības arī par personai nodarīto nemateriālo kaitējumu, iemaksas OCTA Garantiju fondā, kuras tika atjaunotas pērn. Cenu celšana vai necelšana, protams, ir katra apdrošinātāja ziņā. Pamazām tiek sakārtots OCTA darbības lauks – tas ir izaicinājumu pilns un radījis skaļas diskusijas sabiedrībā, taču pārmaiņas vienmēr rada zināmas neērtības, sevišķi, ja tās saistītas ar cenu celšanos. Galvenais, kas jāsaprot – apdrošinātājiem jānodrošina adekvāta atlīdzību izmaksu iespēja visos apdrošināšanas veidos,» piebilst LAA vadītājs. Pēc R. Čakļa teiktā, izaicinājums varētu būt Ekonomikas ministrijas ieplānotās izmaiņas saistībā ar civiltiesisko atbildības apdrošināšanu būvniecībā, kas var ietekmēt ne tikai esošos apdrošināšanas produktu risinājumus šajā jomā, bet arī likumu Par apdrošināšanas līgumu, Civillikumu un citus normatīvos aktus. Tāpat izaicinājums un negatīvs aspekts apdrošināšanas jomā ir intensīvās, apjomīgās un aizvien biežāk novērojamās lietusgāzes, kas rada ievērojamus zaudējumus īpašuma un būvniecības (jo īpaši ceļubūves) apdrošināšanā, un izaicinājums ir spēt paredzēt šī riska iestāšanās iespējamību, izvērtējot apdrošināmos riskus.