Bankas 2017. gadā ir auguši gan noguldījumi, gan jaunizsniegtie kredīti

Šajā gadā kredītiestādes lielāko uzmanību veltīja dažādu jaunu prasību ieviešanai, kas saistītas ar pakalpojumu tehnoloģisko attīstību, kā arī turpināja pastiprināt cīņu ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas darījumiem.

Sakārtoja jomas

Banku sektors šā gada desmit mēnešos darbojās ar peļņu 255 miljonu eiro apmērā, kas ir mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa bija 408,7 miljoni eiro, taču pērn peļņas pieaugums bija saistīts ar Visa daļas pārdošanu, kas veicināja lielāku ienākumu rašanos, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Banku sektora kopējais nebanku noguldījumu apmērs oktobrī pieauga par 1,6% jeb 326,4 miljoniem eiro un palielinājās iekšzemes klientu noguldījumi – par 2% jeb 240 miljoniem eiro, tostarp uzņēmumu noguldījumi par 5,7% jeb 220 miljoniem eiro un mājsaimniecību – par 0,8% jeb 45,7 miljoniem eiro. Ārvalstu klientu noguldījumi saruka par 1,1% jeb 85,6 miljoniem eiro. Oktobra beigās kopējais piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedza 20,1 miljardu eiro.

«2017. gads bija viens no dinamiskākajiem gadiem pēdējā laikā finanšu nozarē,» vērtē SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

«Industrija joprojām ļoti lēnām veic pašsakārtošanos, lai tas, ko esam izvirzījuši kā prioritāti un definējuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politikā un vadlīnijās, iegūtu taustāmu rezultātu,» viņa piebilst. Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš gan atzīst, ka ne visi banku rādītāji šogad ir spoži. Saistībā ar stingrāku politiku attiecībā uz starptautiskajiem klientiem un piemērotajiem sodiem, pēdējos pāris gados ir sarucis nerezidentu klientu skaits un noguldījumu apmēri. Saskaņā ar maksājumu bilances datiem, finanšu pakalpojumu eksports šī gada pirmajos trīs ceturkšņos gada griezumā samazinājās par 13%. Šis process, pēc P. Strautiņa teiktā, ir saistīts galvenokārt ar stingrāku risku kontroli daļā banku sektora, un tieši eksporta apjomu sarukums galvenokārt ir ietekmējis to, ka finanšu pakalpojumi šogad ir vienīgā ekonomikas nozare, kurā pievienotā vērtība samazinās. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka paaugstināta riska klientu skaits 2016. gadā bankās samazinājies par 39%, kopā atsakoties no gandrīz 19 tūkstošiem iespējami riskanto banku klientu. Tas ir būtisks skaitlis. Turklāt 2017. gadā šis process ir turpinājies.

Apgūst tehnoloģijas

Banku nozare aizvien aktīvāk apgūst tehnoloģiju sniegtās iespējas, un tuvākajā laikā spēkā stāsies jaunā Maksājumu pakalpojumu direktīva, kas pakalpojumu izmantošanu ievedīs jaunā līmenī. «Būtisks virziens 2017. gadā banku nozarē ir digitālā transformācija,» uzsver LKA vadītāja Sanda Liepiņa. Vērtējot Latvijas finanšu nozari, viņa atzīst, ka tai kopumā ir būtiska kompetence un augsts pakalpojumu digitalizācijas līmenis, kas sniedz labas pozīcijas Eiropas tirgū. Ātrākai inovāciju ieviešanai Eiropas finanšu sektorā deviņas Latvijas finanšu un saistīto nozaru asociācijas iesniegušas arī priekšlikumus Eiropas Komisijai kopējai pozīcijai par ES finanšu tirgus nākotni.

2017. gadā visās bankās tika ieviesta stingrā autentifikācija, nodrošinot klientiem augstākās drošības prasības ar mūsdienīgiem un ērtiem risinājumiem. Šogad bankas ieviesa arī inovācijas maksājumu jomā. Bezkontakta norēķinu skaits tirdzniecības vietās turpināja pieaugt – 2017. gada septembra beigās deviņas bankas jau izsniegušas vairāk nekā 350 tūkstošus bezkontakta maksājumu karšu. Bankas sāka piedāvāt arī tādus inovatīvus risinājumus kā maksājumi viedtālrunī, aproces un uzlīmes ar tuvā laika komunikāciju (NFC tehnoloģiju), elektronisko kodu karti u.c.

I. Tetere piebilst, ka bankas būtiski ietekmē visas juridiskās prasības saistībā ar jauno direktīvu. Maksājumu pakalpojumu direktīvas kontekstā paralēli dažādām sīkām detaļām būtiskākais ir tas, ka šogad tika vēl vairāk stiprināta klientu aizsardzība maksājumu autorizēšanā. Lai to nodrošinātu, klientiem ir pieejams Smart-ID un citi risinājumi.

Savukārt otra būtiska lieta, ko iniciē jaunā direktīva, ir Open banking koncepcija, kas paredz to, ka bankām jāver vaļā sava infrastruktūra reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, kas ir ieinteresēti savus pakalpojumus sasaistīt ar tādiem bankas pamatpakalpojumiem kā konta atlikuma un pārskata apskatīšana, kā arī maksājumu iniciēšana, uzsver I. Tetere.

Latvija ir arī starp Eiropas top valstīm, kuru bankas prioritizējušas zibmaksājumu ieviešanu saviem klientiem. Progress ir milzīgs, jo vēl nesen bankas gadiem strādāja ar tehnoloģiju, ka nauda citā bankā sasniedz saņēmēju tikai nākamajā dienā un tikai ar nosacījumu, ja maksājums ir veikts līdz pulksten 15 vai 16 iepriekšējā dienā, piebilst SEB bankas vadītāja.

Rādītāji uzlabojas

Šogad auga uzkrājumu apjoms – saskaņā ar Latvijas Bankas datiem novembrī nefinanšu uzņēmumu noguldījumi bija par 4,4%, bet mājsaimniecību – par 8,5% lielāki nekā pirms gada, uzsver P. Strautiņš. Iepriekš uzņēmumu finanšu rezerves auga straujāk – šobrīd šķiet, ka šie uzkrājumi tiek novirzīti investīcijām, kas ir apsveicami. Mājsaimniecību finanšu bagātības kāpumu nodrošina ienākumu pieauguma pārsniegums pār patēriņa palielināšanos.

2017. gadā turpinājās tendence pieaugt no jauna izsniegtajiem kredītiem. Jaunās kreditēšanas apmērs vietējiem uzņēmumiem šā gada pirmajā pusgadā sasniedza 403 milj. eiro, mājsaimniecībām – 197 milj. eiro, bet ārvalstu klientiem – 326 milj. eiro, liecina LKA dati. Banku kopējais kredītportfeļa apjoms šā gada 30. septembrī veidoja 14,5 miljardus eiro.

Runājot par kreditēšanas attīstību, AS Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis skaidro, ka galvenokārt šo jomu virza zemās likmes, eksporta pieaugums un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās. Lai gan vēl turpinās iepriekš izsniegto kredītu amortizācijas posms, no jauna izsniegto aizdevumu apjoms aug un veselīgs pieprasījums pēc kredītiem sāk atgriezties. Pēc viņa teiktā, būtiskākais šķērslis kreditēšanai aizvien ir ienākumu caurspīdības trūkums, tāpēc svarīgs ilgtermiņa mērķis ir baltās ekonomikas veicināšana.

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš uzsver, ka uzņēmēju kreditēšana gan atkopjas lēnāk, nekā tika gaidīts, tomēr kopumā pozitīvāka virzība nākamgad gaidāma arī tajā, jo Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamības kāpums, investīciju nepieciešamība ražošanas jaudu palielināšanai un valsts atbalsta instrumenti mazā biznesa kreditēšanai varētu dot noteiktu grūdienu arī šajā kreditēšanas jomā.

«Apsveicami, ka Latvijā beidzot tiks īstenota iniciatīva neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestēto peļņu – ar pašreizējām izmaiņām uzņēmumu ienākuma nodoklis nav maksājams, ja peļņa netiek sadalīta dividendēs. Igaunijas pieredze liecina, ka šāda prakse uzlabo uzņēmumu bilances, līdz ar to uzlabojot arī aizņemšanās spēju,» viņš piebilst.

Swedbank vadītājs ir novērojis pieprasījuma kāpumu mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Vēl tendences rāda, ka banku klientiem aktuāla ir apgrozāmo līdzekļu finansēšana, kuras pieprasījums pret pagājušo gadu ir ļoti pieaudzis, ko R. Rubenis daļēji skaidro arī ar to, ka aizvien biežāki ir gadījumi, ka lielu uzņēmumu grupu finanšu pārvaldības kompānijas aizņemas, lai finansētu savas darbības ne vien valsts teritorijā, bet nepieciešamības gadījumā izmantotu finansējumu citu grupas uzņēmumu darbības nodrošināšanai. Nākamajos gados šīs tendences turpināsies, būs arī lielāks ES fondu efekts.

Arī mājokļu kreditēšanu stimulē pozitīvas tendences ekonomikā, zemas procentu likmes un valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. Lai arī kopējais hipotekārā kredīta portfelis pagaidām vēl nepieaug, pieprasījums pēc jaunajiem kredītiem saglabājas stabili pozitīvs. Vidēji gadā no jauna izsniegto kredītu apjoms pieaug par aptuveni 20–25%, un šī gada tendence nav izņēmums, teic R. Rubenis, atzīstot, ka faktiskais pieprasījums ir vēl lielāks, taču ne visiem vēlmes atbilst iespējām. Biežākie iemesli, kāpēc iespējas aizņemties ir ierobežotas, saistās ar negatīvo ēnu ekonomikas ietekmi un nepietiekamiem uzkrājumiem pirmajai iemaksai. Šo jautājumu šobrīd gan ir iespēja atrisināt ar pieteikšanos valsts atbalsta programmai, tāpēc tās loma ir kritiski svarīga, ja runājam par mājokļu kreditēšanas tirgus stabilu attīstību.